Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.

Es ieraudzīju pat vairāk – skaitļa “divpadsmit” īpašo statusu (divpadsmit mēneši, divpadsmit zodiaka zīmes, divpadsmit Jēzus Kristus apustuļi, ducis kā īpašs šī skaitļa apzīmējums, un... divpadsmit cāļi sekmīgai perētājvistai.) Šie novērojumi man palīdzēja arī tīri praktiski, piemēram, es tagad zinu, ka svaigi izdēta vistas ola bez jebkādiem bojājumiem būs “dzīva” un saglabāsies svaiga - pat atrodoties siltumā - vismaz divpadsmit dienas. Jo vista dēj vienu olu dienā un var sakrāt šo olu daudzumu, kuram tad beigās uzsēžas virsū, paaugstina sava ķermeņa temperatūru un sāk perēt. Pēc 21 dienas atskan pirmie čiepstieni. Ievērojiet – lai gan olu vecums atšķiras par 12 dienām, visi cāļi izšķiļas aptuveni vienlaicīgi.

Bet, ja mēs pieņemam, ka ir izšķīlušies 12 cālēni; ja mēs pieņemam, ka viņi dzīvo parastā lauku sētā, nevis specdienestu stipri un kvalificēti apsargātā spec laboratorijā/cietumā; vēl jo vairāk, ja viņiem nav mammas, bet cālēni izšķīlušies inkubatorā, Ja viņi dzīvo nevis būrī, bet paaugušies brīvi staigā pa pagalmu, kašņādamies komposta kaudzē un mielodamies ar veselīgām, ekoloģiskām sliekām un citiem viņu gardumiem, tad ir visai liela iespējamība, ka rudeni sagaidīs tikai puse no viņiem. Kādēļ? Jo mazie pūkainīši garšo burtiski VISIEM: žurkām, kaķiem, vanagiem, seskiem, lapsām utt. Viņiem ir talants noslīkt pat seklā konservu bundžā. Ar vārdu sakot, jau pirmajos jaunsaimnieka statusā nodzīvotajos gados es sapratu, kādēļ ir radies teiciens: “CĀĻUS SKAITA RUDENĪ!”

Pavisam cita situācija ir, piemēram, ar pīlēm. It sevišķi, ja viņu ir padaudz. Viņas turas kopā tādā kā blīvā masā un turklāt vēl spēj visai neganti pēkšķēt. Škiet, ka ne visiem zvēriem nervi tur šo ļembastu, un šādam trokšņainam, viendabīgam veidojumam izvairās uzbrukt ne vien vanagi, bet pat lapsas. Man bija gadījums, kad lapsa tomēr mēģināja nočiept vienu pīli. Sacēlās tāda brēka, ka es to izdzirdēju pat mājas iekšienē. Es jau nojautu, ka tas nav ne NATO, ne Putins, ne TALIBAN, tādēļ, ko nagi nes, jozu ārā. Kā tad! - rudaste nozibēja aiz klēts stūra, bet... tukšā. Tikai vienai pīlei rēgojās dažas papluinītas spārnu spalvas un pāris sīki asins pilieni uz sāna. Pīle atkopās, un beigas bija laimīgas - viņu apēdu es.

Ne velti vēsturnieki mums stāsta, ka zosis izglāba Romu. Pīles, vismaz pekinietes, tās pašas zosis vien ir, tikai mazākas.

Bet nu - pie govīm. Tuvāk iepazīstoties ar šiem brīnišķīgajiem dzīvniekiem, sāc saprast, kādēļ Indijā tie ir svēti, bet citiem tas ir bijis un vietām vēl ir viens no galvenajiem pārtikas un arī ienākumu gūšanas avotiem. Kā man kādreiz teica divas skarbus laikus un Sibīriju pārdzīvojušas māsas: tiklīdz govs mājā – bads pa durvīm laukā!

Govis ir ļoti patīkami un interesanti sadarbības partneri. Jau sākot no tā, ka viņas – atsķirībā, piemēram, no cūkām – patīkami smaržo, ir draudzīgas, ziņkārīgas un gudras. Te es runāju par normālām govīm, nevis industriālās, “konvencionālās” lauksaimniecības selekcionētajām, trīs – četrus gadus dzīvojošajām piena ražošanas mašīnām.

Govs ir viens no uzskatāmākajiem Visuvarenā radītajiem brīnumiem. Ja netici Radītājam, uzskati to par dabas brīnumu. Bet brīnums tas neapšaubāmi ir. Kā teica kāds sludinātājs: “ES NESAPROTU, KĀ MELNA GOVS VAR ĒST ZAĻU ZĀLI UN RAŽOT BALTU PIENU, KURU SAKUĻOT, RODAS DZELTENS KRĒJUMS!”

Protams, ka kādi gudrīši to izskaidros ar sarežģītiem ķīmiskiem procesiem. Bet ir viena lieta, kura, manuprāt, ir visbrīnumainākā. Proti: ja no kaut kurienes kaut ko ņem, loģiski būtu, ka paliek mazāk. Tad lūk – uz tradicionālo lauksaimniecību tas neattiecas. Teikšu atklāti (un kādam tas izklausīsies reliģiski fanātiski un pārspīlēti, bet spriediet vēsi) – var teikt, ka tradicionālā lauksaimniecība ir sadarbošanās ar pašu Dievu. Tā ir bezgalīgi ilgtspējīga, resursus nepatērējoša un zemi nenoplicinoša. Paskaidrošu. (Lūdzu, ņemt vērā, ka es runāju TIKAI par normālo – tradicionālo, ekstensīvo lopkopību, nevis intensīvo, industriālo. Ekstensīvajā uz vienu liellopu rēķināja aptuveni 1ha zemes.)

Tātad – es pievērsu uzmanību tam, ka ganībās, vietā, kur govs nolikusi savu pļeku, intensīvi sāk augt veselīga, tumši zaļa zāle. Pirmajā gadā govis šo zāli neēd (viņām ir lieliska oža). Bet nākamajos gados tur aug jau veselīga un garšīga zāle. Ganības vai pļava ir kļuvusi ražīgāka. Tas ir fenomens. Iedomājaties – pa vienu galu govs uzņem barību, zāli, no tās (plus tīrs ūdens) saražo pienu, paralēli tam savā vēderā audzējot teļu (ja kāds nezina – govs ražo pienu tikai tad, ja viņai ir piedzimis teļš; pat pieaugušas teles pienu neražo), un beigās pa otru galu izmet ārā pārstrādātu zāli, kura uzlabo un padara auglīgāku pļavu, no kurienes ņemta!

Agrāk kūtsmēsli bija galvenais un vērtīgākais augsnes auglības uzlabošanas līdzeklis. Tagad tas ir kļuvis (padarīts par) ekskluzīvs un pieejams vien nedaudziem. Vairumam cilvēku jāiztiek ar “konvencionāli” audzētu pārtiku (precīzāk – barību), kas tulkojumā nozīmē minerālvatē ar ķīmiju audzētus siltumnīcu dārzeņus un ar glifosātu un citiem draņķiem miglotus graudus.

Lūk, viens no iemesliem, kādēļ notiek karš pret tradicionālo lauksaimniecību, īpaši – pret lopkopību, vēl īpašāk – pret liellopiem! Dziļāk ņemot, tas ir karš pret Dieva iedibināto lietu kārtību un – attiecīgi – pret pašu Radītāju! Lūk, kādēļ prostituētie mēdiji sludina mītus par “govs purkšķi” kā planētas bojāejas iemeslu un cilvēces nelaimju sakni. Patiesībā, sakne ir sociopāti un viņu roklaižas, lai neteiktu stiprāk. Ne no govīm mums jātiek vaļā, bet no viņiem...

Ja kādam ir īsa atmiņa vai viņš vienkārši sava vecuma dēļ to nevar zināt, atgādināšu – mazā Latvija bija piena ražošanas rekordiste visā milzīgajā Padomju Savienībā. Neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa vasarā bija lielie govju ganāmpulki zaļajās, plašajās ganībās.

Kā redzat, es pat neskāru tēmu par normāla ēdiena pakāpenisku aizstāšanu ar kukaiņiem un tārpiem. Priekšdarbi – smadzeņu skalošana – jau notiek. Bet stāsts bija par vienu no neskaitāmajiem Dieva radītajiem brīnumiem un tā lomu ekoloģija un cilvēku dzīvē.

Atceraties, ko teica tās māsas – kad govs mājās, bads pa durvīm laukā! Bet kā būtu, ja otrādi – govs pa durvīm laukā?...

Šī planēta ir mūsu mājas. Sargājiet to!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...