Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Patriots, zemessargs, caurcaurēm godīgs cilvēks un īstens kristietis, kas vēlas nonākt Eiroparlamentā, lai tur rūpētos par visas Latvijas ļaužu interesēm, - tā Progresīvo partija pasniedz izbijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kas tagad ļoti vēlas kopā ar Elīnu Pinto nonākt Briselē un tikt pie vairāk nekā divdesmit tūkstošus eiro lielās mēnešalgas un citiem labumiem. Taču ir vēl otra – no sabiedrības slēptā Mārtiņa Staķa seja, un par to vēsta šis fragments no jaunās Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatas „Iznireļi”.

„Kā jau minēts, Māris Mičerevskis ir jauks, korekts, pieklājīgs un lādzīgs cilvēks, to nenoliegs faktiski neviens – un vienalga viņa diplomātiski zīmētais tagad jau pie Progresīvajiem pārceļojušā bijušā Rīgas mēra portrets nav diez ko simpātisks. Drīzāk jau otrādi – patukšs cilvēks bez ideāliem un principiem, divkosīgs un nekompetents, uz naudu un personisko spožumu orientēts.

Bet vai tā tiešām ir? Kāpēc mums tā vienkārši ticēt cilvēkam, kura ceļi ar Mārtiņu Staķi ir šķīrušies ne tajā sirsnīgākajā gaisotnē. Galu galā publiskās uzstāšanās mums zīmē pavisam citu cilvēku. Darīsim tā – politiķa Mārtiņa Staķa apkārtnē ir bijuši arī citi cilvēki: lielākoties gan viņi ir gauži nerunīgi, bet viens tomēr ir gatavs uz anonīmu interviju, un viņa skats un viņa secinājumi ir pietiekami interesanti, lai tos uzklausītu.

– Jūs izlasījāt to, ko par Mārtiņu Staķi stāsta Māris Mičerevskis. Ko varat teikt? Vai nav tā, ka Mičerevskis tomēr ir sarūgtināts par šķiršanos un Staķa kungu nedaudz aprunā?

– Hahahahahaha! (Ilgi un aizrautīgi smejas.) Jūs to nopietni? Nopietni jautājat? Nu, tad es jums arī nopietni atbildēšu. “Docents Mičerevskis”, kā viņam savulaik labpatika saukties žurnālā Klubs, ir ārkārtīgi jauks, ārkārtīgi korekts un neizmērojami lādzīgs cilvēks. Viņš par Staķi runā taisnību, bet tā ir taisnība no ļoti laba un lādzīga cilvēka skata punkta. Ja uz pasauli skatītos bez šādām brillēm, reālais, ikdienas, tuvplānā skatāmais Mārtiņš Staķis ir tikai attāli līdzīgs tam jaukajam portretējumam, kādu sniedz Mičerevskis.

– Nu jūs ieintriģējāt. Mičerevskis taču skaidri pasaka – ne visai gudrs cilvēks bez principiem, cilvēks bez cienījamiem mērķiem, cilvēks bez atbildības un bez intereses par amata pienākumiem, bez vēlēšanās kaut ko izdarīt valsts vai pilsētas labā. Kas tad var būt vēl sliktāk?

– Lielos vilcienos – jā, bet ir svarīgas izpausmes. Ikdienas izpildījums, tā sacīt. Ja Mičerevskis vēl pieklājīgi saka, ka nav īsti saprotams, kas Staķis par cilvēku, tad man, ilgu laiku pavadot faktiski blakus, gan tas ir saprotams. Viņš ir nevis baigi rafinētais, bet baigais bambālis, ja tā var teikt. Viņš ne tikai nav gudrs, viņam ne tikai nav zināšanu, bet viņam arī nav vēlēšanās tās iegūt. Viņš no mēra krēsla izlidoja, par Rīgas lietām būtībā zinot apmēram tikpat daudz, cik zināja – vai, pareizāk, nezināja – pirms stāšanās amatā.

Atceraties stāstiņu par Šerloku Holmsu, kas nezināja, ka Zeme griežas ap Sauli? To varbūt Staķis arī zina, taču viņa nekompetence daudzās lietās bija vienkārši apbrīnojama. Atceros, kā viņš tika dīdīts pirms kādām uzstāšanām televīzijā, lai galīgi neizgāztos. Birojam galīgi negāja viegli – kaut arī tur mums nebija nekādi intelektuālie spīdekļi, tomēr salīdzinoši…

Šerlokam Holmsam bija grandioza nekompetence, bet viņam bija specifiskas, unikālas zināšanas un prasmes noteiktās jomās. Staķim tādu nav. Ja tā padomā, viņš ir diezgan kompetents mūzikā – bet tas arī viss. Citādi viņš ir tukšs. Vienkārši tukšs. Arī Ušakovs nebija nekāds gudrais, bet Ušakovs bija daudz labāks aktiermeistarībā.

Un Ušakovam nekad nebija ne tā, ka viņš atnāk uz darbu, bet nezina savu dienaskārtību, ne tā, ka viņam ir pilnīgi nospļauties par cilvēkiem, kas viņam apkārt, kamēr vien tie ir sajūsmā par viņa aktiermeistarību. Un tā arī ir atšķirība starp vienu, kas nācis no Ķengaraga, un otru, kas nācis no Tumes. Vilkadirkšņi liek sevi manīt. Cilvēks no Tumes ir izkļuvis, bet Tume joprojām ir viņā.

– Labi, dienaskārtība ir dienaskārtība. Bet uzstājās taču viņš pats.

– Uzstājās pats, bet lasīja to, ko viņam bija uzrakstījuši priekšā. Mazsvarīgās uzstāšanās viņam tekstus rakstīja Zoldners, svarīgās – Knoks. Patiesībā viņš ļoti lielā mērā bija Knoka marionete. Knoks viņu smagā intrigu cīņā bija atkarojis Jaunupam un tad nu arī darīja visu, ko uzskatīja par vajadzīgu.

– Bet ne visu var uzrakstīt priekšā.

– Jā, un tā ir viņa superspēja, ja tā to var saukt, ka Staķis māk iepatikties. Viņš ir tukšs kā izēsta olas čaumala, viņš var runāt vistukšāko, visbanālāko ūdeni, bet lielai daļai klausītāju viņš vienalga patiks. Viņš ir tāds kā Gorbunovs 2.0. Tāds pieklājīgiņš, gludiņš, runā tukšas, pareizas lietas – tieši tas, kas vajadzīgs tantēm no Tumes, ja tā var teikt. Tantes no Tumes atpazīst savējo. Kaut vai pēc papagailīgā ģērbšanās stila. Cilvēks izmisīgi grib būt stilīgs, bet tas sanāk ļoti komiski. Tume paliek Tume.

– Un jūs tā arī sakāt – Knoka marionete?

– Atšķirībā no Staķa Knokam ir smadzenes, un atšķirībā no Staķa, kurš pats pat nosacīti savu kafijas biznesu nespētu vadīt, Knoks ir biznesmenis. Nu, labi, ne biznesmenis, bet šeptētājs. Protams, viņam nav tādu smadzeņu un spēju kā Jaunupam, bet viņš ir izcils zemisku intrigu jomā.

Starp citu, par Staķa kafijas biznesu runājot… Es jums atļaušos nocitēt divus Pietiek.com lasītāju rakstiņus no nu jau tālas pagātnes – 2020. gada.

Pirmais: “Visiem ir zināms, ka M. Staķis vēsturiski ir strādājis Narvesen un pēc tam uzņēmumos, kuri ir kļuvuši bagāti, jo sadarbojušies ar Narvesen. Šiem kafijas tirgotāju uzņēmumiem īpašnieki daudzus gadus ir slēpušies ārzonās.

Vai tas ir bijis tāpēc, ka starp īpašniekiem ir bijis M. Staķis vai kādi citi bijušie Narvesen darbinieki, un vai tas bija vajadzīgs, lai Narvesen īpašnieki nepamanītu, ka kafija tiek iepirkta no savējiem un par iespējami augstāku cenu pārdota Narvesen tīklam?

Ja tomēr M. Staķis iepriekš nav slēpies ofšoros, tad situācija kļūst vēl interesantāka, jo ir grūti izskaidrot to, kādā veidā viņš 2019. gadā kļuva par uzņēmuma King Coffee Service īpašnieku.

Interesantas īpašnieku maiņas šajā uzņēmumā, (kuram ilgus gadus īpašnieks bija Kiprā reģistrēts ofšors) sākās jau 2018. gada beigās, dažās dienas pēc M. Staķa kļūšanas par Saeimas deputātu, kad pēkšņi Kipras ofšors no īpašnieku saraksta pazuda.”

Šos visus datus jebkurš interesents var pārbaudīt publiskās datu bāzēs, un, protams, ja mums būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nevis Korupcijas novērošanas un atbalstīšanas birojs, ko vada Kariņa piebarotais resnais Straume, tad Staķim būtu jāatbilst uz ļoti nopietniem jautājumiem. Bet tā… Vēl citāts no tā paša raksta:

“Ir interesanti, ka priekšvēlēšanu debatēs pie Jāņa Dombura Attīstībai/Par! Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis nespēja īsti atbildēt uz jautājumu, kā viņš – kā tik ļoti veiksmīgs uzņēmējs – visus savus oficiālos līdzekļus ir ziedojis partijai, turklāt nav īsti saprotams, par kādiem līdzekļiem M. Staķis uzturējis sevi un savu ģimeni. Tomēr visinteresantākais jautājums palika neuzdots.

Jautājums: ja J. Domburs norādīja, ka M. Staķim nav bijis naudas, lai iztiktu, jo visu ziedojis partijai, kādā veidā un par kādu naudu viņš kļuva par King Coffee Service īpašnieku?

Ja viņš bija iepriekš Kipras ofšora Voles Services Limited īpašnieks un pēc Saeimas vēlēšanām tikai legalizēja savu slēpšanos ofšorā, kāpēc tas netika minēts amatpersonas deklarācijā? Vai tādas pašas shēmas – kā Narvesen darbinieks iepērkot kafiju no sev un draugiem piederoša uzņēmuma – M. Staķis piekops Rīgas domē?”

Un tad otrais raksts – par šī kunga “nevainojamo reputāciju”:

“Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis definē, ka viņam esot perfekta reputācija, viņš vienmēr esot sadarbojies ar labas reputācijas cilvēkiem un to pašu darīšot arī Rīgas domē. Ja kādam ir kādas krimināllietas, ar tādiem nesadarbošoties.

Lursoft dati rāda, ka M. Staķis ir līdzīpašnieks SIA King coffee service, kurā līdzīpašnieks ir Aivars Kaulakalns. Savukārt Aivars Kaulakalns ir līdzīpašnieks arī citam uzņēmumam SIA Plastik, kas darbojas būvniecības jomā.

Saistībā ar šī uzņēmuma amatpersonas rīcību 2017. gada decembra beigās par 223 650 EUR lieliem valstij nodarītiem zaudējumiem tika ierosināta krimināllieta Nr. 15830017817 pēc Krimināllikuma 218. panta 3. daļas – izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ja tas izdarīts organizētā grupā. Nav šaubu, ka uzņēmuma līdzīpašnieks par to neko nezināja.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Bet Mārtiņš Staķis to neuzskata par problēmu un turpina sadarbību ar SIA King coffee service un SIA Plastik līdzīpašnieku Aivaru Kaulakalnu…”

Ar vārdu sakot – šim kristietim un zemessargam vienmēr ir bijušas divas morāles. Viena – izrādīšanai stulbajiem vēlētājiem, otra – biznesam.

– Bet tātad pats tomēr, nevis Knoka marionete?

– Kā paskatās. Laikā, kad Staķis bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, Knoks gribēja Aizsardzības ministrijā izdarīt to pašu, ko vēlāk izdarīja Rīgas domē. Knoks gribēja tikt pie Aizsardzības ministrijas pasūtījumiem, bet Pabriks bija pret un viņu pasūtīja, un Knoku ģimenei nekas nesanāca. Tas bija tik komiski, kā Gintiņš staigāja apkārt un pētīja, kā varētu kaut ko nozagt uz ķīniešu masku rēķina. Bet nesanāca, tur bija citi zagļi priekšā. Toties domē pēc tam labu laiku pat ļoti labi sanāca.

Tieši Knoks bija tas, kurš kopā ar Mičerevski lika pamatu Latvijas Attīstībai un Par! apvienībai, ne jau Staķis, un pēc tam Knoks ar Jaunupu izdomāja, ka Staķis varētu būt mērs. Staķis vienkārši piekrita tam, kas viņam tika nolikts priekšā. Tu sēdēsi augstā amatā, zīmēsies, griezīsi lentītes, smuki izskatīsies!

Pēc tam, kad Staķis paša stulbuma dēļ – un arī tāpēc, ka Knoks tomēr nav Jaunups – izlidoja no mēra krēsla, nez vai es kļūdīšos, apgalvojot, ka tieši Knoks bija tas, kas savu marioneti sāka iekārtot Progresīvajos. Caur Kleinbergu, caur Kossoviču. Pēdējās Saeimas vēlēšanās Knokam ļoti gribējās tikt klāt Progresīvajiem – un, redz, kā tagad viss pagriezās. Arī “progresīvo” Briškenu tādā vai citādā veidā acīmredzot apkalpo Knoks ar dzīvesbiedri – rokrakstu ir grūti sajaukt.

– Bet, ja reiz Staķis ir tik labs aktieris un pie sāniem ir tik labs Knoks, kāpēc tad tomēr nācās izlidot no mēra posteņa? Tie oficiālie skaidrojumi bija, maigi izsakoties, nepārliecinoši.

– Iemeslu bija daudz, bet viens no galvenajiem – droši vien Knoks gribēja izsvēpēt Vilni Ķirsi, lai nevajadzētu dalīties, tad kopā ar Jāni Langi tika sacerēts “trauksmes cēlāja” ziņojums, bet, kā jau teikts, Knoks nav Jaunups, smadzeņu nepietiek, ar pliku intrigošanu vien nepietiek, un tā nu no Ķirša nomešanas sanāca Staķa nomešana.

Turklāt smieklīgākais ir tas, ka pats Staķis līdz pēdējam mirklim vienkārši tupi nesajēdza, kas īsti notiek, bet pēc tam viņš noticēja pasaciņām, ko viņa labsajūtai bija sacerējis Knoks, un apvainojās līdz nāvei uz visiem sliktajiem – ne tikai Ķirsi un citiem, bet arī uz “nodevēju” Mičerevski. Kaut patiesībā to visu sastrādāja Knoka alkatība un tuvredzība.

Nu un tagad… tagad Knoks dikti vēlas būt pat eiroparlamentārieša palīgu, tas varētu pavērt jaunas iespējas biznesam. Bet nu redzēsim, redzēsim… Un, ja kādam ir kaut mazākie jautājumi par Staķa personisko godīgumu, tad atcerēsimies, kā vēl pirms KNAB priekšvēlēšanu tēriņu uzskaites sākuma tika investēta liela nauda Staķa atpazīstamības celšanas kampaņā. Tā nebija nekāda šķīstā nauda, bet Staķim bija vienalga – viņam jau bija iepatikusies doma par augstu amatu un lentīšu griešanu. Kamēr nav jāiegulda pašam sava nauda, kamēr var izbraukt uz sveša rēķina…

– Tādu iespaidu gan Staķis nemaz neatstāj.

– Es jau teicu, ka tā ir viņa superspēja – izlikties un iepatikties. Tāds glumš iznirelis savā būtībā. Un spēj melot, acīs skatīdamies, un mainīt savu viedokli un “principus” atkarībā no apstākļiem.

Paņemsim kaut vai visu, kas attiecas uz Okupācijas pieminekli. Progresīvajos jau ir viens glumais šajā jautājumā – Mārtiņš Kossovičs. Tagad ir otrs – Staķis. Es jums speciāli sagatavoju pāris precīzus citātus.

Tātad: “Sarunās par pieminekļa nojaukšanu neiesaistīšos, jo varam to izmantot mūsu tautas sarežģītās vēstures skaidrošanai.” Tas ir viens Staķis, 2021. gada jūlija “izlaidums”, intervijā Mājas Viesim.

Bet laiki mainās, un līdz ar tiem mainās arī “patriota un zemessarga” stingrie principi. “Par Uzvaras parkā Rīgā esošo pieminekli ir jāpieņem lēmums nevis vai, bet kā to demontēt.” Šis ir 2022. gada maija “izlaiduma” Staķis, intervijā Latvijas Televīzijai. Saodis gaisā, kas pareizi jāsaka.

Vai atkal par runāšanu krievu valodā. “Tie, kas pie manis vēršas, parasti ir sabiedrības visneaizsargātākā daļa, un viņiem uzkraut vēl valodas nastu, tāpēc ka principiāli nerunāju krieviski, – es to nevaru izdarīt,” – šis atkal ir 2021. gada izlaiduma Staķis. Varu saderēt – ja tagad kāds viņam pajautātu, atbildē skanētu pašlaik “pareizas” frāzes par valsts valodu utt. Kaut patiesībā viņš ir gatavs uz jebko – pēc vajadzības. Nekādu cietu principu šim cilvēkam vienkārši nav, ir tikai personiskais izdevīgums.

– Mēs laikam nepabeidzām tēmu par Staķi un naudu…

– Naudu… Kas attiecas uz naudu – nekad un nekur viņš nav bijis gatavs ielikt savu naudu, ja var izmantot citu. Kapeiku p…sējs – tas vēl ir ļoti maigi teikts. Vai tas būtu burgeru labdarības pasākums vai mašīnas iegāde Ukrainai, – vienmēr ir bijis šis pretīgais, dīvainais skopums un knauzerība. Iespējams, tā ir kaut kāda ietekme no zaglīgā Jura Pūces, kurš pat stāvvietas abonementu nozaga. Droši vien sliktākais jautājums, ko televīzijā var uzdot Staķim, ir – kad jūs kaut ko labu esat darījis pats par savu naudu?

Ja kādam vēl bija kādas ilūzijas šajā jautājumā, tad pats Staķis tās iznīcināja ar savu slaveno Tamperes “komandējumu”. Ja kāds vairs neatceras, par ko runa, – amatpersona, kurai alga svaigi palielināta 1,7 reizes, līdz vairāk nekā sešiem tūkstošiem eiro, sagrib aizbraukt uz hokeja spēli Tamperē. Un, protams, kāpēc gan cilvēkam ar vairāk nekā seštūkstoš eiro mēnešalgu braukt par savu naudu, ja var aizbraukt par nodokļu maksātāju naudu. Nu kā vajag izbadēties, lai tik sīki blēdītos, pēc tam vēl taisnotos un pat savu dēlu piepītu klāt kā attaisnojumu. [Publikācijas par šo Mārtiņa Staķa “kroņa blēdību” izlasāmas šīs grāmatas II pielikumā.] Un algu paaugstināšana sev un savējiem, pēc tam pārējiem atmetot kapeikas. Nu iznirelis, protams…

– Nu gan jūs īpatni izsakāties par īstu patriotu un kārtīgu kristieti.

– Kārtīgu kristieti? Kārtīgu kristieti? To, kurš nepārkāpj laulību, piemēram? Hahahahahaha! Protams, Selma jums nekad neko nestāstīs, ja vien nebūs sarijusies tabletes, un arī Mārtiņa interesēs galīgi nebūs, bet… nu, kā lai jums to pasaka…

Mārtiņš Progresīvo meitenes nekad par cilvēkiem īpaši neuzskatīja, bet kā pret sievietēm gan viņam nekādu iebildumu nebija. Selma nebija vienīgā – bet nu, abi kaut cik pieauguši cilvēki, un, ja sieva neko nesaka…

Un, ja taisnība ir kaut desmit procentiem no tā, ko stāsta par braucienu uz Taizemi… Viņš taču pat tādai leģendārai personai kā Šmaragdu Magda kaut kādā pasākumā esot grābstījies gar… nu, bet lai paliek

Vārdu sakot, ja Staķis kritīs pa īstam, tad tas būs šī te modernā me too dēļ. Ballītes, alkohols, dibenu spaidīšana, laulības pārkāpšana – viss šitas un papilnam. Kaut kad vienā brīdī vadzis lūzīs. Kristietis atradies… un domāju, ka arī zemessargs viņš ir tieši tāds pats kā kristietis.

Sliktā ziņa Staķa kungam ir tā, ka šī, ja tā varētu teikt, universālā divkosība un liekulība ir pamanīta. Man šķiet, ka sociālajos tīklos tikai Krišjānim Kariņam iet vēl trakāk – atliek ierakstīt kaut kādu patriotisku tekstiņu, kad sanāk cilvēki, kas atgādina “patriotam” visādas nepatīkamas lietas.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...