Iesaki rakstu: 
Līdz šim esmu bijis izdevējs vai līdzautors vairākām grāmatām, kas veltītas pazīstamiem Latvijas valstsvīriem un oligarhiem, kā arī mūsu valsts kopējai mūslaiku vēsturei. Domāju, ka varu droši solīt – grāmata par ceturtdien ievēlēto jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu grāmatnīcu plauktos nonāks jau šogad.
Neslēpšu, ka no pilsoniskā viedokļa nudien ne, toties no grāmatrakstīšanas skata punkta biju ieinteresēts šī kunga ievēlēšanā par valsts galvu, jo viņam piemīt daudz kas no tām īpašībām un biogrāfijas pagriezieniem, kā galīgi pietrūka līdzšinējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Jau tās informācijas kripatas, kas parādījušās atklātībā neilgajā laikā, kopš Bērziņš tika nosaukts kā iespējamais Valsts prezidenta kandidāts, liecina, ka par jauno Latvijas valsts vadītāju ir kļuvis cilvēks, kura „bagāžā” ir krietni vairāk nekā Zatlera pateicību kaudzīte un dzīvesbiedres alkas pēc spožuma un komforta.
Padomju laiku nomenklatūras „izdzīvošanas” skola, prihvatizācijas līkloči, sekmes mežonīgajos deviņdesmitajos gados, kampšanas kursi Andra Šķēles, Andra Grūtupa un mazākzināmu kungu vadībā, kā arī meksikāņu seriālu cienīgas kaislību drāmas, - šķiet, tie ir tikai daži interesantie pieturas punkti jaunā Valsts prezidenta biogrāfijā, kuras detaļas acīmredzami varētu būt saistošas daudziem tūkstošiem lasītāju.
Saistībā ar šo iecerēto grāmatu es vēlos vērsties pie visiem portāla Pietiek lasītājiem: ja Jums ir kas interesants – kaut visniecīgākās detaļas par viņa jaunību, padomju gadiem, privatizatora, baņķiera un miljonāra gaitām – pavēstāms par mūsu valsts jauno vadītāju, kurš pats par Latviju vismaz pagaidām saka „šī valsts”, dariet to zināmu caur portāla piedāvātajām saziņas iespējām vai arī vienkārši zvaniet – mans mobilā tālruņa numurs ir 29277525.
Varat būt droši – pilnīgu konfidencialitāti garantēju tāpat kā visiem tiem cilvēkiem, kuru sniegtā informācija līdz šim ir devusi iespēju visā krāšņumā iepazīt gan kampēju un šofera dēlu minhauzenu, gan vienīgo Latvijas miljardieri Aivaru un Vairu ar visu viņas virtuvi, gan superstāru Karginu un visus tos nejēgas un nelgas, kuri kopējiem spēkiem izsaimniekoja Parex banku.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
