Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par katastrofālo “ostu pārvaldības reformu”, kas visa šī gada garumā turpina iznīcināt ārzemju kravu tranzītu caur Latvijas ostām, jaunas liecības sniedz ostu maksas statistika Ventspilī, kas uzskatāmi parāda — zaudējumi attiecas ne vien uz Ventspili, kā iepriekš tika uzskatīts, bet uz visiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs apmeklēja Vašingtonu, kur izlūdzās ASV Valsts kases sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai, vidējais kravu apgrozījums Ventspils ostā ir nokrities par vismaz 40%, pārējās ostās — “tikai” līdz 20%, bet tranzītkravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā nokritušies uz pusi, liekot sākt masīvas atlaišanas VAS Latvijas Dzelzceļš darbinieku rindās.

Tagad šie katastrofālie rezultāti JKP atbildības sfērā sākuši parādīties arī nodokļu ieņēmumos. No miljonus pelnoša valsts uzņēmuma LDz kļuvis par tādu pašu uzturamu, sponsorējamu iestādi kā, piemēram, valsts slimnīcas — kopā šogad Latvijas Dzelzceļam jau piešķirtas valsts dotācijas 75,6 miljonu eiro apmērā.

No šiem līdzekļiem tikai mazākā daļa ir kompensējamie plānveida izdevumi infrastruktūras maksai pasažieru pārvadājumiem — piešķirti vēl arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kā arī LDz pamatkapitālā ieguldīti 32,4 miljoni eiro tā vietā, lai saņemtu miljonos lielas dividendes (kā iepriekšējos gados), kas — saskaņā ar likumu — būtu iemaksājamas valsts budžeta pildīšanai.

Šādu rīcību, pelnošu valsts uzņēmumu pusgada laikā novedot līdz desmitmiljonu zaudējumiem, kas jāsāk uzturēt no nodokļu maksātāju maciņiem, vislabāk raksturoja Finanšu ministrijas (FM) reakcija. “Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ Latvijas Dzelzceļš var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu,” rakstīja FM. (Ja kāds uzņēmums tiek par vairāk nekā 50% uzturēts no valsts vai pašvaldību budžeta naudas, šī uzņēmuma saistības un mīnusi jāierēķina klāt pie valsts parāda — šāda iespēja pagājušogad draudēja, piemēram, Rīgas Satiksmei.)

Tagad ir kļuvušas redzamas jaunas sekas JKP īstenotajai cīņai par Latvijas ostu gremdēšanu: dati par ostas nodevu iekasēšanu Ventspilī parāda —ne tikai mīnusos nonāk brīvosta un tai apkārt esošā pašvaldība, bet arī maksās visi citi iedzīvotāji pārējā Latvijā.

Līdz šim gadam Ventspils pašvaldība bija viena no tikai desmit pašvaldībām, kas naudu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāja, nevis saņēma — rekordiste ar vairāk nekā 60 miljoniem eiro, novirzītiem trūcīgākām pašvaldībām, ir Rīga. Tāpat arī Jūrmala un bagātie Pierīgas novadi iemaksā vidēji no viena līdz pieciem miljoniem eiro, savukārt vairāk nekā 100 pašvaldības saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vienīgā donore ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona bija Ventspils.

Tomēr jau šogad Ventspils pilsēta no donora kļūst par saņēmēju — sakarā ar brīvostas darbībā sistemātisku, mākslīgi izraisītu lejupslīdi samazinās pašvaldības ieņēmumi no ostas nodevām. Likums paredz: no iekasētajām ostas nodevām brīvostas pārvalde 10% pārskaita pilsētas budžetam, kas no šīs naudas uzlabo infrastruktūru apkārt ostai. Taču šogad līdz augusta beigām pilsētas budžetā nepilna miljona eiro vietā no ostu maksām ienākuši tikai 588 tūkstoši eiro, kas ir 39% kritums pret iepriekšējo gadu (sk. attēlu) un rada robu pašvaldības budžetā.

Prognozējot pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija gada sākumā prognozēja, ka Ventspils pašvaldības budžets, kas aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 31 miljona eiro, šogad pārsniegs 32 miljonus eiro. Taču tagad skaidrs, ka to diez vai izdosies sasniegt, un pie lielākā krituma vainojams nevis koronavīruss, bet gan 10% nepildīšanās no ostas maksām. Līdz ar to FM tabulā atrodama prognoze, ka Ventspilij šogad no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda varētu vajadzēt virs 700 tūkstošiem eiro.

Atbildot uz žurnālistu papildjautājumiem pēc iknedēļas preses konferences, Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja — itin visām pašvaldībām nākamgad jāgatavojas uz ienākumu kritumu, jo nodokļu ieņēmumu pārdalīšanas rezultātā pašvaldībām zudīs kopumā līdz 170 miljoniem eiro, kas Ventspils gadījumā varētu nozīmēt ap 1,4 miljonu eiro kritumu.

Ja šim mīnusam pieskaita klāt vēl nepilnu miljonu, kas 2021. gadā netiks iekasēts kā 10% no ostas maksām (jo nav neviena indikācija, ka situācija varētu uzlaboties, drīzāk vēl vairāk pasliktināties), nākamgad zaudējumi Ventspils budžetā pārsniegs 2,4 miljonus eiro. Citām pašvaldībām situācija nebūs tik dramatiska, jo ostu nodevas var kristies tikai tajās pašvaldībās, kurās ir osta — un ne Rīgā, ne Liepājā lejupslīde ostā nav tik briesmīga kā Ventspilī.

Atbildot uz jautājumu, vai tur iespējams kaut ko labot, A. Lembergs atteica: “Kopš tā brīža, kad visi pašvaldību pārstāvji tika izslēgti no brīvostas valdes, iedzīvotāju ievēlētajiem priekšstāvjiem nav vairs nekāda ietekme uz brīvostas darbu. Tagad Ventspils brīvostā noteicēji ir rīdzinieki, kas nav vietējie un uz šejieni atbrauc dažas reizes mēnesī parakstīt dokumentus. Tas ir gan valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, gan citi. Es uzskatu — šādi rīdzinieki ar savām “idejām” izraisīja pašreizējos katastrofālos rezultātus, viņiem tagad ir pienākums izdomāt, kā to labot! Un ātri.”

Savukārt par Ģ. V. Kristovska risinājumiem esošās situācijas izlabošanai žurnālistiem nav bijis iespējams uzzināt, jo pēdējo mēnešu laikā vienīgās intervijas viņš sniedzis Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu finansētajam SIA Media Support, kuru vada R. Meroni “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš. Šo interviju būtība — notiekošajā vienmēr vainīgi visi citi.

FM prognozes par pašvaldību finansēm šim gadam: https://www.fm.gov.lv/files/pasvaldibas/PFI_2020.pdf

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...