Grāmata „Karalis – pliks, prasts, melīgs” – ne tikai par Ilmāru Borisoviču Rimšēviču, bet visu sapuvušo Latvijas „politisko eliti”
Izdevēji18.02.2024.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
„Šajā grāmatā pirmoreiz publicētas visas bēdīgi slavenās “Taureņu” pirts sarunas, kuras iekļautas Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas kriminālprocesa materiālos. Un tās pilnīgi noteikti ir viens logs, kas pirmoreiz parāda šo te Ilmāra Rimšēviča otro, līdz šim slēpto seju. No labi situētas padomju okupācijas varas kolaborantu – staļinistu – ģimenes nākuša prasta puskrievu urlas seju. Tieši tāda urlas, kas ir gatavs ieņirgt par ikvienu, kura nav klāt, un gatavs pakampt jebkuru kumosu, ja vien tas ir droši iespējams,” – tā Lato Lapsa raksta savas nule grāmatnīcās nonākušās jaunās grāmatas „Karalis – pliks, prasts, melīgs” priekšvārdā.
Bet ir vēl arī otrs, varbūt pat vēl daudz nozīmīgāks logs. Vēl lielāka vērtība no Latvijas kroplās politiskās elites patiesās sejas izzināšanas viedokļa jaunajai grāmatai „Karalis – pliks, prasts, melīgs” ir nevis pašas ierakstītās Ilmāra Rimšēviča sarunas, bet gan krimināllietas protokolos rūpīgi fiksētais – kā turpmāko mēnešu gaitā pēc aizturēšanas šī kunga meli un izlocīšanās, ja tā varētu teikt, evolucionē. Ir vieni meli, kurus viņš aizvieto ar citiem, ir otri, pie kuriem viņš turas līdz pēdējam, un ir vēl trešie, kurus viņš “piemirst” – un acīmredzami cer, ka tāpat būs arī ar izmeklētājiem un prokuroriem.
Vēl vairāk – secinājumi par nu jau bijušā Latvijas Bankas prezidenta “īsto seju”, uz ko vairāk nekā skaidri norāda ierakstīto sarunu atšifrējumos starp rindiņām nolasāmais urliskais alkatīgums un nopratināšanas protokolos fiksētais patoloģiskais melīgums, liek pilnīgi citām acīm paraudzīties arī uz Ilmāra Rimšēviča “veikumu” divās viņa atbildības sfērās un viņa pilnvaru laikā notikušās grandiozās katastrofās – “Bankas Baltija” izlaupīšanā un “Parex bankas” krahā – un šajā “veikumā” saskatīt nevis “kļūdas”, “neveiksmes” un “nepilnības”, bet gan kaut ko pavisam citu.
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs, ļoti iespējams, jautāsiet: pat ņemot vērā to, kādā valstī mēs dzīvojam, vienalga interesanti, kāpēc Ilmārs Borisovičs Rimšēvičs jau sen nesēž cietumā? Un kāpēc, iespējams, viņš beigu beigās nemaz nesēdēs? Jā, un vēl – kādā veidā varaskārs, alkatīgs, amorāls un melīgs cilvēks spēja desmitiem gadu saglabāt vietu Latvijas varas elitē, faktiski visu acu priekšā pakāpeniski degradējoties, bet līdz pat pēdējam brīdim tiekot respektēts un cienīts, neraugoties uz signāliem, kas ir bijuši arī iepriekš?
Savā ziņā grāmata „Karalis – pliks, prasts, melīgs” turpina grāmatās „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” atklāto – ka korupcija ir sagrauzusi Latvijas valsts varu līdz visaugstākajam līmenim un ka tieši šādi cilvēki tajā jūtas vislabāk un ir vispieprasītākie: viņi piesedz un balsta viens otru un līdz ar to arī visu šo noziedzīgo sistēmu. Ilmāra Borisoviča Rimšēviča lielā kļūda bija tā, ka viņš iedomājās sevi par kaut ko īpašu, šai mafijai pāri stāvošu, par to tad arī beigu beigās samaksājot ar izstumšanu no barības ķēdes.
Jaunās grāmatas „Karalis – pliks, prasts, melīgs” cenai grāmatnīcās jau tradicionāli nevajadzētu sasniegt 10 eiro robežu.
Grāmata „Karalis – pliks, prasts, melīgs” jau ir pieejama arī e-grāmatas formātā Jāņa Rozes e-grāmatnīcā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/karalis-pliks-prasts-meligs-e-gramata.html
Jaunās grāmatas „Karalis – pliks, prasts, melīgs” pirmais reklāmrullītis noskatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=xrLxFm2r13A
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
