Iesaki rakstu: 
Pie zelta objektiem Latvija jau ir pieradusi. Protams, slavenākais ir zelta tilts pār Daugavu jeb Dienvidu tilts. Līdz ar to iekšlietu ministre Marija Golubeva ar savu projektu - ar zelta dzeloņdrātīm atdalīt Latviju no Baltkrievijas - nebūt nav oriģināla. Turklāt šajā laikā pirkt pēc iespējas dārgāk un par katru cenu jau kļūst par teju vai ikdienas praksi.
Nav noslēpums, ka iekšlietu ministre īpaši aizraujas ar greznību un iedomātu aristokrātismu. Publiski jau bieži izskanējis par viņas aizraušanos ar Žannas D’Arkas laikmeta muižām utt. Izskatās, ka šo praksi viņa vēlas turpināt arī uz valsts rēķina un šķiesties ar valsts naudu uz nedēdu.
Bet par visu pēc kārtas. Augustā bija skaidrs, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sāk aptaujāt tirgus dalībniekus, veicot tirgus izpēti par to, kādas vispār dzeloņstieples ir pieejamas.
Lieki piebilst, ka nesen ar skandālu līgums tika lauzts ar iepriekšējiem Baltkrievijas robežas izbūvētājiem - kompāniju SIA “Igate”, kurai dzeloņstieples jau bija iegādātas. Tātad atlika vien atjaunot attiecības ar šo kompāniju. Taču nē. Tas būtu pārāk vienkārši un, ņemot vērā sakaitēto atmosfēru ar šo iepirkumu, arī gana aizdomīgi.
Tad nu nācās aptaujāt citus tirgus dalībniekus. Kompānija SIA “Brief” piedāvāja augstākās kvalitātes un asāko žilešu dzeloņstieples ar apzīmējumu CBT. Principā šāda tipa dzeloņstieples izmantot uz robežas ir labā prakse, tām arī vajadzētu būt katras normālas, adekvātas valsts materiālajās rezervēs.
Bet, protams, ne jau Latvijā. Dzeloņstieples ir izmantojamas daudz kur, dažādām situācijām, īpašos gadījumos, līdz ar to ir tikai normāli, ka tās stāv krājumos, ja nu pēkšņi nepieciešams, piemēram, no NATO ārlietu ministriem nošķirt kādus trakojošus pūļus.
SIA “Brief” piedāvāja 111 kilometru garumā dzeloņstieples par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Uz ko NVA paziņoja – nē, nē, nē, CBT mums ir par dārgu, mēs pirksim BTO. BTO ir ievērojami vienkāršākas, kuras arī varētu nebūt šķērslis kādai lielākai robežšķērsotāju grupai vai vīriem, kas apbruņojušies ar labiem instrumentiem.
Šajā cenu aptaujā par uzvarētāju tika pasludināta SIA “Brief”, kura, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, nepiedāvāja lētāko cenu, lai gan cenu aptauja paredzēja izvēlēties tieši lētāko. Vēlāk kuluāru sarunās noskaidrojās, ka SIA “Brief” varējusi piegādāt visātrāk, taču tas jau bija klajš cenu aptaujas nosacījumu pārkāpums.
Ar SIA “Brief” pat tika noslēgts līgums par 480 tūkstošiem eiro, bet pēc tam parādījās runas, ka robežsardze nopietni brīdinājusi NVA, ka ar tik švakām dzeloņstieplēm kā BTO nekādus migrantus aizkavēt nevarēs. Vēl spēkā esot līgumam ar SIA “Brief”, tirgū parādījās informācija, ka NVA intensīvi meklē, kur dabūt jaudīgākās CBT dzeloņstieples un apzina iespējas, kurām kompānijām tādas ir krājumos. Turklāt parādījās arī jauna cenu aptauja nu jau par CBT tipa dzeloņstiepļu iepirkšanu.
SIA “Brief” uz šo cenu aptauju vairs netika aicināta, lai gan tai bija jau gatavs piedāvājums. Kompānija gan savu cenu piedāvājumu iesniedza, bet to pat neizskatīja.
Jo kādēļ gan? Ja mērķis ir pirkt pēc iespējas dārgāk un no savējiem, tad tādi, kas spēj piedāvāt lētāk, nevienu taču neinteresē.
Un tā par cenu aptaujas uzvarētāju tika atzīta SIA “Aimasa”, kuras piedāvātā cena bija ievērojami augstāka nekā SIA “Brief” piedāvājums CBT dzeloņstieplēm. Ieskatam daži skaitļi.
37 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar BTO jeb vienkāršākajām dzeloņstieplēm par 7450 eiro kilometrā jeb kopējo summu 275 650 eiro. SIA “Brief” to pašu bija gatava piegādāt par gandrīz divas reizes zemāku cenu jeb 4400 eiro kilometrā, kas veidotu kopējo summu 162 800 eiro. Līdz ar to NVA pārmaksās 112 850 eiro.
49 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar CBT jeb augstākās kvalitātes dzeloņstieplēm par 9910 eiro kilometrā jeb kopējo summu 485 590 eiro. SIA “Brief” piedāvātā cena bija 6100 kilometrā jeb 298 900 eiro. Līdz ar to būs 186 690 eiro pārmaksa.
25 kilometrus cita firma SIA “DN sistēma” ar CBT dzeloņstieplēm aprīkos par 12 350 eiro par kilometru jeb par kopējo summu 308 762 eiro, kamēr SIA “Brief” to pašu būtu aprīkojis par summu 152 500 eiro. Tātad NVA ārkārtīgi cenšas pārmaksāt 156 262 eiro.
Kopējā summa, ko NVA pārmaksās par zelta dzeloņdrātīm uz Baltkrievijas robežas, tuvojas pusmiljonam eiro jeb ir 455 802 eiro.
Starp citu, Latvijas dzeloņstiepļu ražotājs piedāvāja žogu būvēt vēl dārgāk, turklāt ar termiņu divi mēneši.
Un te rodas jautājumi. Kāpēc līguma darbības laikā mainīja tehnisko specifikāciju? Man nav pierādījumu, ka tas ir robežsardzes dēļ, bet es tikai minu, kas varētu būt iemesls mainīt tehnisko specifikāciju. Viņi ļoti labi saprot CBT un BTO starpību. Kādēļ sākumā izskata CBT variantu, tad pārmetas uz BTO un tad atkal atgriežas pie CBT. Vai nu kāds norādīja, ka BTO nav gana piemērots, vai arī tirgū kaut kur bija pieejams CBT?
Līdz ar to var kārtējo reizi pieņemt, ka Latvijā ir ārkārtīgā cieņā zelta projekti, jo šīs zelta dzeloņdrātis, kuras tiks uzstādītas ne bez Golubevas ziņas, ir kārtējais apliecinājums tam, ka pirkt pa dārgo ir atjaunotās Latvijas īpašais “know-how”, kuru ar katru nākamo reizi tikai pieslīpē arvien labāk. Turklāt vairs jau neviens pat īpaši necenšas slēpt, ka tiek pirkts pa dārgo, jo tā jau sāk veidoties par tādu kā labo praksi. Un kas to zina, varbūt turpmāk mums būs tikai zelta iepirkumi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
