Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputāta Alda Gobzema publiskā muldonība un meli priekšvēlēšanu periodā ir bijuši tik apjomīgi, ka pārliecinājuši administratīvo rajona tiesu, kura aizvadītajā nedēļā pieņēmusi spriedumu – advokāta statuss viņam ir ticis atņemts pamatoti. Pietiek šodien publicē anonimizēto tiesas spriedumu šajā sakarā, kas atgādina – ko tik visu sevi par harizmātu dēvējušais politiķis pirms vēlēšanām paspēja sarunāt par sev netīkamiem cilvēkiem, bet tagad, tiesas priekšā to visu mēģinājis pasniegt kā „viedokli”.

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 3.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējam /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pusē pieaicinātās iestādes Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2018.gada 28.novembra lēmuma Nr. 186 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk - Padome) tika saņemtas sūdzības par /pers. A/ (turpmāk - pieteicējs) publiskajiem izteikumiem.

Padome ar 2018.gada 28.augusta lēmumu Nr.131 atzina, ka pieteicējs pirmšķietami pieļāvis likumu, citu normatīvo aktu un Zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpumus un ierosināja disciplinārlietu par pieteicēja rīcību.

[2] Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (turpmāk - Disciplinārlietu komisija) 2018.gada 13.novembn pieņēma lēmumu lieta Nr.11/2018, ar kuru atzina, ka pieteicējs ir pārkāpis Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk - Advokatūras likums) 7.pantu, 46.pantu, 67.pantu un likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta otro daļu, ka ir rupji pārkāpis Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa (turpmāk - Ētikas kodekss) 1.2.apakšpunkta otro daļu, 8.2.apakšpunktu, 8.3.apakšpunktu un 8.6.apakšpunkta pirmo teikumu, tādēļ nolēma saskaņa ar Advokatūras likuma 71.2 panta 1.punktu, 73.panta pirmās daļas 5.punktu piemērot pieteicējam disciplinārsodu, izslēdzot no Zvērinātu advokātu skaita (turpmāk - Disciplinārlietu komisijas lēmums). Disciplinārlietu komisijas lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējs izteikumus un informāciju paudis ka Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāta amata kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros, jo pieteicējs šos izteikumus un informāciju vienlaikus pauda arī ka zvērināts advokāts. Pieteicējs nebija ne izslēgts, ne atskaitīts no zvērinātu advokāta skaita.

[2.2] Vārda “darbība” nozīme Advokatūras likuma 70.panta izpratnē nav tulkojama sašaurināti. Advokāta “darbība” ir attiecināma ne tikai uz profesionālo darbību, sniedzot klientiem juridisko palīdzību, bet arī uz jebkuru darbību, kuru persona veic būdama advokāta statusa.

[2.3] Pieteicēja rīcība, par kuru ierosināta disciplinārlieta, netika veikta, izpildot Saeimas locekļa amata pienākumus, tāpēc nav pamata Satversmes 28.panta ietvertas imunitātes piemērošanai.

[2.4] Advokātu profesionālo darbību reglamentējošas normas var ierobežot advokāta tiesības uz vārda brīvību, tajā skaitā Ētikas kodeksa normu piemērošana attiecība uz advokāta viedokļa paušanu medijos par kolēģiem, tiesnešiem, iestāžu darbiniekiem vai citam personām.

[2.5] Nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana ir jo īpaši nepieļaujama no advokāta puses, kura uzdevums ir sargāt šo augsto standartu, un pieteicējs savos publiskajos izteikumos to apzināti pārkāpis vairākkārt.

[2.6] Pieteicējs nav informējis sabiedrību par to, ka viņa apgalvojumi par citu personu veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vēl ir pierādāmi likuma noteikta kartība.

[2.7] Saeimas deputātu ētikas kodekss noteic Ētikas kodeksam līdzīgas prasības, tostarp to, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kartības rulli un citus normatīvos aktus. Tāpat deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, ka arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. Deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

[2.8] Ja advokāts ignorē profesionālās ētikas vai vispārcilvēcisko attiecību standartus, šāda izpausme nesekmē tieslietu sistēmas attīstību un problēmu risinājumu, bet tieši pretēji, var kaitēt gan sabiedrības izpratnei par tiesisko sistēmu, gan iedragāt sabiedrības uzticību tiesām, Advokatūrai un advokātiem.

[2.9] Pieteicējs, dodot advokāta zvērestu, apņēmās ievērot advokāta profesionālās darbības un ētikas normas un apzināti piekrita būt pakļauts ierobežojumiem, kas uztur Advokatūras reputāciju un tādējādi veicina sabiedrības uzticību tiesām un Advokatūrai.

[3] Padome 2018.gada 28.novembn pieņēma lēmumu Nr.186 (turpmāk - Lēmums), ar kuru nolēma izslēgt pieteicēju no Zvērinātu advokātu skaita, pamatojoties uz Disciplinārlietu komisijas lēmuma noradītajiem motīviem.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs ar pieteikumu vērsās Administratīvajā rajona tiesa. Pieteikuma noradīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Pieteicējs savu viedokli paudis kā deputāta amata kandidāts un pilsonis, nevis ka zvērināts advokāts, jo nepārstāvēja neviena klienta intereses. Vērtējums ir pausts par aktuālām problēmām tautsaimniecības nozarē un par valsts amatpersonām un tam uzticēto valsts varas pienākumu izpildi. Kritika ir pausta nolūkā sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju un risināt pastāvošās problēmas ar Satversmē un citos normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem instrumentiem likumdošanas un valsts pārvaldes jomā.

[4.2] Ētikas kodeksā ietvertie vārda brīvības ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka pieteicējam būtu jāatturas no viedokļa paušanas un sabiedrības uzmanības vēršanas uz nelikumīgām, negodprātīgām vai netaisnīgām darbībām.

[4.3] Atsevišķas sūdzības par pieteicēju ir iesniegušas personas, kas cieši saistītas ar politiskajām partijām, un personas, kuru darbības pieteicējs kritizējis un kas ir subjektīvi ieinteresētas, lai uz to darbībām netiktu vērsta sabiedrības uzmanība. Tāpat sūdzības ir mērķtiecīgi iesniegtas priekšvēlēšanu laikā, lai kaitētu pieteicēja pārstāvētās politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņai. Sūdzības iesniedzēji kopā ar Padomi un Disciplinārlietu komisiju panāca savu mērķi - Lēmums tika publiskots pēc pieteicēja nominācijas Ministru prezidenta amatam, kas faktiski sagrāva mērķi izveidot stabilu, lemttiesīgu valdību. Visas šīs darbības vērtējamas tikai un vienīgi kā politisks solis, lai nepieļautu valdības sastādīšanu.

[4.4] Politiķa paustais viedoklis nevar tikt izskatīts Disciplinārlietu komisijā, jo tā izskata zvērinātu advokātu profesionālās darbības iespējamus pārkāpumus, nevis politiķu darbību. Disciplinārlietu komisijai bija jāpieņem lēmums izbeigt disciplinārlietu. Disciplinārlietu komisija nebija tiesīga vērtēt pieteicēja darbību, jo 2018.gada 6.novembrī pieteicējs lūdza Padomei apturēt advokāta darbību, kas tika izdarīts ar 2018.gada 20.novembra Padomes lēmumu. No 2018.gada 6.novembra pieteicējs ir atzīstams par Saeimas locekli, tādēļ viņu nevar saukt pie disciplinārās atbildības.

[4.5] Pieteicējam ir šaubas par Disciplinārlietu komisijas lēmuma tiesiskumu, jo pieteicējam netika izsniegts Disciplinārlietu komisijas 2018.gada 13.novembra protokols, kur redzams komisijas locekļu balsojums. Pieteicējam 2018.gada 27.novembrī elektroniski tika atsūtīts Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts ar Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāja /pers. B/ parakstu, apstiprinot lēmuma noraksta atbilstību oriģinālam 2018.gada 30.novembrī lēmuma oriģināls nebija ne /pers. B/ birojā, ne Padomē, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja sastādītais akts par fakta konstatēšanu.

[4.6] Disciplinārlietu komisija konstatēja, ka pieteicējam agrāk vairākkārt piemēroti disciplinārie un ētiskās ietekmēšanas līdzekļi, tai skaitā par līdzīgiem pārkāpumiem. Lai gan Advokatūras likums nesatur normas, kas norāda uz disciplinārsoda dzēšanu, tomēr, izmantojot tiesību normu analoģiju, disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Tāpat disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Par iespējamā disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāma sūdzību iesniegšanas diena, nevis Padomes lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu.

[4.7] Padome ir tieši ieinteresēta disciplinārlietas ierosināšanā pret pieteicēju, izslēdzot to no zvērinātu advokātu skaita. Padomes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts /pers. C/ ir tieši ieinteresēts, lai pieteicējs tiktu izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, jo pārstāv pieteicēja klientiem pretējas intereses. Savukārt /pers. E/, kas tika pieminēts pieteicēja izteikumos, ir tieši ieinteresēts, lai tiktu piemērots pats bargākais sods. Pieteicējs bija pieteicis noraidījumu /pers. E/ sakarā ar interešu konfliktu, taču atbildi nesaņēma.

[4.8] Pieņemot Lēmumu, Padome rupji ignorēja Administratīvā procesa likuma 62.pantā nostiprinātās tiesības tikt uzklausītam un pārkāpa Advokatūras likuma 35.pantu, kas noteic, ka Padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

[4.9] Pirmo reizi Advokatūras vēsturē pieteicēja disciplinārlietas jautājumā tika sasauktas divas ārkārtas Padomes sēdes, kas liecina par tendenciozu attieksmi pret pieteicēju

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Padomes paskaidrojums, kurā iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Disciplinārlietu komisijas lēmumā un Lēmumā minētajiem argumentiem!, papildus norādot turpmāk minēto.

[5.1] Disciplinārlietu komisijai ir piešķirta liela rīcības brīvība, lemjot par to, kādu disciplinārsodu konkrētajā lietā piemērot. Šajā lietā Disciplinārlietu komisija piešķīra lielu nozīmi ne tikai tam, ka pieteicēja pārkāpums bija atkārtots, bet arī tam, ka pieteicēja pārkāpums bija līdzīga rakstura, salīdzinot ar iepriekšējiem pārkāpumiem!, kā arī tas bija rupjš. Tādēļ pieteicēja kritika attiecībā uz piemēroto disciplinārsodu ir nepamatota.

[5.2] Ētikas kodeksā ietvertās prasības neliedz advokātiem sniegt savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām valsts pārvaldē un neuzliek par pienākumu advokātiem atturēties no viedokļa paušanas un sabiedrības uzmanības vēršanas uz nelikumīgām, negodprātīgām vai netaisnīgām darbībām ar nosacījumu, ka šāds viedoklis tiek pausts atbilstoši likumiem, tostarp ievērojot nevainīguma prezumpciju, un atbilstoši advokātu profesionālo darbību regulējošam normām, tostarp ievērojot Advokatūras likumu. Konkrētajā lietā pieteicēja izteikumi minētajam neatbilst.

[5.3] Pieteicēja rīcību neattaisno apstāklis, ka sūdzības varētu būt iesniegušas ieinteresētas personas. Neviens no sūdzību iesniedzējiem nav sevi pozicionējis kā saistīts ar kādu politisko partiju. Padome noraida pieteicēja spekulācijas, ka sūdzības iesniedzējiem kopā ar Padomi un Disciplinārlietu komisijas locekļiem esot bijis mērķis publiskot Lēmumu pēc pieteicēja nominācijas Ministru prezidenta amatam. Šādam apstāklim nav nozīmes, vērtējot Lēmuma tiesiskumu.

[5.4] Advokāta darbības apturēšana nav šķērslis Disciplinārlietu komisijai vērtēt advokāta rīcību, jo advokāta darbības apturēšana nemaina advokāta statusu. Konkrētajā lietā tiek vērtēta pieteicēja rīcība, kas veikta pirms pieteicējs lūdza apturēt savu advokāta darbību. Uz pieteicēju konkrētajā lietā neattiecas ar Satversmes 28.pantu piešķirtā imunitāte.

[5.5] Disciplinārlietu komisijas locekļi nekonstatēja apstākļus, kas liegtu kādam no tiem piedalīties disciplinārlietas izskatīšanā un Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanā, kā arī nevienam Disciplinārlietu komisijas loceklim netika pieteikts noraidījums.

[5.6] Pieteicēja iebildumi par Disciplinārlietu komisijas lēmuma tiesiskumu ir nepamatoti. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšana norisinājās trīs sēdēs, šāda lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pieņemšanas kārtība atbilst Advokatūras likumam. Advokatūras likums nenoteic, ka Disciplinārlietu komisijas balsojumam ir jābūt atklātam un tādējādi tam nav jābūt norādītam Disciplinārlietu komisijas sēdes protokolā. Pēc Disciplinārlietu komisijas mutvārdu lēmuma pieņemšanas tika noformēts rakstveida lēmums un tas tika izsūtīts e-pastā visiem Disciplinārlietu komisijas locekļiem apstiprināšanai. Pēc visu apstiprinājumu saņemšanas par Disciplinārlietu komisijas jau mutiski pieņemtā lēmuma rakstveida tekstu Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts 2018.gada 27.novembrī tika izsūtīts pieteicējam. Jāpiebilst, ka noraksta apliecinājuma datums bija 2018.gada 27.novembris, nevis 13.novembris, kā to norāda pieteicējs. Tādēļ arī Disciplinārlietu komisijas rakstveida lēmuma norakstā, kas nosūtīts pieteicējam, pie Disciplinārlietu komisijas locekļu vārdiem nav to paraksts.

[5.7] Pieteicēja iebildumi par Lēmuma pieņemšanas procedūru ir nepamatoti. Padomes priekšsēdētāja un zvērināta advokāta/pers. C/sasaiste ar viņa klientu kā pamatojums objektivitātes trūkumam pati par sevi neatbilst pamatprincipam, ka advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu. Padome nav pārkāpusi uzklausīšanas pienākumu, jo pieteicējs tika lūgts sniegt paskaidrojumus gan mutvārdos, gan rakstveidā. Pieteicēja uzklausīšanai 2018.gada 28.novembrī nebūtu nozīmes, jo Advokatūras likuma 73.panta otrā daļa neparedz Padomei alternatīvu izvēli izslēgt vai neizslēgt advokātu no zvērinātu advokātu skaita, ja pieņemts atbilstošs Disciplinārlietu komisijas lēmums. Tāpat Padome nav pārkāpusi Advokatūras likuma 35.pantu, jo tas neierobežo Padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieces tiesības nepieciešamības gadījumā sevi atstatīt no lēmuma pieņemšanas Padomes sēdes laikā. Šādā situācijā Padomes sēdes joprojām ir pilntiesīgas.

[5.8] Pieteicēja argumenti par disciplinārsoda noilgumu ir nepamatoti. Par pārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāma tā diena, kad ir pabeigta attiecīga pārbaude, apstākļu noskaidrošana un tiek konstatēts, ka persona tiešām ir izdarījusi darbības, par kurām paredzēta atbildība. Nepamatots ir pieteicēja arguments, ka advokātiem pēc analoģijas būtu jāpiemēro viena gada noilgums iepriekšējo disciplinārsodu dzēšanai. Likumdevējs apzināti nav ietvēris Advokatūras likuma konkrētus termiņus advokātam piemērota disciplinārsoda dzēšanai.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja un uzsvēra turpmāk minēto. Lēmuma pieņemšanā iesaistītās personas ir bijušas personiski ieinteresētas. Padomē par Lēmuma pieņemšanu ir nobalsojis mazākums. Pieteicēju pēc tā ievēlēšana par Saeimas deputātu neviena iestāde nevarēja izsaukt paskaidrojumu sniegšanai. Pieteicējs netika informēts par Padomes sēdi, kurā tika pieņemts Lēmums. Padome nevarēja uzrādīt disciplinārlietas materiālus, kad pieteicējs vēlējās ar tiem iepazīties. Par pieteicēju sūdzības nekad nav iesnieguši klienti, bet konkurenti Advokāta noslēpums attiecināms tikai uz konkrētas juridiskās palīdzības sniegšanu. Padome un Disciplinārlietu komisija nevarēja vērtēt pieteicēja izteikumus, jo tie saistīti ar pieteicēja politisko darbību.

[7] Padomes pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā, Disciplinārlietu komisijas lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Disciplinārlietu komisijas sēdes daļa, kurā tiek apspriesti lietas apstākļi, netiek protokolēta. Disciplinārlietu komisijas sēdē tika uzklausīts pieteicējs, bet lēmums tika pieņemts pēc tamL Disciplinārlietu komisijas lēmums tika pieņemts 2018.gada 13.novembrī, bet argumenti tika sagatavoti pēc tam līdz 2018.gada 27.no vembrim.

Motīvu daļa

I

[8] Padomē 2018.gada 15.jūnijā saņemts zvērināta advokāta /pers. Z/iesniegums, kurā lūgts īstenot uzraudzību pār pieteicēju un viņa darbību (lietas II sējuma 14. - 16.lapa), 2018.gada 12.jūlijā saņemts zvērināta advokāta /pers. N/ iesniegums par pieteicēja rīcību (lietas II sējuma 29. - 31.lapa), 2018.gada 18.jūlijā saņemts /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/ un /pers. M/ iesniegums par pieteicēja rīcību (lietas II sējuma 33. - 35.lapa) un 2018.gada 31.jūlijā saņemts SIA /Nosaukums B/ iesniegums par pieteicēju (lietas II sējuma 70. - 73.lapa). Iesniegumos norādīts uz pieteicēja publiskajiem izteikumiem, kuri iesniedzēju ieskatā ir pretrunā ar Ētikas kodeksu un citiem normatīvajiem aktiemL

Ar 2018.gada 20.jūnija vēstuli Nr.1-31-1583 Padome aicināja pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojumu par viņa rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem un uzaicināja pieteicēju uz Padomes sēdi 2018.gada 12.jūlijā (lietas II sējuma 26. - 27.lapa). Ar 2018. gada 13.jūlija vēstuli Nr.1-31-1730 Padome lūdza pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojumu par /pers. N/ iesniegumā norādītajiem apstākļiem un vienlaikus atkārtoti aicināja pieteicēju uz nākamo Padomes sēdi 2018.gada 28.augustā (lietas II sējuma 28.lapa). Ar 2018.gada 19.jūlja vēstuli Nr.1-31-1775 Padome lūdza pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojuma par /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/ un /pers. M/ iesniegumā norādītajiem apstākļiem, kā arī informēja pieteicēju par sūdzības pārbaudes materiālu izskatīšanu 2018.gada 28.augustā (lietasIIsējuma 66.lapa). Ar 2018.gada 1.augusta vēstuli Nr.1-31-1856 Padome lūdza pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojumu par SIA /Nosaukums B/ iesniegumā norādītajiem apstākļiem, kā arī informēja pieteicēju par sūdzības pārbaudes materiālu izskatīšanas laiku 2018.gada 28.augustā (lietas IIsējuma 92. lapa).

Pieteicējs iesniedzis Padomei divus rakstveida paskaidrojumus: 1) 2018.gada 5.jūlijā Padomē saņemts pieteicēja paskaidrojums, kurā pieteicējs pauž viedokli, ka nav pieļāvis pārkāpumus un atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām uz vārda brīvību. Vienlaikus pieteicējs norādījis, ka vēlas sniegt detalizētus paskaidrojumus un ka uz Padomes sēdi 2018.gada 12.jūlijā ierasties nevarēs saistībā ar iepriekš plānotu tikšanos ar vēlētājiem Latgalē (lietas II sējuma 32.lapa); 2) Padomē 2018.gada 17.augustā saņemts pieteicēja paskaidrojums, kurā izteikts viedoklis par saņemtajiem iesniegumiem, vienlaikus izteikts lūgums nodrošināt paskaidrojumu sniegšanu klātienē, norādot, ka pieteicējs 2018.gada 28.augustā nevarēs ierasties uz Padomes sēdi (lietasIIsējuma 94. - 104.lapa).

Ar 2018.gada 28.augusta lēmumu Nr.131 Padome ierosināja disciplinārlietu pret pieteicēju (lietas II sējuma 141. - 151.lapa).

[9] Saskaņā ar Advokatūras likuma 34.panta 4.punktu Padome uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas.

Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 71 .pantu par likumu un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu, kā arī par zvērinātu advokātu darbību regulējošo instrukciju un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu Padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas, nosūtot lietas materiālus izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu 5.2.apakšpunktu, ja zvērināta advokāta rīcībā saskatāmas disciplinārlietas pazīmes, Padome var ierosināt disciplinārlietu, nosūtot pārbaudes materiālus Disciplinārlietu komisijai.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka Padome ir rīkojusies atbilstoši tās kompetencei, lūdzot pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojumus par saņemtajiem iesniegumiem par pieteicējas rīcību Tāpat no minētajām tiesību normām izriet Padomes tiesības rosināt disciplinārlietas pret zvērinātiem advokātiem. Tiesa uzskata, ka pieteicējam ir tikusi nodrošināta iespēja izteikt viedokli par saņemtajiem iesniegumiem, proti, Padome ir lūgusi par tiem sniegt rakstveida paskaidrojumus un pieteicējs arī ir sniedzis rakstveida paskaidrojumus. Tiesa nesaskata procesuālu pārkāpumu apstāklī, ka pieteicējs pirms disciplinārlietas ierosināšanas nav uzklausīts Padomes sēdē, jo, pirmkārt, pieteicējs divas reizes aicināts ierasties uz Padomes sēdi, bet nav ieradies, otrkārt, pieteicējs savus argumentus varēja izteikt rakstveida paskaidrojumos.

[10] Disciplinārlietu komisija 2018.gada 13.novembra lēmumā lietā Nr. 11/2018 konstatēja, ka pieteicējs ir pārkāpis Advokatūras likuma 7.pantu, 46.pantu, 67.pantu, likuma “Par tiesu varu” 28.3panta otro daļu, kā arī Ētikas kodeksa 1.2.apakšpunkta otro daļu, 8.2.apakšpunktu, 8.3.apakšpunktu un 8.6.apakšpunkta pirmo teikumu.

II

[11] Saskaņā ar Ētikas kodeksa 1.2.apakšpunkta otro daļu profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas un disciplinārlietas izskatīšanas gaitā).

Ētikas kodeksa 8.3.apakšpunkts noteic, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu

Ētikas kodeksa 8.6.apakšpunkta pirmais teikums noteic, ka advokātam sarunās ar citu kolēģu klientiem, kā arī ar citām personām jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma.

Minēto uzvedības normu ievērošana ir advokāta profesionāls pienākums. Advokātam ir jābūt izpratnei par godīgumu un cieņpilnu saskarsmi ar advokātiem un citām personām

[12] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs sociālajos tīklos Facebook un Twitter, ziņu portālos, laikrakstā “Dienas bizness” un Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” izteicis šādus apgalvojumus:

1) (..) “Nedēļas lakts!!! /pers. P/ - /pers. R/. Mafja! Sērojiet, lūdzu! (..) Manā rīcībā ir neapgāžami lakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu veda nelaiķis /pers. R/ ar saviem 7 darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem euro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt. Epasti, dokumenti, viss pēc pilnas programmas” (lietas II sējuma 74. lapa);

2) “Tieslietu ministrs /pers. P/ ir saistīts ar mafiju”; “un pie šiem apstākļiem no šī uzņēmuma /pers. R/ labā un attiecīgi droši vien kādu citu labā ir jau izzagti 150 000 euro un tikpat ir bijis plānots izzagt uz priekšu”; “pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts”; “/pers. P/ kungs, Jums kā tieslietu ministram vajadzētu zināt, ka visas darbības procesā, konkrētajā “Balvas” procesā veic /pers. R/, bandīts, kuru noslepkavoja”; “kā tas gadījās, ka visi nozarē zina, ka maksātnespējas procesos tos treknos kumosus, kā tas gadījās tajā nejaušajā rindā vienmēr ir vai nu /pers. U/, vai nu /pers. R/, vai nu /pers. U/, vai nu /pers. R/, vai nu /pers. R/, vai /pers. Z/, vai nu /pers. U/, /pers. BB/, /pers. BC/. (..) Kā tas tā gadījās? Ka tāda administratoru mafija”; apspriežot maksātnespējas administratoru rindu pieteicējs norāda “jūs jau te nerunājat par būtību, jūs runājat par kaut kādiem skaitļiem Ļaujiet man izstāstīt tos faktus!” (Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa" ieraksts, lietas IIsējuma 190.lapa);

3) “Par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts /pers. Z/. /pers. Z/Trasta komercbankas administratora palīgam /pers. R/ sagādā miljonus pēdējā deklarācijā par neko. /pers. U/ bija oponents un vismaz neizlikās par godīguma paraugu” (lietas II sējuma 75.lapa);

4) “Nelaiķis /pers. R/nebja mafjjas boss, bet izpildītājs” (lietas IIsējuma 75. lapa);

5) “Man tukša muldēšana pēc valsts amatpersonas - bandīta līķa šķiet nevietā” (lietas II sējuma 25.lapa);

6) “Partijas KP LV premjera kandidāts /pers. A/ intervijā ar radio SWH atklāj jaunus faktus par to, kā dažādu valsts iestāžu darbinieki palīdzējuši nu jau noslepkavotajam /pers. R/ īstenot dažādas nelikumīgas darbības caur SIA /Nosaukums A/maksātnespējas procesu. (..) VID darbinieki, kas atbalstījuši /pers. R/ nelikumības: /pers. CA/, /pers. AA/. /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/”, uzskaita advokāts /pers. A/ intervijā radio SWH; Šajā procesā pieaicināja arī advokātus /pers. Z/, /pers. E/, un /pers. N/, lai tie palīdzētu nelikumību īstenošanā” (lietas II sējuma 61.lapa);

7) “ (..) kā tika piesegts /pers. R/ un naudas izpumpēšana, nodarot kaitējumu valstij lielā apmērā. (..) lielāko daļu no sūdzībām pieņēmusi tiesnese /pers. BD/un ka no 14 sūdzībām tikai divas, kuras bija maznozīmīgas kaitējuma ziņā priekš /pers. R/, tikušas apmierinātas, /pers. A/ apgalvo, ka būtībā šādā veidā tika piesegtas “interesantās” darbības kreditoru sapulcē, interesantie pārskaitījumi, pārskatu nesagatavošana, tā tika piesegta arī MNA vēlme neredzēt kriminālas darbības, kas valstij nodarījušas zaudējumus lielā apmērā” (lietas II sējuma 85.lapa);

8) “Lasiet arī turpmāk, kā nomelnoju bandītus un viņu piesedzējus” (lietas II sējuma 48. lapa);

9) “Par tiem dokumentiem, kurus es publiskoju un par kuriem es runāju; kas attiecas uz /Nosaukums A/ maksātnespējas procesu, kur /pers. R/ ar saviem darbiniekiem ir pumpējuši ārā naudu vairāk kā pusmiljonu un kreditori nav saņēmuši ne santīma, kas ir dokumentāli jau pierādīts sen, kur ir pumpēta nauda tieši /pers. AG/ uz ofšoru, kur ir dīvaini grāmatvedības dati” (..); “Ir pienācis laiks saukt lietas īstajos vārdos un īstais vārds ir arī tāds, ka šodienas kompromāta autore ir strādājusi bandīta /pers. R/ birojā; un tad ir ļoti vienkārša izvēle - kam jūs ticat? Bandīta biroja darbiniecei vai man?” (skat. pieteicēja video ierakstus lietas II sējuma 190.lapa);

10) “Pajautā labāk, par kādu naudu vari automātus uzspēlēt. Ā, par /pers. AH/ vai to, ko /pers. R/ nolaupīja?” (lietas II sējuma 51. lapa).

No minētā Disciplinārlietu komisija secinājusi, ka pieteicējs izplatījis ziņas, ka mirušais zvērināts advokāts /pers. R/ir “mafija”, “bandīts”, kas ir “nolaupījis”, “nozadzis” un “izpumpējis” naudas līdzekļus. Tāpat Disciplinārlietu komisija secinājusi, ka pieteicējs ir norādījis, ka arī tieslietu ministrs /pers. P/ ir saistīts ar “mafiju”. Ar tiesneses /pers. BD/nolēmumiem maksātnespējas lietās tika “piesegts /pers. R/” un “naudas izpumpēšana”. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki - /pers. CA/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/ “atbalstījuši /pers. R/ nelikumības” (tātad mafiju, bandītismu, nolaupīšanu un zādzību). Un arī zvērināti advokāti /pers. Z/, /pers. E/ un /pers. N/ ir piesaistīti, lai “palīdzētu nelikumību īstenošanā” (mafijā, bandītismā, nolāpīšanā un zādzībā).

Tiesa atzīst, ka Disciplinārlietu komisijas secinājums par pieteicēja izplatītajām ziņām ir pareizs un pamatojas lietā esošajos pierādījumos.

[13] Izvērtējot, vai pieteicēja izplatītās ziņas ir Ētikas kodeksa pārkāpums, tiesa secina turpmāk minēto.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 3.pantu advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu

likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

Tātad zvērināts advokāts ir persona, kura sniedz juridisko palīdzību ikvienam, kuram tā nepieciešama. Tādā veidā cita starpā tiek īstenotas ikviena konstitucionālās tiesības uz advokāta palīdzību, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā un ir daļa no tiesību uz taisnīgu tiesu tvēruma.

Zvērināta advokāta statuss ir īpašs starp citiem juridisko padomu devējiem. Šādam statusam jāapliecina jurista augstā kvalifikācija. Tkai zvērināti advokāti ir atzīti par tiesu sistēmai piederīgām personām atbilstoši Advokatūras likuma 5.pantam. Tāpēc advokātiem likumos ir noteiktas īpašas tiesības, kuras īstenojamas juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros. Iepretim tiesībām vienmēr ir pienākumi. Zvērināta advokāta statuss uzliek advokātam pienākumu ar vislielāko atbildību attiekties pret saviem profesionālajiem pienākumiem. Arī pret pienākumu ievērot profesionālo ētiku. Savukārt profesionālās ētikas kontekstā būtiska ir personas vērtību sistēma, šajā gadījumā zvērināta advokāta izpratne par advokāta tiesībām un pienākumiem šaurākā nozīmē, kā arī par šīs profesijas lomu plašākā, tiesiskas valsts funkcionēšanas, kontekstā. Rīcība, kas tiek vērtēta no ētikas standartu viedokļa, vispilnīgāk atklāj personas fundamentālu izpratni par šiem jautājumiem (Sk. Augstākas tiesas 2016.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA- 1168/201610.punktu).

No minētā tiesa secina, ka attiecībā uz zvērināta advokāta darbību gan veicot profesionālos pienākumus, gan ārpus tiem attiecināms ētikas standarts, kurš nepieļauj nepamatotu juridisku jēdzienu izmantošanu, jo sabiedrībai ir pamats sagaidīt, ka advokāts savos izteikumos tos lietos atbilstoši tiesību sistēmai.

[14] Disciplinārlietu komisija secinājusi, ka ar jēdzieniem “zādzība” un “nolaupīšana” likumdevējs apzīmē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 175.pantā, kas par zādzību atzīst svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu. Savukārt bandītisms ir noziedzīgs nodarījums, par kuru paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 224.pantā, kas noteic, ka par bandītismu atzīstama vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā, ar ieroci bruņotā grupā (bandā) noziegumu izdarīšanai. Disciplinārlietu komisija norādījusi, ka jēdziens “mafija” vārdnīcās tiek skaidrots kā noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas.

Tiesas ieskatā, Disciplinārlietu komisija pamatoti secinājusi, ka pieteicēja izteikumi saistāmi ar konkrētiem Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem, jo uz to norāda izplatīto ziņu konteksts, proti, pieteicējs izplatot ziņas tos pasniedz kā faktus par konkrētiem pārkāpumiem.

[15] Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam neliktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiks vērtēta kā vārda brīvības pārkāpums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību" 2003/2004.gads 9.lapa, pieejams www.at.gov.lv)

Pieteicējs izteicis apgalvojumus par personu noziedzīgiem nodarījumiem Pieteicējs pats ir norādījis, ka tie ir lakti. Zvērinātam advokātam kā tiesu sistēmai piederīgai personai ir jābauda sabiedrības uzticība, lai veiksmīgi pildītu savus pienākumus. Tādēļ arī publiski izplatot ziņas, zvērinātam advokātam ir jābūt īpaši uzmanīgam un piesardzīgam, proti, advokātam jāatturas no patiesībai neatbilstošu ziņu izplatīšanas, ir sevišķi ja tas skar citus advokātus vai citus ar tiesībām saistītus jautājumus.

Padomes Ētikas komisija, Prokuroru atestācijas komisija un Tiesnešu ētikas komisija ir izstrādājusi Vadlīnijas saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem (turpmāk - vadlīnijas). Vadlīniju II punkts noteic, ka jebkurā saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem jālīdzsvaro skartās intereses -personas tiesības no vienas puses un sabiedrības tiesības būt informētai par tai nozīmīgiem jautājumiem - no otras puses. Demokrātiskā valstī vārda brīvībai ir neatsverama nozīme, tomēr tā nav absolūta un ir saistīta ar noteiktu pienākumu ievērošanu.

Vadlīnijju III punkts noteic, ka tiesnesis, prokurors un advokāts, publiski izsakoties, tur godā savas un pārējo tiesu varai piederīgo profesiju prestižu. Sniegtajam vērtējumam jābūt korektam, lietišķam un balstītam uz laktiem, vienlaicīgi norādot, ka pirmstiesas vai tiesas procesā izteiktie apgalvojumi var tikt atzīti par pierādītiem faktiem tikai likumā noteiktā kārtībā, stājoties spēkā galīgajam nolēmumam.

Izvērtējot pieteicēja izplatītās ziņas, tiesa secina, ka tās neatbilst norādītajiem kritērijiem, proti, ziņu izplatīšanas mērķis nav turēt godā savas un pārējo tiesu varai piederīgo profesiju prestižu, bet gan radīt šaubas par to darbības tiesiskumu.

Nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesībās vispāratzīts princips, kas noteic, ka ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Pieteicēja izteikumi neatbilst nevainīguma prezumpcijai, kas izskatāmajā lietā ir īpaši būtiski, jo jānovērtē zvērināta advokāta rīcība.

Apstāklis, ka pieteicējs ir iesniedzis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniegumu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu attiecībā uz zvērinātu advokātu /pers. Z/, /pers. R/ un /pers. M/ (lietas II sējuma 105. - 111.lapa) tiesas ieskatā nepierāda, ka personas ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un iesniegumā nav norādīti visu pieteicēja izteikumos minēto personu nodarījumi.

Pieteicējs norāda, ka, izsakoties par zvērinātu advokātu /pers. R/, nav piemērojamas profesionālās darbības un Ētikas kodeksa normas, jo zvērināts advokāts /pers. R/ ir miris. Disciplinārlietu komisija konstatēja, ka tiesu praksē ir atzīts, ka prasību par goda un cieņas aizskārumu var iesniegt arī mirušo personu radinieki (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, Augstākā tiesa, 2003. - 2004.gads, 30.lpp.).

Tiesas ieskatā, Disciplinārlietu komisija pamatoti atsaukusies uz šo atziņu. Tiesas ieskatā zvērinātam advokātam, izsakoties par mirušu personu vēl jo vairāk jāievēro vadlīnijās norādītie principi, jo šī persona vairs pati nevar paust pretargumentus.

[ 16] Pieteicējs atsaucas uz tiesībām uz vārda brīvību un norāda, ka izteikumi saistīti ar viņa politisko darbību Saeimas priekšvēlēšanu procesā.

Satversmes 116.pantā norādītās tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu personu tiesības, tajā skaitā, lai aizsargātu citu personu tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. To atzinusi arī Satversmes tiesa, norādot, ka, nosakot robežu starp vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu līdzsvaru (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra spriedumu lietāNr.2003-05-01). Minētais attiecas arī uz viedokļa paušanu. Kā to atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, viedoklis var būt nesamērīgi aizskarošs, jo īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas frktiskās bāzes (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997.gada 24.februāra spriedumu lietā De Haes and Gijsels v. Belgium (19983/92)).

Jāņem vērā, ka personas ieņemamais amats vai īpašais statuss var ietekmēt vārda brīvības ierobežojumu piemērošanas apjomu attiecīgajai personai (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 359.lpp). Tāpat jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz personām, par kurām viedoklis tiek pausts. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atzīts, ka personas, kas piederīgas tiesu varai, bauda īpašu aizsardzību no nepamatotiem izteikumiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1995.gada 26. aprīļa spriedumu lietā Prager and Oberschlick v. Austria (15974/90)).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu Disciplinārlietu komisijas secinājumu, ka Ētikas kodeksa 1.2, 8.3. un 8.6.apakšpunktā ietvertās prasības atturēties no uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu advokātam izturēties pret savas profesijas kolēģiem ar īpašu cieņu un pieklājību, prasības atturēties no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma, ir pamatotas un samērīgi ierobežo advokātu tiesības uz vārda brīvību izteikumos par citiem kolēģiem un citām ar tieslietu sistēmu saistītām personā. Šīs prasības neattiecas uz ikvienu personu, bet vienīgi uz tām personām, kas brīvprātīgi ir nolēmušas tikt uzņemtas Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā. Pieņemot lēmumu kļūt par zvērinātu advokātu, pieteicējam bija jāņem vērā, ka advokāta profesionālās ētikas normas izvirza īpašas prasības advokāta uzvedībai, tajā skaitā to, lai advokāts pret savas profesijas kolēģiem izturētos ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka Disciplinārlietu komisijas lēmumā pamatoti konstatēts Ētikas kodeksa 1.2, 8.3. un 8.6.apakšpunkta pārkāpums.

III

[17] Saskaņā ar Advokatūras likuma 67.pantu zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Saskaņā ar Ētikas kodeksa 1.3.apakšpunktu advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas.

Advokāta darbības būtība ir nesaraujami saistīta ar advokāta profesionālās darbības konfidencialitātes principu un no tā izrietošo advokāta profesionālā noslēpuma glabāšanas pienākumu, jo advokāta un viņa klienta attiecības balstās uz savstarpēju uzticību. Secīgi tas, kā tiek nodrošināta advokāta un viņa klienta attiecību konfidencialitāte, skar tiesību uz taisnīgu tiesu (no tām atvasināto tiesību uz juridisko palīdzību) īstenošanu (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992.gada 16.decembra sprieduma lietā Niemietz v. Germany 37.punktu).

Saskaņā ar Advokatūras likuma 6.panta pirmo daļu advokāti savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts atzīst advokāta profesionālās darbības konfidencialitātes principu un aizsargā advokāta profesionālo noslēpumu. Tiesas ieskatā advokāta profesionālais noslēpums aptver jebkuru informāciju, no kuras var izsecināt, kādam klientam juridiskā palīdzība ir sniegta un kāds ir bijis sniegtās juridiskās palīdzības saturs.

[18] /pers. R/ iesniegumā Padomei norādījis, ka pieteicējs publiski paudis informāciju par viņa klientiem.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs sociālā tīklā Facebook un laikrakstā “Dienas bizness” izplātījis šādus paziņojumus:

1) “Klātpievienotajās fotogrāfijās redzams, ka par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts /pers. Z/. Mājsaimnieces /pers. AR/, /pers. AS/ draudzenes, vīrs. /pers. Z/ biroja bieži viesi ir bijuši /pers. AT/, /Interneta portāls A/ galvenais redaktors, /Televīzija A/ un /Nodibinājums A/ žurnālistes /pers. AU/ bērna tēvs. Arī /Televīzijas raidījums A/komanda un vēl daži" (lietas II sējuma 36. lapa);

2) “Bet uzdošu jautājumu - vai varētu būt tā, ka arī Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā parādās milzīgas atlīdzības un vieni un tie paši uzvārdi? Tajā skaitā mana kolēģa /pers. R/ uzvārds” (laikraksta “Dienas bizness” 2018.gada 12.jūnija intervija “/pers. A/: /pers. AP/ un /pers. BA/ zināja /pers. R/ shēmas”, pieejama(/interneta saite/).

Disciplinārlietu komisija, izvērtējot pieteicēja izteikumus konstatēja, ka attiecībā uz /pers. AT/ nav bijis publiski zināms, ka viņš ir /pers. R/ biroja klients un ka pieteicējs, publiski izpaužot šo informāciju, ir pārkāpis advokāta konfidencialitātes pienākumu.

Tiesa ne no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesā, ne sniegtajiem paskaidrojumiem disciplinārlietas izskatīšanas gaitā nekonstatē, ka pieteicējs būtu norādījis, ka šis fakts ir publiski zināms. Līdz ar to secināms, ka pieteicējs ir izpaudis ziņas par cita advokāta klientu.

Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka advokāts var izpaust tikai sava klienta noslēpumu, nevis citu advokātu klientu noslēpumus. Klienta noslēpuma saglabāšanas pienākums attiecināms uz visiem biroja klientiem, ne tikai tiem, kuriem tieši viņš sniedzis juridisko palīdzību. Lietā nav strīda, ka pieteicējs no 2006.gada 1.augusta līdz 2008.gada 16.septembrim praktizēja ZAB “Zvērināta advokāta /pers. Z/ birojs”. Līdz ar to, ja šīs ziņas pieteicējam tapušas zināmas šajā laikā periodā, pieteicējam ir pienākums nodrošināt klienta noslēpuma neizpaušanu. Vienlaikus tiesa uzskata arī par pamatotu Padomes pārstāvja tiesas sēdē pausto viedokli, ka klienta noslēpums attiecināms arī uz personām, kuras apmeklē advokāta prakses vietu. Nav uzskatāma par ētikas standartiem atbilstoša pieteicēja rīcība, izplatot ziņas par to, kādas personas apmeklē advokātu biroju, jo tādējādi var tikt izplatītas ziņas par advokāta klientu, kuras nav publiskotas.

[19] Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta otrajai daļai lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Civilprocesa likuma 74.panta otrā daļas 1.punkts noteic, ka pusēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, kas ir pieejama procesa dalībniekiem, lai īstenotu procesuālās tiesības.

Saskaņā ar Ētikas kodeksa 1.2.apakšpunkta otro daļu kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs Facebook un Twitter sociālo tīklu ierakstiem ir pievienojis LAS “Trasta komercbanka” administratora izdotu pilnvaru advokātam /pers. Z/ un advokāta /pers. Z/ parakstītos paskaidrojumus (lietas II sējuma 17. - 23. lapa). Disciplinārlietu komisija konstatējusi, ka saskaņā ar informāciju manas.tiesas.lv tiesvedība civillietā Nr.C30676417 nav beigusies.

Pārbaudot Tiesu informācija sistēmā (TIS) tiesa secina, ka tiesvedība civillietā nav noslēgusies. No TIS pieejamās informācijas secināms, ka puses civillietā Nr.C30676417 ir LAS “Trasta komercbanka” un Apvienotajā karalistē reģistrēta sabiedrība Symbol Wood Limited. Pieteicējs nav lietas dalībnieks vai lietas dalībnieka pārstāvis. Tas nozīmē, ka pieteicējs publicējot dokumentus no civillietas Nr.C30676417, publicējis ierobežotas pieejamības informāciju.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka Disciplinārlietu komisijas lēmumā pamatoti konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Advokatūras likuma 67.pantu un likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta otro daļu.

IV

[20] Advokatūras likuma 7.pants noteic, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

Saskaņā ar Ētikas kodeksa 8.2.apakšpunktu advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu, t.i., atzīt, ka viņiem ir vienādas intereses, vai klienta lietu sakarā ar profesionālā pienākuma pildīšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs ir publiski paudis šādus apgalvojumus par advokāta /pers. Z/un advokāta /pers. N/sniegto juridisko palīdzību:

1) “Tikmēr /pers. Z/ Trasta komercbankas administratora palīgam /pers. R/ sagādā miljonus pēdējā deklarācijā par neko” (lietas II sējuma 36.lapa); šim ieraktam sociālajā tīklā Facebook pieteicējs pievienojis iepriekš minēto LAS “Trasta komercbanka” administratora izdotu pilnvaru advokātam /pers. Z/, kā arī advokāta /pers. Z/ parakstītos paskaidrojumus;

2) Par MSIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas procesu, pieteicējs norādījis, ka “šajā procesā /pers. R/ pieaicināja arī advokātus /pers. Z/, /pers. E/ un /pers. N/, lai tie palīdzētu nelikumību īstenošanā” (lietas II sējuma 64.lapa);

3) “/pers. R/ sadarbība ar /pers. R/ SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas procesā tikusi uzsākta aptuveni 2016.gadā, saka avoti Šī advokāta pieaicināšana notikusi bez kreditoru sapulces piekrišanas un atlīdzības noteikšanas tam. Par faktu attiecībā uz Vienošanās pastāvēšanu starp šo advokātu un /pers. R/ vai Parādnieku (/Nosaukums A/), nav ziņu Pieņemams, ka /pers. R/ pieaicināšana no /pers. R/ puses veikta ar mērķi panākt labvēlīgu rezultātu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, zinot /pers. R/ izcilās sekmes īpaši šajā tiesu namā. /pers. R/ sadarbība ar /pers. R/ neaprobežojās vien ar SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas procesu, bet tāda ir vērojama arī Trasta komercbankas maksātnespējas procesā, kur advokāts cīnījies par bankas kreditoram pienākošās naudas atdošanu nevis kreditoram, bet administratoram” (lietas II sējuma 57. lapa).

/pers. R/ iesniegumā norādīts, ka /pers. R/ ir bijis advokāta /pers. Z/ klients. No pieteicēja izplatītajiem paziņojumiem secināms, ka pieteicējs norādījis, ka /pers. R/ “palīdzējis nelikumību īstenošanā” un viņam bijušas kopīgas intereses ar /pers. R/. Šādu paziņojumu izplatīšana, tiesas ieskatā, ir pretrunā ar tiesību normās nostiprināto principu, ka advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu. Līdz ar to secināms, ka Disciplinārlietu komisijas lēmumā pamatoti konstatēts Advokatūras likuma 7.panta pārkāpums.

V

[21] Saskaņā ar Advokatūras likuma 34.panta 1.punktu Padome pieņem lēmumu par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā un lemj par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita, kā arī par atsevišķu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbības apturēšanu.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 71.2 panta pirmo daļu pēc disciplinārlietas izskatīšanas Disciplinārlietu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem; 1) par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam advokātam; 2) par disciplinārlietas izbeigšanu.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 73.panta pirmo un otro daļu Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt šādus sodus: 1) izteikt piezīmi; 2) izteikt rājienu; 3) noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem; 4) aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku, ne ilgāku par gadu; 5) izslēgt no zvērinātu advokātu skaita. Pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto lēmumu, personu no zvērinātu advokātu skaita izslēdz Padome.

Tātad Disciplinārlietu komisijai ir tiesības piemērot disciplinārsodu zvērinātam advokātam. Parasti Disciplinārlietu komisijas lēmums ir disciplinārlietu noslēdzošais lēmums. Savukārt, ja tiek uzlikt sods izslēgt no zvērinātu advokātu skaita, process ir divpakāpju, proti, par soda piemērošanu lemj Disciplinārlietu komisija, savukārt procesu noslēdzošo lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņem Padome.

Tas, ka lēmumu par izslēgšanu pieņem Padome, izriet no Advokatūras likuma sistēmas, atbilstoši kurai padomei kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (kas ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) orgānam ir kompetence lemt par advokāta statusa piešķiršanu, atņemšanu vai darbības apturēšanu Lemjot par zvērināta advokāta izslēgšanu, pamatojoties uz piemēroto disciplinārsodu, no likuma neizriet, ka Padome būtu aprobežota savas kontroles tvērumā attiecībā uz Disciplinārlietu komisijas lemto. Citiem vārdiem, Padomes darbības ir nevis formālas, bet gan komisijas lēmuma pārbaude notiek pēc būtības (sk. Augstākās tiesas 2019.gada 24.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-993/2019 3.punkts).

No lietas materiāliem redzams, ka Padome ir iepazinusies ar Disciplinārlietu komisijas lēmumu un pieņēmusi Lēmumu. Pieteicējs tiesas sēdē vērsa uzmanību uz to, ka Padome Lēmuma pieņemšanas brīdī nav iepazinusies ar visiem disciplinārlietas materiāliem, bet tiesas ieskatā tam nav izšķirošas nozīmes. Proti, ja Padome nekonstatēja papildus pārbaudāmus apstākļus, Padome lēmumu varēja pieņemt, pamatojoties Disciplinārlietu komisijas lēmumu.

[22] Pieteicējs uzskata, ka nav skaidri Lēmuma pieņemšanas apstākļi un, iespējams, pārkāpta Lēmuma pieņemšanas procesuālā kārtība.

Advokatūras likuma 35.pants noteic, ka Padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem Padomes locekļiem, to skaitā

Padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

No Lēmuma redzams, ka tas pieņemts 2018.gada 28.novembrī Padomes sēdē ar protokola Nr.16 (lietas II sējuma 186.lapa). Padomes sēdē piedalījies padomes priekšsēdētājs,

priekšsēdētāja vietniece un pieci padomes locekļi, kas ir vairāk nekā puse no Padomes locekļiem. Tātad 2018.gada 28.novembra padomes sēde bijusi pilntiesīga.

Advokatūras likuma 36.pants noteic, ka Padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

No 2018.gada 28.novembra sēdes protokola redzams, četri Padomes locekļi ir balsojuši par Lēmuma pieņemšanu. Attiecīgi Lēmums uzskatāms par pieņemtu.

Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu 4.2.3.apakšpunktu Padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs, kā tas redzams Lēmumā.

Tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts, ievērojot procesuālo kārtību, kāda noteikta Padomes lēmumu pieņemšanai.

[23] Saskaņā ar Advokatūras likuma 76.pantu disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.

Par disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāma tā diena, kad ir pabeigta attiecīga pārbaude, apstākļu noskaidrošana un tiek konstatēts (atklāts), ka persona tiešām ir izdarījusi darbības, par kurām paredzēta atbildība (skat. Augstākās tiesas 2009.gada 30.aprīļa lēmuma lietā SKA- 307/2009 8.punktu).

Padome 2018.gada 28.augustā pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu Šis datums uzskatāms par pārkāpuma atklāšanas datumu, jo tajā tika apkopota informācija un secināts, ka, iespējams, pastāv pamats pieteicēju saukt pie disciplināratbildības. Lēmums par pieteicēja saukšanu pie disciplināratbildības pieņemts 2018.gada 13.novembrī, bet Lēmums 2018.gada 28.novembrī Tātad nav konstatējams, ka lietā iestājies noilgums.

[24] Pieteicējs norāda, ka disciplinārlietas izskatīšanas gaitā nav ticis pienācīgi uzklausīts.

Advokatūras likuma 38.1 pants noteic, ka zvērinātu advokātu disciplinārlietas izskata Disciplinārlietu komisija. Saskaņā ar minētā likuma 77.pantu Disciplinārlietu komisija nevar uzlikt zvērinātam advokātam nevienu no šā likuma 73.pantā minētajiem sodiem, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no šā zvērināta advokāta rakstveida paskaidrojumu. Saskaņā ar minētā likuma 79.pantu, ja zvērināts advokāts disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem,

disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām. Atbilstoši Advokatūras likuma 78.pantam, izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisija uzaicina zvērinātu advokātu mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai.

No minētajām normām izriet kārtība, kādā izskatāma ierosinātā disciplinārlieta pret zvērinātu advokātu, kā arī kārtība, kādā advokāts uzklausāms.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs Disciplinārlietu komisijai rakstveida paskaidrojumu sniedzis 2018.gada 7.novembrī (lietas II sējuma 137. - 139.lapa) un piedalījies Disciplinārlietu komisijas 2018.gada 1.novembra sēdē, kur uzklausīts pieteicēja viedoklis (lietas II sējuma 152. - 160.lapa). Papildus pieteicējs jau sniedzis paskaidrojumus pirms disciplinārlietas ierosināšanas un ticis aicināts uz Padomes sēdi, kurā lemts jautājums par disciplinārlietas ierosināšanu.

No iepriekš minētajiem apstākļiem secināms, ka pieteicējam bija iespējas sniegt paskaidrojumus pēc būtības par disciplinārlietā vērtētajiem apstākļiem.

[25] Pieteicējs ir apšaubījis Disciplinārlietu komisijas objektivitāti.

[25.1] Iepazīstoties ar lietas materiāliem, kā arī tiesas sēdē uzklausot pieteicēja paskaidrojumus, tiesa neatrod apstākļus, kas liecinātu, kā izpaudusies Disciplinārlietu komisijas

locekļu neobjektivitāte. Tiesa negūst apstiprinājumu pieteicēja norādītajam, ka disciplinārlietas izskatīšana saistīta ar viņa izvirzīšanu premjera amatam vai saistībā ar dalību civiltiesiskos strīdos. Disciplinārlieta ierosināt pirms Saeimas vēlēšanām un pirms pieteicējs tika izvirzīts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Savukārt noilguma termiņš disciplinārlietā kā jau iepriekš konstatēts uzsāka tecēt līdz ar disciplinārlietas ierosināšanu. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc Lēmums un Disciplinārlietu komisijas lēmums ir ticies pieņemts tieši 2018.gada novembrī, nevis, piemēram, 2018.gada decembrī; Tiesas ieskatā pieteicējs apgalvojumus par Disciplinārlietu komisijas neobjektivitāti nav pamatojis.

[25.2] Atbilstoši Advokatūras likuma 71.2 panta otrajai daļai Disciplinārlietu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja komisijas sēdē piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem. Ņemot vērā minēto, Disciplinārlietu komisija 2018.gada 13.novembra sēdē bija lemttiesīga, jo tajā piedalījās septiņi tās locekļi.

Pieteicējs šaubas par Disciplinārlietas komisijas lēmuma sastādīšanas datumu pamato ar zvērināta tiesu izpildītāja aktos konstatēto. No lietas materiāliem redzams, ka zvērināts tiesu izpildītājs 2018.gada 30.novembrī sastādījis aktu Nr.00179/055/2018-AKT, kurā konstatēts, ka, plkst.925 ierodoties Padomes kancelejā, pieteicējam norādīts, ka disciplinārlietas materiāli atrodas pie /pers. B/. Plkst.9:50 /pers. B/ prakses vietā /adrese A /pers. B/ informējis pieteicēju, ka disciplinārlietas materiāli atrodas Padomes telpās (lietas Isējuma 19. - 20.lapa). Zvērināts tiesu izpildītājs 2018.gada 30.novembrī plkst. 12.00 - 12.30 sastādījis aktu Nr.00230/080/2018-AKT par laktu fiksēšanu, kurā konstatēts, ka Padomes telpās pieteicējam tiek izsniegta mape, kurā atrodas disciplinārlietas materiāli, kuri nav sašūti, un trīs kompaktdiski Aktā norādīts, ka pieteicējam izsniegts Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts un akta pielikumā pievienota noraksta kopija (lietas I sējuma 23. - 48. lapa).

Kā redzams no lietā iesniegtā Disciplinārlietu komisijas lēmuma, tā pilns teksts sastādīts 2018.gada 27.novembrī. To parakstījuši komisijas locekļi. Tiesai nerodas pamatotas šaubas par lēmuma sastādīšanas datumu. Pieteicējam ir tiesības iepazīties ar disciplinārlietas materiāliem, bet konstatētie apstākļi par disciplinārlietas materiālu pieejamību pieteicējam nevar radīt tādu procesuālo pārkāpumu, kas varētu ietekmēt Lēmuma tiesiskumu.

VI

[26] Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir satura izvēles administratīvais akts. Tas nozīmē, ka Disciplinārlietu komisijai bija jāizdara lietderības apsvērumi par to, kurš no soda veidiem ir vispiemērotākais, atbilstošākais un samērīgākais. Savukārt tiesai rīcības brīvības kontrolē ir jāpārbauda, vai iestāde nav pieļāvusi kļūdas rīcības brīvības izmantošanā - vai rīcības brīvība nav pārsniegta, vai tā ir izmantota un izmantota pareizi.

Advokatūras likuma 73.panta pirmā daļa paredz Disciplinārlietu komisijai tiesības uzlikt šādus sodus: 1) izteikt piezīmi; 2) izteikt rājienu; 3) noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem; 4) aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku, ne ilgāku par gadu; 5) izslēgt no zvērinātu advokātu skaita.

Atbilstoši Advokatūras likuma 74.pantam uzlikt disciplinārsodu - izslēgt no zvērinātu advokātu skaita - var: 1) par tīšu likuma pārkāpumu; 2) par Ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu; 3) ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti; 4) ja zvērināts advokāts nepilda ar disciplinārsodu uzlikto pienākumu.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Disciplinārlietu komisijas 2010.gada 9.jūnija lēmumu lietā Nr.02/2010 atzīts, ka pieteicējs pārkāpis advokātu profesionālās ētikas noteikumus, Ētikas kodeksa 5.punktu un viņam izteikta piezīme. Disciplinārsods piemērots par advokāta pakalpojumu reklamēšanas noteikumu pārkāpumiem (lietas II sējuma 198. - 201. lapa). Pieteicējam ar Disciplinārlietu komisijas 2016.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr.10/2015 piemērots disciplinārsods piezīme par lūguma izteikšanu tiesai atlikt tiesas sēdi saistībā ar pieteicēja pārejošu darbnespēju, tai pat laikā piedaloties kapitālsabiedības dalībnieku sapulcē (lietas II sējuma 204. - 211.lapa). Ar Ētikas komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmumu Nr.2017/1/2 pieteicējam izteikts brīdinājums par profesionālo ētikas normu pārkāpumu un ieteikts izvairīties no turpmākas savu kolēģu noniecinošu un negatīvu vērtējumu publiskošanas publiskajā telpā. Pārkāpums konstatēts saistībā ar pieteicēja publicētajiem rakstiem par citu advokātu profesionālo darbību (lietas II sējuma 213. - 218.lapa).

No minētā secināms, ka pieteicējs jau saņēmis aizrādījums par komunikāciju ar potenciālajiem klientiem un par viedokļa paušanu par citiem advokātiem, bet iepriekš piemērotais disciplinārsods nav viņu atturējis no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Tā kā pieteicējs atkārtoti ir izdarījis pārkāpumus, par kuriemjau ticis konstatēts Ētikas kodeksa pārkāpums, šāda rīcība atzīstama par rupju advokāta darbību reglamentējošo tiesību normu pārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka pieteicēja rīcībā pareizi konstatēti divi no priekšnoteikumiem, kuriem iestājoties rodas tiesisks pamats izslēgt personu no zvērinātu advokātu skaita. Proti, pieteicējs ir pieļāvis rupju Ētikas kodeksa normu pārkāpumu, turklāt par šiem pašiem pārkāpumiem disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti.

Advokāta būtiskais kaitējums izpaužas arī apstāklī, ka šāda nodarījuma izdarīšana pati par sevi stipri kaitē sabiedrības uzticībai tiesu sistēmai. Tas, ka nodarījumu izdara tiesu sistēmai piederīga persona ir būtisks apstāklis. Nevar atzīst par vienlīdzību nodarījumu, ko izdarījusi privātpersona, un nodarījumu, ko izdarījusi tiesu sistēmai piederoša persona. Piemērojot disciplinārsodu ņemams vērā advokāta statuss un loma tiesu sistēmā.

Tiesa negūst apstiprinājumu pieteicēja viedoklim, ka viņam piemērotais disciplinārsods būtu nesamērīgi bargs. Tiesa atzīst par pareiziem Disciplinārlietu komisijas apsvērumus, ka piemērot pieteicējam citu disciplinārsodu konkrētajos apstākļos nebūtu taisnīgi un lietderīgi. Tiesa nekonstatē kļūdas iestādes rīcības brīvības izmantošanā, kuras būtu varējušas aizskart pieteicēja intereses.

VII

[27] Pieteicējs norāda, ka arī citi advokāti ir pauduši viedokli par maksātnespējas procesu norisi un izteikuši kritiku, bet nav saukti pie disciplināratbildības.

Disciplinārsoda piemērošana ir individualizēta procedūra, kuras gala rezultātu ietekmē vairāku apstākļu kopums, proti, pārkāpuma raksturs, tā izdarīšanas apstākļi un sekas, pārkāpēja vainas pakāpe nodarījumā, ziņas, kas raksturo personību un iepriekšējo darbu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (sk., piem., Augstākās tiesas 2016.gada 23.decembra

rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-857/2016 12.punktu, 2016.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-399/2016 16. punktu, 2015.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-741/2015 6.punktu).

Disciplinārlietas ietvaros iestādei atbilstoši tiesību normu priekšrakstiem jākonstatē, vai konkrētā persona ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu; ja izdarījusi - vai par tā izdarīšanu persona ir disciplināri sodāma, apsverot konkrēta soda uzlikšanu. Konkrētajā lietā Disciplinārlietu komisija un Padome atbilstoši lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem un piemērojamām tiesību normām konstatēja, ka pieteicējs ir izdarījis disciplinārpārkāpumus, un pamatoti piemēroja pieteicējam par pārkāpumu izdarīšanu disciplinārsodu - izslēgšana no advokāta skaitu, kas konkrētajos lietas apstākļos ir atzīstams par atbilstošu un samērīgu soda veidu.

Pieteicēja disciplinārlietā nav nozīmes citu advokātu pieļautajiem vai nepieļautajiem pārkāpumiem, jo konkrētajā lietā tiek vērtēta tieši pieteicēja profesionālā darbība un atbildība. Tiesa disciplinārlietas izskatīšanas un Lēmuma izdošanas procesā nekonstatē iestāžu pieļautos tiesību normu pārkāpumus vai iestāžu patvaļu, vai arī diskriminējošu attieksmi pret pieteicēju. Lēmums disciplinārlietā pamatots ar Disciplinārlietu komisijas un Padomes noskaidrotajiem faktiem par pieteicēja izdarītajiem pārkāpumiem, ir vērtēti lietderības apsvērumu tieši par šāda disciplinārsoda piemērotību konkrētajos lietas apstākļos, tāpēc šie pieteicēja iebildumi nav pamatoti.

[28] Pieteicējs norāda, ka Lēmums pieņemts, pārkāpjot Saeimas deputāta imunitāti.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 28.pantu Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata: 1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai 2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Satversmes 28.pants attiecas uz Saeimas deputātu deputāta statusā veiktām darbībām domām. Pieteicēja rīcība, par kuru tika ierosināta disciplinārlietā, netika veikta, izpildot Saeimas locekļa amata pienākumus un pirms deputāta statusa iegūšanas. Tāpēc nav pamats imunitātes piemērošanai.

[29] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2018.gada 28.novembra lēmuma Nr.186 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...