Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
05.06.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.

Portālā nesen ir koši aprakstīts Fokerota "knikšķis" – bezprāta drosme pat NILLTPF laikos darījumos turpināt nodokļu "optimizāciju" ar skaidras naudas palīdzību. Aprakstīts uzskatāmi un iespējami detalizēti, saucot lietas īstajos vārdos. Protams, tas gan nav jaunatklājums. Jo īpaši – mežu īpašniekiem un mežu biznesa cilvēkiem Kuldīgas pusē un citos Kurzemes novados.

Šķiet, visai daudzu Latvijas biznesa veterānu personiski traģiskā problēma ir spītīga turēšanās pie lecīgas uzvedības un savu darījumu pelēkajām "veiksmes formulām". Tām, kas efektīvi darbojās "pagājušajā gadu tūkstotī" jeb deviņdesmitajos gados. Savā veidā šī ir atpakaļrāpulīga "dzīvošana infoburbulī". Vienīgi "Iļģuciema pašpuikam" ar viņa vērienu tas izdodas patiesi konsekventi un ar publiku aizkustinošu šarmu.  

Maldīga pārliecība par savu visvarenību un neaizskaramību liek ignorēt laika ritējuma nestās pārmaiņas – un, protams, arī bīstamās sekas, ko pārmaiņas spēj radīt ignorētājam. Nepiedodami traģiski, ja shēmās iesaista ģimeni un draugus. Bagātīgs "keisu" avots cilvēku uzvedības pētniekiem. Varbūt pat psihiatriem?

Kā daudzi provinciāli lielmaņi Fokerots ir laika gaitā pats kalis savu nelaimi, radot veselu lērumu ienaidnieku. Apčakarētus mežu pārdevējus, "apshēmotus" konkurentus, koku kupča ienesīgās baltrocības nokaitinātus profesionāļus (tik zīmīgie pārmetumi savas tehnikas neesamībā!). Citus vienkārši tracina Fokerota visatļautība, jo pašu biznesa dienišķai maizei ir krietni cietāka garoza.

Nelielās pilsētās (piedod, Kuldīga!) un sabiedrībās visiem ir zināms viss par visiem. Tāpēc vietējo kundziņu pārliecība, ka "mēs te visu kontrolējam un Rīga ir tālu", mēdz izvērsties pašapmānā. Kā paliks nepamanīta bankas filiāles pretimnākšana "lielā klienta" vēlmei pēc bieziem skaidras naudas žūkšņiem? Citi to noteikti piefiksēs – īpaši, ja pašiem bankā strikti atteiktas krietni pieticīgākas vēlmes vai varbūt nācies skaidroties ar VID par dažu simtu eiro hipotētisku "atmazgāšanu".

Tādus ļaudis sanikno gan demonstratīvi izradītās privilēģijas, gan uzraugošo iestāžu (to vietējo pārstāvju) nespēja/negriba tās izbeigt, tramdot un sodot vien viņus – "sīkos gariņus".

Vairākiem dižuzņēmējiem vai citiem "sabiedrības krējuma pārstāvjiem", tagad skandalozu izmeklēšanu vai tiesu procesu objektiem, reiz bija "jūra līdz ceļiem". Taču viņos vibrēja ilūzija par savu milzīgo politisko ietekmi un draugu tīklojumu. Domāju, pats Fokerots sen ir pamanījis, ka viņam nav pamata sevi uzskatīt par kādai partijai varen svarīgu. Izbeidzas arī – agrāk diezgan reālistiskā – provinces ķeizariņu pārliecība, ka Rīgas vara ir aizņemta pati ar sevi un piever acis uz viņu draiskulībām. Taču lepnība pārvar prātu un pašsaglabāšanās instinktu.

Protams, nervozāks lasītājs aizrādīs: ja Fokerots ir tāds patvaļnieks, kādu es viņu te zīmēju, tad kāpēc nav "kompetento iestāžu" reakcijas?

Pieļauju, ka to skatījumā šis "ābols" nav pietiekami nobriedis, lai to "noplūktu". Piemēram, dižmaņa aizkaitināto un apskādēto cilvēku sašutums vēl nesasniedz kaut kādu valsts varai būtisku atzīmi.

Ciniskāk izsakoties – šobrīd vēl nav politiskās vajadzības. Re, nodokļu reforma pārceļas uz nākamgadu, "banku kapitālremonts" tiek sludināts par veiksmīgi īstenotu. Taču Fokerots sevi ir padarījis par ideālu grēkāzi, un politiķi ar ierēdņiem, pieļauju, viņu taupa "neapjaustai vaj'dzībai".

Izlasot portālā publicēto Antona Vaikuļa rakstu, jebkuram neizbēgami rodas vairāki jautājumi. Vērsos ar tiem pie SEB un dažām valsts iestādēm.

Protams, zinot komercbanku un valsts pārvaldes vadlīnijas attiecībās ar medijiem, būtu naivi cerēt, ka šajās atbildēs kaut ar pušplēstu vārdu minēts Fokerots. Vai apsolīts nopietni pievērsties manam "signālam". Piemēram, Finanšu izmeklēšanas dienests izvērstā atbildē paskaidroja vien to, kāpēc tas man atbildi nesniegs.

SEB, FKTK, FM un VID apliecināja, ka konsekventi turpina skaidrā naudā veiktu darījumu un tās aprites ierobežošanas politiku un, protams, devīgi norādīja uz pašu paveikto. Ministru kabineta noteikumi Nr. 407 (27.08.2019) par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu nosaka: kredītiestādei ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru klienta skaidras naudas darījumu, kura ekvivalents ir 7000 EUR vai vairāk.

FKTK: "Arī pirms šo noteikumu spēkā stāšanās bija noteikts skaidras naudas darījuma slieksnis, kuram atbilstošie darījumi tika uzskatīti par neparastiem darījumiem un kredītiestādēm bija pienākums par tiem ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Kredītiestādei ir pienākums ziņot par šāda apmēra skaidras naudas darījumiem neatkarīgi no klienta lieluma.

Ņemot vērā skaidras naudas darījumiem piemītošos paaugstinātos NILLTPF riskus, FKTK šādiem darījumiem vienmēr ir pievērsusi īpašu uzmanību un vērtējusi, vai kredītiestādēm ir saprotama šādu darījumu ekonomiskā būtība un tiesiskais mērķis..."

FM man atgādina: "Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskās darbības, kā arī nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no 2017.gada 1.janvāra stājas spēkā ierobežojums tieši fizisko personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Minētai ierobežojums ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotā daļā.

(..) Vieni no pēdējiem ieviestiem būtiskiem pasākumiem attiecībā uz skaidras naudas darījumu ierobežošanu ir 2019.gada 1.maijā spēkā stājušies likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ar kuriem ir noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, proti, nekustamos īpašumus par skaidro naudu vairs nevar gan pirkt, gan pārdot, kas ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta (16) daļā. Minētais aizliegums ir attiecināms uz visiem nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību."

Finanšu ministrijas pārliecībai, ka Latvijā noteiktie skaidras naudas aprites ierobežojumi ir vieni no stingrākiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, cilvēki no biznesa vides var noteikti oponēt ar faktiem un aizrādījumiem par efektīvas kontroles trūkumu.

Kurš uzraugs šodien tiešām "krāmējas ar tādiem sīkumiem" – pārbauda, lai netiktu īstenoti skaidras naudas darījumi par vairāk nekā 7200 eiro? Vai pat par "aizdomīgajiem" desmit tūkstošiem?

Daudziem maziem uzņēmējiem, kuri zina "Fokerota keisu", tas ir lakmusa papīrs, kas uzrāda valsts iestāžu un banku deklarāciju reālo vērtību. Cilvēkus kaitina, ka iestādes sevi neapgrūtina ar darbu, ko tām uzlicis likums un valdības noteikumi. Viņi nevēlas, ka – tāpat kā pērn vai aizpērn – pašu necilais bizness tiktu čakarēts par niekiem, lai būtu ko rakstīt ziņojumos "Moneyval", kamēr "lielie klienti" pie kases lodziņa turpinās krāmēt koferos banknotes.  

Verbālajai apņēmībai vismaz kaut kādu konkrētību varēju atrast SEB Komunikācijas pārvaldes vēstulē, kurā galvenokārt aprakstīts, cik atbildīgi banka veic pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem:

"Šobrīd veicam arī pārmaiņas SEB bankas filiāļu darbībā, lai mazinātu skaidras naudas darījumus filiālēs, jo pēdējo gadu laikā skaidras naudas darījumu apjoms filiālēs kopumā ir būtiski mazinājies. Izvērtējam arī klientu ar lielāko skaidras naudas darījumu īpatsvaru atbilstību klientu biznesa vajadzībām. Fiksējot neatbilstību un klientu nespēju pamatot, pārtraucam sadarbību. Pie noteiktām summām lūdzam klientiem pamatojumu skaidras naudas izcelsmei vai izmantošanas mērķim."

Man gribas šeit pavisam patvaļīgi izlasīt vismaz to, ka, raugoties no Rīgas (pareizāk sakot, Ķekavas pagasta Valdlaučiem), bankai Fokerots nešķiet tik "liels" klients. Un to, ka šāds viedoklis, diskrēti paplucinot ausis filiālē, tiks novadīts arī līdz Kuldīgai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...