Iesaki rakstu: 
Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi par latviešiem. Pats pirmais, kurš nāk atmiņā un man šķiet, ka ir pietiekami labs un pieņemams padoms, ir Šķēles teiktais, ka "visiem jāsāk tīrīt zobus".
Nezinu, cik šis padoms spēj tautu uzmundrināt, bet atmiņā tas ir palicis. Tāpat kā Īvāna, ka "latvieši ir sūdabrāļi", un Kiršteina vai Birkava, ka "latvieši ir reņģēdāji". Būtu interesanti, ja kāds žurnālists šos citātus apkopotu un publicētu. Tad mēs pavisam skaidri zinātu, kas mēs esam un kas mums jādara.
Bet neesmu dzirdējis nevienu pietiekami nopietni vērā ņemamu teikumu, kurš spētu cilvēkus vienot. Ja kāds populārs cilvēks arī mēģina kaut ko tādu pateikt, tad nekas nesanāk - jo nav taču, ko pateikt. Esam stabili trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, parādos līdz ausīm, un cilvēki masveidīgi Latviju pamet.
Visvienkāršākais un pats primitīvākais ieteikums no manas puses būtu sākt domāt un runāt par GODĪGUMU. Šis jēdziens "stāv" pāri visam, gan nacionalitātei, gan politikai, gan reliģijai. Pie mums šo jēdzienu visbiežāk attiecina, piedodiet, ka tā rakstu - uz idiotiem. Uz tiem, kuri "neprihvatizē", neņem kukuļus un neprasa desmito tiesu "otkatu" veidā.
Kad sākās pārmetumi par korupciju Rīgas domē, tad viens no argumentiem, lai aizstāvētos, bija - "arī visur citur Latvijā notiek tieši tas pats". Šis teikums liecina, ka korupcija ir kļuvusi par neatņemamu un pašsaprotamu lietu itin visur. Un tāpēc vēlreiz rakstu par GODĪGUMU.
Latvijā tā īstenošanu varētu sākt pavisam vienkārši. Pilnībā likvidēt iespēju valsts struktūrās strādājošiem saņemt fantastiskas algas par gandrīz nekā nedarīšanu. Un šādas algas saņem ļoti daudzi cilvēki, žurnālisti ik pa brīdim kādu uzvārdu arī nopublicē, bet nemainās nekas. Šie cilvēki, kuru mēnešalga pārsniedz 5000 eiro un pat 10 000 eiro, ir pats galvenais spēks, kas IZNĪCINA Latviju.
Viņu nepelnīti lielo algu dēļ katru gadu no Latvijas aizbrauc tūkstošiem ģimeņu un visbiežāk jau, redzot šo netaisnību, apvainojuma un niknuma dēļ. Savukārt privātajā biznesā strādājošie lai pelna kaut vai miljonu eiro mēnesī. Ja tas tiešām ir privātais bizness, nevis valsts budžeta izzagšanas kantoris.
Ja Latvijā viss turpināsies kā līdz šim, tad diezgan droši var apgalvot, ka Latvijas kā valsts pārstās eksistēt un latvieši kā izmirstoša tauta mazās grupiņās dzīvos izkaisīti pa visu pasauli. Šobrīd vēl ir iespēja kaut ko mainīt, pēc gadiem 10 šādas iespējas ticamākais, ka vairs nebūs.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
