
Grandiozais vēja parka projekts: LIAA parāda vidējo pirkstu vietējai sabiedrībai un tūrisma industrijai
Māris Dadzis02.08.2023.
Komentāri (0)
Vai ar Eiropas piešķirtajiem 18,7 miljoniem pietiks, lai radītu pirmo vizualizāciju atkrastes vēja parkam Elwind? Citādi līdz šim vienīgais skaidrojums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), ka “tas būs redzams viena pirksta platumā”. Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts vietējai sabiedrībai un tūrisma industrijai?
No vienas puses Ekonomikas ministrija un LIAA cenšas rūpēties par tūrisma attīstību, bet no otras puses gatavojas īstenot projektu, kas ietekmēs tūrisma industriju vienā no Latvijas tūrisma magnētiem, ko LIAA pati prezentē kā “vienu no gleznainākajām jūras piekrastēm”.
Vides eksperte Kristīna Veidemane savā promocijas darbā doktora grāda iegūšanai noskaidroja, ka Latvijas tūristi mazāk vēlētos doties uz pludmalēm, kur būtu izvietoti vēja ģeneratori.
No vienas puses LIAA izsludina atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, no otras puses gatavojas degradēt ainavu dārgumu, kur faktiski katru gadu tiek īstenots kāds nozīmīgs kino projekts.
2022. gadā tas bija Austrijas seriāls Sisi, bet īpaši atzīmejama ir Dienvidkorejas kara drāma My Way, kas Latvijai piesaistīja 2 miljonus EUR, kad Jūrkalne izkonkurēja Francijas, Polijas, Jaunzēlandes un citas pludmales. Tieši pateicoties neskartajai dabas ainavai, šeit ir iespējams uzņemt vēsturiskās filmas.
No vienas puses LIAA attīsta atkrastes vēja parku pretī Jūrkalnei, no otras puses Dabas aizsardzības pārvalde šeit gatavo jaunu dabas liegumu – Alku sēkli, lai aizsargātu ūdensputnus, kas pārziemo Baltijas jūrā.
No vienas puses LIAA stāsta, ka precīza vēja parka lokācija nav zināma, bet no otras puses intervijās un investoriem kā projekta pievilcība tiek minēta tieši vēja parka atrašanās tuvu krastam – 15 līdz 20 km attālumā. Tikmēr Skotijā vēja parkus plāno jau 90 km attālumā no krasta, bet Nīderlandē pat 160 km attālumā.
No vienas puses LIAA apgalvo, ka vēja parks būs jūrā un ainavu īsti neietekmēs, bet no otras puses runā par 350 metrus augstām turbīnām, kam provizoriski būtu jāatrodas vismaz 60 km attālumā no Jūrkalnes stāvkrasta, lai tos neredzētu.
No vienas puses valsts plāno šādu milzīgu investīciju projektu, bet no otras puses Latvijai joprojām nav savas, reāli funkcionējošas enerģētikas politikas. Saeimas Tautsaimniecības komisija maijā rīkoja Enerģētikas forumu, kur iezīmējās haoss nozarē. Saeimas frakcijas parakstīja memorandu par Latvijas enerģētikas startēgijas izveidi. Stratēģija joprojām nav, bet projekti turpina nekordinēti un stihiski attīstīties.
No vienas puses LIAA un Ekonomikas ministrija virza Elwind projektu, bet no otras puses, apzinoties fundamentālas problēmas nozarē, Latvijā ir izveidota jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas tikmēr par šo projektu klusē.
Latvijai ir 500 km jūras piekraste, radot iespēju atkrastes vēju parku būvēt pretī mežiem, mazapdzīvotām teritorijām un vietām, kur nav jau attīstīts cits uzņēmējdarbības veids. Latvijai ir pilsētas, ostas un industriālās zonas, kas ir ieintersētas šo parku būvniecībā, lai tos apkalpotu. Šajā situācijā ir absurdi atkrastes vēja parkam izvēlēties lokāciju, kas nonāk pretrunā ar citu uzņēmējdarbību – attīstītu tūrisma industriju, kas veidota vairākus gadu desmitus un balstīta neskartas dabas vērtībās.
Kāds šeit noteikti pārmetīs “tikai ne manā sētā” attieksmi, bet parādiet man sētu, kas ir tik piepildīta ar uzņēmīgiem cilvēkiem, kas mīl savu dabu. Jūrkalne, Pāvilosta, Sārnate, Bernāti un Saulkrasti nav piemēroti šāda veida projektiem. Latvijai vajag atkrastes vēja parku, bet to var izvietot tā, lai tas palīdzētu vietējai tautsaimniecībai, nevis nonāktu konfliktā ar citiem biznesiem un sabiedrības interesēm.
Jautājumu ir daudz, tāpēc aicinu meklēt atbildes uz tiem 2. augustā Pāvilostā un 3. augustā Jūrkalnē, kad LIAA šeit organizēs Elwind ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas.