Iesaki rakstu: 
Kamēr Rīgas rātsnamā turpinās dažādas nokrāsas un lieluma zirnekļu cīņas par labāko vietu pie aizgalda, tikmēr, šķiet, pamazām savus apgriezienus uzņem skandāls ap Rēzeknes finanšu krīzi.
Šķiet, ka tikai slinkais vai aklais pēdējās nedēļas laikā nav kaut ko lasījis vai skatījies TV Rēzeknes pašvaldības sakarā. No vasaras letarģiskās snaudas ir pamodušies arī valsts ierēdņi ar ministru Sprindžuku priekšgalā, kurš saņēmās un kādā medijā kautri bilda, ka viņam jau pusgadu atpakaļ, piedaloties kādā Lielo pilsētu asociācijas valdes sēdē, dvēselē modušies pirmie aizdomu aizmetņi par lielo finanšu nestabilitāti Rēzeknes domē.
Respektīvi, rodas jautājums, kur ministra kungs bija agrāk, kādēļ nesita vara bungas par tuvojošos apokalipsi Rēzeknē. Iespējams, ka viņš tajā brīdī visu savu enerģiju un prātu veltīja kāda arhitekta iedabūšanā Rīgas pils atjaunotajās telpās. Kā mūsu valstī gadās, tad iznāca kā parasti. Nesanāca. Priekšā bija vīri ar daudz platākām mugurām un lielāku meistarību politiskās zampas maisīšanā.
Liekas, ka visa šī finanšu jezga ieguva valsts mēroga ķezas statusu tikai tad, kad Rēzeknes dome kā slīcējs ķērās pie pēdējā salmiņa - savu štatu optimizācijas. Droši var apgalvot, ka šī optimizācija, pārstrukturēšana un velns vien zina, kā viņu vēl var nosaukt, neskars ne pašu Rēzeknes mēru, ne viņam īpaši pietuvinātos. Cietēji kā parasti izrādīsies daži desmiti vienkāršu pašvaldības ļaužu: sētnieki, apkopēji, sociālie darbinieki un varbūt kāds sagrēkojies lietvedis no domes lielās mājas.
Pieļauju, ka es kļūdos un tūlīt, tūlīt, kā ir izskanējis no Rēzeknes domes runas sievām, mērs Bartaševičs nāks klajā ar fundamentālu un inovatīvu rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai, kurā viss tiks salikts pa plauktiņiem ne tikai Rēzeknē, bet arī visā valstī.
Daudzie galvaspilsētas ierēdņi ar ministru Sprindžuku priekšgalā varēs atviegloti nopūsties, pieglaust matus un turpināt kafijas telpā laiski apspriest pēdējos augstākās sabiedrības jaunumus. Valstī ir taču atvaļinājumu un pilsētu svētku laiks! Var taču mazliet iepauzēt un atvilkt elpu pirms grūtā rudens darba cēliena.
Atbildīgā Finanšu ministrijas ierēdne Baiba Tisenkopfa intervijā portālam “Delfi” apgalvo, ka visi ļautiņi var mierīgi gulēt un neuztraukties par pašvaldībās notiekošo. Liels skaits dažādu ierēdņu Finanšu ministrijā ar pašu “Dienas” prihvatizatoru priekšgalā neskaita savas darba stundas un minūtes, lai izsekotu, monitorētu Latvijas pašvaldību finansiālo stāvokli. Ka tikai nenotiktu kas ļauns!
Vārdu sakot, kā teica viedais Aladins, tad Bagdādē un Latvijā viss ir mierīgi. Ne lielā, ne mazā pašvaldībā nav nekādu problēmu. Jā, apgrūtinājuma kontrolskaitlis ir pārsniegts Alūksnē, bet pašvaldībai nav nekādu grūtību ar savu kredītu segšanu un ikdienas maksājumiem.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka ar dzelžainu regularitāti ceļ procentu likmes. Es pat nemēģināšu uzminēt, cik lielas patlaban ir mainīgās un fiksētās procentu likmes. Ir tāda sajūta, ka, kamēr pabeigšu rakstīt šo rakstu, atkal izskanēs kārtējais paziņojums par procentu likmju celšanu. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pašvaldībām savu kredītu un galvojumu apkalpošana izmaksā kolosālas summas.
Būšu pieticīgs un atzīšu savu nekompetenci valsts mēroga finanšu problēmu pārvaldīšanā. Tēlaini runājot, nokāpsim stāvu zemāk un veltīsim brīdi sava laika divām itkā atšķirīgām, bet reizē tik līdzīgām Latgales pašvaldībām – Rēzeknei un Līvāniem. Taupīšu jūsu laiku un šoreiz neapskatīšu ne šo pilsētu ģeogrāfisko stāvokli, ne vēstures līkločus, ne jaunākās tenkas par šo pilsētu vareno privāto dzīvi. Lai katrs guļ ar to, kurš liekas skaistāks, bagātāks vai vismaz ir skaidrā! Nekādu pretenziju.
Tātad sāksim ar kopīgo.
• Abu pilsētu mēri jau ilgstoši ir pie varas. Abi savās pašvaldībās rīkojas kā savās dzimtmuižās. Abi pa šiem gadiem ir paspējuši apaugt ar lielu skaitu noderīgu sakaru un pazīšanos dažādās iestādēs;
• Abi maina partijas pēc vajadzības;
• Abiem mēriem ir nepārvarama kāre uz dažādu projektu realizāciju, celtniecību un ES līdzekļu apgūšanu;
• Dažādos projektos gan Rēzeknē, gan Līvānos uzvar vienas un tās pašas celtniecības firmas;
Rēzeknes gadījumā jau gadiem ar apskaužamu konsekvenci uzvar mēra Bartaševiča brāļa un paša sievas firma. Toties Līvānos, kad esi iepazinies ar publiskajām datu bāzēm, var konstatēt, ka aizdomīga tuvība ir vērojama mēra Vaivoda un kādas kaimiņpilsētas celtniecības firmas starpā.
• Abu pilsētu un to mēru gadījumā cienījamais KNAB kantoris nesaskata absolūti neko. Pilnīgi neko.
Piemēram, KNAB kantoris ir izpētījis krustām šķērsām neskaitāmus Rēzeknes domes iepirkumus. Iepazinies ar mēra sniegtajām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem, kāds bāls un sauli neredzējis ierēdnis ar drošu roku ir uzrakstījis rezolūciju. Tīrs. Viss ir kristāltīrs kā Ulmaņlaiku šnabis. Ne interešu konflikta, ne koruptīvu darījumu. Viss atbilstoši likuma garam un paragrāfam. Tāpat kā Pabrika kungam ar savu īpaši pietuvināto biroja darbinieku Aizsardzības ministrijas Iepirkumu komisijā.
Esam pieauguši cilvēki, liela daļa no mums ir ikdienā saskārusies ar valsts iestāžu un pašvaldību darbu. Daļa no mums ir piedalījusies dažādos konkursos, tenderos un cenu aptaujās. Bieži vien ir atlicis tikai izbrīnā saķert galvu, iepazīstoties ar dažādu komisiju neaizskaidrojamiem lēmumiem par labu kādai konkrētai firmai. Tie spēlētāji, kuri ilgstoši darbojas šajā jomā, paši jau saprot un redz visas tās spēles un zemūdens akmeņus šajā jomā.
Skaidrs, ka formāli viss ir tik smalki sakārtots, ka starp mēru Bartaševiču un viņa sievu, brāli ir izbūvēta milzīga betona siena. Nekādas saziņas, nekādas saskares savā starpā burtiski kopš kāzu nakts. Ir jāsaprot viena lieta, ka dažreiz, lai uzvarētu konkursā, pietiek ar kādu informācijas drusku. Piemēram, guļot gultā, uzvelkot kādu dūmu un sapņaini pūšot dūmu gredzenus, var dziļdomīgi izmest: „Klau, mīļā! Pēc nedēļas sludināsim konkursu uz bērnudārza celtniecību, naudiņas arī ir tik, cik ir, bet vēlāk būs vēl.”
Līvānu mēra Vaivoda gadījumā ir stipri līdzīgi. Grūti pateikt, kā šoreiz ir ar to tuvību, bet tauta runā, ka firmas vadītājs ir biežs viesis mēra kabinetā. Ka tur kaut kas tomēr notiek, liecinot rūpīgi aiztaisītās mēra kabineta durvis.
• Abiem mēriem ir vājība pret SPA kompleksu un baseinu būvniecību savās pilsētās. Abi mēri nevar atrast investorus saviem projektiem;
• Abos gadījumos pašvaldībām ir apturēta ES finanšu līdzekļu izmaksa.
Rēzeknes gadījumā nauda ieturēta iespējamā interešu konflikta dēļ. Līvānu gadījumā buķete ir daudz krāsaināka un smacīgāka. Pagājušā gada rudenī visa Latvija bija lieciniece tam, cik neveikli Līvānu mērs Andris Vaivods taisnojās, kad viņa privātmājā un darba telpās pašvaldībā kratīšanu veica Eiropas prokuratūra. Kā informēja Eiropas prokurors Doniks, tad procesuālās darbības tika veiktas sakarā ar aizdomām par Eiropas Savienības finanšu līdzekļu izkrāpšanu vairākos projektos, kuri ir saistīti ar ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānu pilsētā.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka runa ir par apmēram 1,8 miljoniem eiro, kuri veiksmīgi apgūti kāda ražošanas angāra celtniecībā Līvānu industriālajā zonā. Līvānos gadu atpakaļ uzvirmoja kaislības par otra angāra celtniecību, kuru mērs Vaivods bija iecerējis celt blakus jau uzceltajam. Angārs mēram bija tik nepieciešams, ka ar pašvaldības atbalstu jau agrāk pieminētā, mēram Vaivodam pietuvinātā celtniecības firma uzsāka objekta celtniecību bez būvatļaujas. Tikai sabiedrības izrādītās intereses dēļ darbi tika pārtraukti.
Sausais atlikums no šīs avantūras ir tāds, ka pašvaldība bija spiesta segt celtniekam izdevumus par paveiktajiem darbiem. Kā liecina Līvānu novada domes gada pārskats, tad šogad pašvaldība plānoja ņemt 430 769 euro aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai, lai veiktu apmaksu būvuzņēmējam par 2022.gadā izpildītajiem darbiem objektā "Ražošanas ēkas jaunbūve Līvānu industriālajā zonā Celtniecības ielā 9, Līvānos, Līvānu novadā" un PVN nomaksai.
Cik noprotams, tad arī šo angāru 3,5 miljonu eiro vērtībā bija plānots celt par Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem. Tā kā darbi būvlaukumā ir pārtraukti kopš pagājušā gada rudens, tad ticamākais, ka arī šo projektu kāda atbildīgā iestāde ir iesaldējusi.
Gribētu vēlreiz atgādināt prokurora Donika teikto, ka “procesuālās darbības tika veiktas sakarā ar aizdomām par Eiropas Savienības finanšu līdzekļu izkrāpšanu vairākos projektos, kuri ir saistīti ar ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānos”. Tātad, mazliet padomājot, var droši secināt, ka kratīšana pie mēra Vaivoda ir saistīta arī ar šo otro angāru. Draugi! Te uz horizonta jau parādās pavisam skaists uzraksts. Sevišķi lielos apmēros.
Izskatās, ka sausais atlikums no šīs mēra Vaivoda angāru avantūras būs tāds, ka, pēc pāris gadiem šajā krūmiem aizaugušajā un sasmakuša ūdens pārpilnajā būvbedrē varēs ierīkot piemiņas vietu Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda nesaimnieciskumam un, iespējams, noziedzīgajai darbībai, kur īpaši fanātiski mēra Vaivoda adepti, skanot skanīgam un daudzbalsīgam varžu balsu korim, varēs atnākt un atcerēties Latgales angāru būves lielāko speciālistu Līvānu novada mēru Andri Vaivodu un viņa pseidoveikumu Līvānu industrializācijā.
Līvānu novada pašvaldības mājas lapas livani.lv sadaļā „Izsoles” jau ilgstoši tiek mēģināts izsolīt pašvaldības nekustamā īpašuma Alejas ielā 13 un Celtniecības ielā 7 nomas tiesības. Tas taču ir labi! Klaigās radi un draugi. Mērs Vaivods kā rūpīgs saimnieks rosās, lai no pašvaldības īpašuma izspiestu visu maksimālo un iegūtos līdzekļus izmantotu, lai par prieku Rīgas finanšu ekspertiem un analītiķiem celtu Līvānu iedzīvotāju dzīves līmeni.
Bet, kā tagad saka, ir viena būtiska nianse. Abi šie īpašumi ir dažādu ES projektu sastāvdaļas, kad, realizējot tos, ir jāsasniedz noteikti kvantitatīvie rādītāji. Piemēram, jāiegulda savi finanšu līdzekļi un jārada noteikts skaits darbavietu. Alejas ielas objekta gadījumā investoram ir jāiegulda 0.5 miljoni eiro un jārada noteikts skaits darbavietu. Celtniecības ielas 7 asfalta laukuma noliktavas gadījumā nosacījumi ir identiski. Spriežot pēc pašvaldības mājaslapā livani.lv atrodamās informācijas, laiks rit, bet investoru, kuri savu sūri pelnīto kapeiku, steigtos investēt, lai celtu mēra Vaivoda... Tpū! Pārteicos! Lai celtu Līvānu labklājību. Tādu investoru nav.
Ko tas viss nozīmē? Runājot VARAM ministra Sprindžuka vārdiem, gadījumā, ja projekts nesasniedz savus mērķus, pašvaldībām ir jāatmaksā arī no ES fondiem saņemtais līdzfinansējums pilnā vai daļējā apjomā. Lūk, tā! Ne daudz, ne maz!
Līvānu pašvaldības gadījumā, pat pavirši rēķinot, tas sastādītu apmēram to pašu summu, kuras dēļ tagad Rēzeknes pilsētas mēru Bartaševiču taisās pakārt Ančupānu garākajā priedē.
Atšķirība ir tajā apstāklī, ka, spriežot pēc publiski pieejamajiem abu pašvaldību pārskatiem, Rēzeknes pašvaldības budžets ir milzīgs salīdzinot ar samērā pieticīgo Līvānu - sīkas Latgales pašvaldības budžetu. Atšķirība ir apmēram trīs reizes. Piemēram, 2023. gadā Līvānos pašvaldības izdevumi tiek plānoti apmēram 18,5 miljonu eiro apmērā, Rēzeknē apmēram 53 miljonu apmērā.
Saistību apmēru šogad Rēzekne bija plānojusi 18% apmērā no pamatbudžeta, bet Līvāni 11% apmērā. Ja dotajā brīdī runā, ka Rēzekne tuvojas 21% līmenim, tad droši var prognozēt, ka Līvāni ir pārsnieguši 13% atzīmi. Kaismīgākie Vaivoda aizstāvji tūlīt spļaus piķi un zēveli un komentārus piebļaus ar saucieniem, kāds Vaivods ir saimnieks, visu ir izskaitļojis un paredzējis, atkal piesauks sev tik mīļos un tuvos tumsas spēkus. Paldies! Nevajag.
Visu savu stāstu gribu pagriezt mazliet citādākā plāksnē. Kā redzams, Rēzeknes kuģis ir dabūjis sūci tāda mēroga pilsētai būtībā nieka 3,5 miljoniem.
Gribētu zināt, kas notiks ar Līvānu pašvaldības budžetu, ja pilsētai nāksies atmaksāt Eiropas Savienībai tās piešķirtos līdzekļus. Kas būs vainīgs, kad novada nodokļu maksātājiem nāksies atmaksāt šos līdzekļus Eiropas Savienībai un valstij.
Acīmredzot, runājot Gunāra Cilinska filmas “Ezera sonāte” varoņa vārdiem, būs bankrots.
Pēc tikšanās ar valsts prezidentu Rinkēviču VARAM ministrs Sprindžuks atzīmēja, ka viņš ministrijas valsts sekretāram ir uzdevis sākt revīziju Rēzeknes domē. Ja revīzijā konstatēs nelikumības vai nesaimniecisku rīcību, tad Rēzeknes mēra krēsls var tikt apdraudēts.
Prezidenta kungs! Vai Jūs nevarētu iekļaut savā dienas kārtībā vēl vienu tikšanos ar ministru Sprindžuku. Šoreiz par Līvāniem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
