Grēta Tūnberga, mosties, briest ķīmiskais uzbrukums Baltijas jūrai

Augusts Augustiņš
25.03.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Nesaprotu vienu, kāpēc joprojām nav sekojusi aktīva un izlēmīga rīcība no Skandināvijas, proti, bagāto Ziemeļeiropas valstu valdību puses? Vai tad Baltijas valstu „vientiesīgie” ekologi dara slikti savu darbu, klausot savam aicinājumam rūpēties par dabas tīrību, ceļot trauksmi par neskaitāmu cūkdelfīnu dvēseļu bezjēdzīgo aiziešanu viņsaulē? Vai ekologu trauksmei nav nopietns pamats, it sevišķi laikā, kad tūlīt krievu gāzes vads Nord Stream II uzmodinās indes rēgu, kas jau gadiem ir bijis ieslodzīts piesārņotajos Baltijas jūras ūdeņos netālu no Bornholmas salas?

Jau gandrīz 80 gadus trešā reiha un PSRS radītie ķīmiskie atkritumi guļ Baltijas jūras dzelmē, taču tagad noskaidrot visas tās vietas, kur tieši atrodas konteineri ar indīgo mantu, nav iespējams. Šis fakts tikai palielina varbūtību, ka Nord Stream II savā ceļā uz Vāciju var atvērt kādu no daudzajām ķīmijas „dārgumu lādēm”. Metāls jūras ūdenī ļoti labi ļaujas korozijai. Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūrā izgāztās ķīmiskās aviācijas bumbas varētu būt pat sapuvušas.

Speciālisti lēš, ka tam būtu bijuši vajadzīgi vismaz 80 gadi, savukārt, lai artilērijas lādiņi un mīnas sapūtu pilnībā, būtu nepieciešami 150 līdz 250 gadi. Sanāk, ka šobrīd nogremdētās munīcijas apvalks vai to uzglabāšanas konteineru sienas varētu būt kļuvušas ļoti plānas un trauslas. Pieļauju, ka mazākā kustība šī arsenāla tuvumā varētu izraisīt ķīmisko vielu noplūdi jūras ūdenī.

Lielākos draudus dabai rada iprīts un luizīts, kas jūras dibenā pārvēršas par indīgam receklim līdzīgām nogulsnēm. Īpašam riskam ir pakļautas Gotlandes un Bornholmas salas. Ķīmisko ieroču piesārņojums ir jau ierasta lieta Gdaņskas līča piekrastē un diemžēl arī Liepājas piekrastē.

Lielākā indes masa atrodas 70 jūdzes jūrā no Liepājas dzintara krastiem. Ja pūš pareizais vējš kādu ilgāku laiku, Liepājas piekrastē var atrast bīstamas vielas, piemēram, viltus dzintaru jeb fosforu, kas uzliesmo, kad tiek izcelts no ūdens. Visbiežāk avotos tiek minēts, ka Gotlandes ieplakā atrodas aptuveni astoņi tūkstoši tonnu ķīmisko ieroču.

Nav noslēpums, ka ķīmisko ieroču nogremdēšanas rajonos mītošajās jūras iemītnieku populācijās ir visvairāk slimu īpatņu ar ģenētiskām mutācijā. Līdz šim masveidīgas zivju un jūras zīdītāju bojāejas nav konstatētas. Bet viens ir skaidrs, visa dzīvā radība, kas barojas Baltijas jūrā, ir saindēta. Ne velti ārsti iesaka biežāk nekā reizi nedēļā neēst Baltijas jurā nozvejotās zivis.

Jebkurā gadījumā barības ķēdīti agru vai vēlu noslēdz cilvēks, varbūt Bornholmas salas iedzīvotājs, vai varbūt kāds no Latvijas reņģēdājiem. Jāpiebilst, ka Bornholmas un Gotlandes ieplakas ir ļoti populāras un iecienītas zvejas vietas, kur tiek nozvejots tūkstošiem tonnu zivju. Ja paskatāmies pagātnē, tad var atrast informāciju par pirmajiem zvejnieku saindēšanās gadījumiem jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet arī „mūsdienās” gadījumu netrūkst.

PSRS laiku arhīvos atrodama detalizēta informācija par to, kas tika atrasts Austrumvācijas ķīmisko ieroču arsenālos un pēc tam nogremdēts Baltijas jūrā:

- 71 469 ar iprītu pildītas 250 kg aviācijas bumbas;

- 14 258 ar hloracetofenonu, difenilhlorarsīnu, adamītu un arsīnu pildītas 500 kg, 250 kg un 50 kg aviācijas bumbas;

- 408 565 ar iprītu pildīti 75 mm, 105 mm un 150 mm kalibra artilērijas lādiņi;

- 34 592 ar iprītu pildīti 20 kg un 50 kg mīnas;

- 10 420 ķīmiskās dūmu mīnas (100 mm kalibrs);

- 1004 konteineri ar 1506 tonnām iprīta;

- 8429 mucas ar 1030 tonnām adamīta un difenilhlorarsīna;

- 169 tonnas konteineru ar kālija cianīdu, hlorarsīnu, ciānarsīnu un akselarsīnu;

- 7860 ciklona gāzes konteineri.

Viens ir skaidrs, jūras ūdens nespēj neitralizēt ķīmisko ieroču indes. PSRS radītās ķīmisko ieroču zemūdens izgāztuves un Putina Nord Stream II gāzes vads apdraud visas Baltijas jūras reģiona valstis, it sevišķi Bornholmas salas un Zviedrijas iedzīvotājus.

Ja, piemēram, PSRS nebūtu vairāk nekā pusgadsimtu slēpusi informāciju par ķīmisko ieroču izgāztuvēm Baltijas jūrā, tad Putins, iespējams, mierīgi varētu pabeigt Nord Stream II, bet tagad Krievijai pašai varētu nākties sakopt priekšgājēju sastrādāto.

Tie, kam gēnu inženierija nav sveša tēma, nav jāpārliecina, ka komunistu režīma atstātā ķīmija Baltijas jūrā ir daudz bīstamāka cilvēka veselībai nekā radiācija. Ceru, ka Krievijai kā PSRS mantiniecei nāksies attīrīt Baltijas jūras teritoriju no PSRS izveidotajām ķīmisko ieroču izgāztuvēm. Pretējā gadījumā nevajadzētu būt nekādām sarunām par Nord Stream II projekta pabeigšanu.

P.S Runā, ka zviedriem blondi mati ir no tā, ka daudz zivju ēdot!

Seko mums