Iesaki rakstu: 
Mēdz teikt, ka slava ir kā atkarība – tas, kas reiz baudījis šo vilinošo biķeri, bieži nespēj vairs atteikties kārtējā slavas “malka”. Var droši apgalvot, ka šo “atkarīgo” vidū arī ir bēdīgi slavenais bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs, kādreizējais advokāts un margināls politiķis, “Maxima” traģēdijā cietušo “glābējs”, Covid-19 un vakcīnu noliedzējs. Droši vien jau spējāt iedomāties šī personāža vārdu. Pareizi, tas ir Aldis Gobzems.
Droši vien arī esat pamanījuši - kur izskan Gobzema vārds, tur ir skandāls. Nu ir izrādījies, ka Aldis Gobzems ir nolēmis piedalīties Eiroparlaenta vēlēšanās. Šajā sakarā interesanti apskatīt, kādus kandidātus vēlētājiem piedāvā viņa pārstāvētā politiskā apvienība “Jaunlatvieši”.
Skandālisti, meļi un putinisti
Jaunlatviešiem, kas 19. gadsimtā satricināja sabiedrību ar savu brīvdomību, ir maz kopīga ar tiem ļautiņiem mūsdienās, kas sevi arī nosaukuši tādā pašā vārdā.
Ko vien vērts jau ir viens no šīs politiskās partijas “lokomotīvēm”, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš jau ilgi ir centies kļūt slavens. Vispirms ar visnotaļ skandalozām attiecībām ar sievietēm, tad mēģinot trāpīt uz KPV.LV popularitātes viļņa, tāpat piedaloties dažādās akcijās pret Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekļiem.
Tomēr viņa “meistarstiķis” nenoliedzami ir Ārlietu ministrijas apkrāpšana. Proti, viņš apsūdzēts par to, ka kā amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, no 2013. līdz 2016.gadam izkrāpa un piesavinājās valsts līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.
Runājot par Brēmani, nevar nepieminēt bēdīgi slaveno Gloriju Grevcovu, kas pieslējusies politiskajam spēkam un pašam Brēmanim. Grevcova savulaik kļuva slavena ar saviem klaji naidīgajiem izteikumiem par Latviju, bet par “ķirsīti” viņas politiskajā karjerā kļuva izraidīšana no Saeimas par melošanu. Nu viņa tēmē jau uz Eiropas Parlamentu.
Deputātu kandidātu vidū tika virzīts arī Aivis Vasiļevskis. Tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lika viņu svītrot, jo uz EP nevar kandidēt persona, kas bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta. Starp citu - Aivis Vasiļevskis no antivakseru karognesēja pārkvalificējās par Krievijas kara Ukrainā atbalstītāju.
Jaunlatviešu rindās netrūkst arī citu košu tēlu, piemēram, tur ir Jānis Straumītis un Šarlote Šulca, kuru performances un skandāli regulāri tiek publicēti sociālajos tīklos, un viņu vidū tad nu, lūk, ir ieslīdējis arī “patiesības” un “ētikas” cīnītājs Aldis Gobzems.
Ētikas pārkāpumi, Spānija un “Maxima” traģēdija
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) izslēdza Aldi Gobzemu no advokatūras. LZAP skaidroja, ka par iemeslu tam kalpojuši vairāki ētikas pārkāpumi. Proti, premjera amatam savulaik nominētais Aldis Gobzems izpaudis profesionālo noslēpumu, pārkāpis nevainīguma prezumpciju un vainojis mirušu kolēģi smagos noziegumos bez pierādījumiem.
Pēc skandālu apvītas “sabiedriskās” darbības un neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Aldis Gobzems “uzmeta lūpu”. pa(uz)meta savus partijas biedrus un devās emigrācijā uz Spāniju. Neveiksmi cieta arī Gobzema laulība, kas tika šķirta, bet taisnības cīnītājs attiesāja bērnus no savas bijušās sievas un ir izvedis viņus no Latvijas.
Līdz ar pārcelšanos uz Spāniju Gobzems arī pārdeva savu īpašumu Latvijā. Ir jāmin nekustamais īpašums "Ausekļi" Ādažu pagastā. Par to Gobzems saņēma 340 000 eiro lielu pirkuma maksu. Šis īpašums tika iegādāts 2020. gada 17. jūlijā, samaksājot par to 250 000 eiro. Interesanti, vai Aldis Gobzems deklarēja darījumu un nomaksāja nodokli no kapitāla pieauguma – un vai gadījumā neieguva fiktīvus dokumentus, kas it kā apliecināja, ka veikti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, - gadījumā, ja par šo darījumu interesētos Valsts ieņēmumu dienests.
Turklāt, izmantojot savas juridiskās zināšanas, Aldis Gobzems, iespējams, pārcēlās dzīvot uz Spāniju, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, mainot nodokļu rezidenci, kas saskan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otro stadiju - strukturēšanu jeb noslāņošanu...
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
