Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Gribu un analizēju!

Aigars Strupišs*
10.10.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane publicēja viedokli par manu rakstu "Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplinārās atbildības pamats" 5. septembra žurnālā "Jurista Vārds". Minētajā rakstā es analizēju vienu konkrētu likumam pilnīgi neatbilstošu, neargumentētu tiesas lēmumu, par kuru Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesei disciplinārsodu.

Komentārā, neraugoties uz tā virsraksta izaicinošo toņkārtu, kas drīzāk norāda uz vēlmi eskalēt konfliktu, nevis uzsākt diskusiju, vārdos tomēr ir izteikts aicinājums uz diskusiju. Esmu ļoti ieinteresēts šādas diskusijas veidošanā, jo ir patiess prieks, ka sabiedrība beidzot sāk iesaistīties atklātā publiskā diskusijā, jo anonīmie komentāri sociālajos tīklos nedod pozitīvu efektu. Tieša, atklāta un konstruktīva saruna, neslēpjoties aiz amatiem un anonimitātes, ir pamatu pamats efektīvas, drošas sabiedrības attīstībai.

Mana raksta mērķi profesionālajā žurnālā "Jurista Vārds" bija, pirmkārt, informēt juristu saimi par to, kādas kvalitātes nolēmumi ir sagaidāmi no tiesām, un, otrkārt, ka korporatīvismam kā korupcijas riskus veicinošam fenomenam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās.

Šeit gribu vispirms precizēt dažas komentārā pieļautās kļūdas un pēc tam informēt plašāku sabiedrību Helmanes kundzes ierosinātās diskusijas ietvaros.

Par tiesnešu "padotību"

Tiesneši nav padoti Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam. AT priekšsēdētājs (a) neapstiprina tiesnešus amatā, (b) neatceļ tiesnešus no amata, (c) nenosaka viņu darba laiku, (d) neuzrauga viņu ikdienas darbu, (e) nedod rīkojumus tiešo pienākumu izpildē un (f) neuzliek disciplinārsodus. Nevienam tiesnesim nav jāatskaitās AT priekšsēdētājam par savu darbu. Izņēmums ir AT senatori, kuriem jāievēro AT priekšsēdētāja rīkojumi, kas saistīti ar darba organizāciju Augstākajā tiesā administratīvajos jautājumos. Citu tiesu tiesnešiem jāievēro savas tiesas priekšsēdētāja administratīvie rīkojumi, bet ne AT priekšsēdētāja rīkojumi. Šādi administratīvie rīkojumi nevar skart konkrētu lietu izskatīšanas jautājumus pēc būtības nevienā tiesā.

Vienlaikus jāatzīst, ka nav arī tā, ka AT priekšsēdētājs nevar neko darīt tiesnešu pieļauto pārkāpumu gadījumos. AT priekšsēdētāja kompetenci attiecībā uz visiem tiesnešiem varētu nosaukt par ierobežotu kontroli. Tā izpaužas likumā noteiktajās tiesībās ierosināt disciplinārlietu par tiesneša pieļautiem likuma pārkāpumiem, nolaidību, darba pienākumu nepildīšanu. Bet – un šis ir ļoti svarīgs aspekts – AT priekšsēdētājs tikai ierosina lietu, taču nepieņem lēmumu par tiesneša sodīšanu. Par sodīšanu vai nesodīšanu lemj Tiesnešu disciplinārkolēģija, kas sastāv no citiem tiesnešiem. Līdz ar to AT priekšsēdētāja rosinātās disciplinārlietas iznākumu kontrolē Tiesnešu disciplinārkolēģija.

Par domas un citātu precizitāti

Autore citē vienu teikumu no mana raksta:

Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.

Šis teikums ir daļa no manas domas, un šī citētā daļa atbilst komentāra autores kritiskās pozīcijas pamatošanai. Iespējams, tādēļ ir noklusēta otrā daļa. Tāpēc nocitēšu nākamo teikumu, kas pabeidz šo domu. Jebkura doma jāredz kontekstā, lai to neizkropļotu:

[..] Tāpēc es abstrahēšos no konkrētās situācijas un mēģināšu parādīt, kā varētu argumentēt abos virzienos ar pilnīgi hipotētiskiem, konkrētajā pieteikumā neminētiem un neidentificējamiem apstākļiem.

Un tālāk seko divi iespējamie hipotētiskie varianti – viens par noraidīšanu, otrs par apmierināšanu.

Par "atsevišķiem izceltiem faktiem" un manu "viedokli konkrētajā lietā"

Viedokļa rakstā ir norādīts:

"Pēc Strupiša kunga raksta var noprast, ka raksta autora viedoklis ir tāds, ka konkrētās kritizētās tiesneses lēmums nav bijis pareizs, jo konkrētais pieteikums bija jāapmierina, par ko liecina rakstā atsevišķi izcelti konkrēti fakti, kuriem it kā vajadzēja tiesnesim radīt iespaidu, ka pieteikums ir jāapmierina".

Tā nav patiesība. Rakstā netika izcelti "atsevišķi izcelti konkrēti fakti". Rakstā tika pēc kārtas nosaukti pašā lēmumā minētie fakti. Pretējo var pierādīt, nosaucot kādu manis noklusētu lēmumā norādīto faktu, kurš norāda uz otras puses vēlmi pildīt līgumu. No lēmuma neizrietēja neviens apstāklis, kurš norādītu pretējo.

Tādēļ pārmetums par manis it kā veiktu tendenciozu faktu atlasi ir nevietā.

Konkrētajā gadījumā nav "konkrētās lietas" šā vārda tiešā nozīmē. Runa ir par vairāk nekā divus gadus vecu pieteikumu tiesai par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas. Pirms prasības celšanas lietas nemaz nav. Tāpēc šāda pieteikuma noraidīšana, kā tas notika šajā gadījumā, nerada lietu. Līdz ar to ir absurds apgalvojums, ka es būtu iejaucies "konkrētā lietā". Uz raksta publicēšanas brīdi pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas ir zaudējis aktualitāti ar tā noraidīšanu divus gadus atpakaļ. Savukārt civillietā, kura, šķiet, ir ierosināta par strīdu pēc būtības, šiem prasības nodrošināšanas lēmuma aspektiem nav pilnīgi nekādas nozīmes. Piezīme rakstā par aktuālo lietu bija domāta, lai īpaši uzsvērtu manu neitralitāti un koncentrēšanos tikai uz argumentācijas metodoloģiju, nevis uz konkrēto lietu.

Komentārā lietotais vārdu savienojums "var noprast", ka mans viedoklis ir tāds-un-tāds, tieši norāda uz to, ka autore pati atzīst, ka runa ir par viņas subjektīvo uztveri par manis rakstīto, nevis par manu objektīvo viedokli un raksta mērķi.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedoklis ietekmē hipotētisku tiesnesi konkrētas lietas izskatīšanā, tad ir jāuzdod jautājums par šāda hipotētiskā tiesneša atbilstību tiesneša amatam. Tiesnesi saista tikai likums, nevis priekšsēdētājs, kolēģi, masu mediji vai ģimene. Ja kāds hipotētisks tiesnesis uzskata, ka esmu iejaucies viņa lietas izspriešanā, šādam tiesnesim ir pienākums iesniegt sūdzību par mani Tiesnešu ētikas komisijā, nevis iesaistīties publiskā polemikā.

Ikviens uzmanīgs lasītājs var pārbaudīt, ka par "konkrētās lietas" "vēlamo iznākumu" rakstā nav ne vārda. Raksts satur tikai argumentācijas analīzi, pat īpaši uzsverot dažādu rezultātu iespējamību atkarībā no konkrēto, pieteikumā nosaukto faktu vērtējuma (sk. pilno, nesafrizēto citātu iepriekš). Pirmšķietamība (tas ir juridisks termins), protams, ir subjektīvs sākotnējais vērtējums, bet tas pats par sevi neko nenozīmē, jo lietas iznākumā, ja tāda tiktu ierosināta, tai nav nekādas nozīmes. Pirmšķietamību var apgāzt ar argumentiem, jo nozīme ir tikai (a) faktiem un (b) to kvalitatīvam, argumentētam izvērtējumam.

Konkrētajā gadījumā fakti bija tādi, kas pirmšķietami visai skaidri norāda uz iespējamu izvairīšanos no saistību izpildes (noslēgts līgums, paraksti uz līguma ir droši, tas ir spēkā, bet nav izpildīts, otra puse izvairās no kontaktiem, maina valdi, publiski izskanējusi informācija par akciju atkārtotu pārdošanu, kas būtu prettiesiski, jo līgums jau noslēgts ar citu pircēju). Pieredzējis jurists zina, ka šie fakti kopsakarā parasti visai hrestomātiski norāda uz izvairīšanos no saistību izpildes. Bet, ja tiesnese uzskatīja, ka šie fakti nenorāda uz izvairīšanos no saistību izpildes, viņai bija argumentēti tas jāpamato. Kā to prasa likums.

Ja šāds pamatojums būtu, nebūtu ne disciplinārlietas, ne mana raksta, jo, tiešām, es nedrīkstu pārvērtēt tiesneša vērtējumu. Bet problēma bija tāda, ka faktu vērtējumu šis tiesneses lēmums nesaturēja pilnīgi nekādu. "Nekādu" šai gadījumā nenozīmē "nekvalitatīvu" vai "nepieteikumu". Konkrētajā gadījumā tas nozīmē absolūtu "nulli". Tas ir pretēji likumam, un tas nav pieļaujams mūsdienu Latvijas tiesā!

Par to arī bija mans raksts – ka tiesas lēmumā nebija vērtējuma, nevis par to, kā to pieņēmuma formā pasniedz viedokļa raksta autore D. Helmane, – kādam vērtējumam vajadzēja būt.

Par tiesnešu ētiku, korporatīvo ētiku un nekritizēšanu

Tā ir klasiska kļūda, kad privātā biznesa principus sāk attiecināt uz publisko sfēru. Tas nekad nav novedis pie laba.

Ja tiesās valdītu korporatīvā ētika, tas nozīmētu privātā biznesa principu ievērošanu – darba organizācija būtu komercnoslēpums, iekšējās problēmas tiktu risinātas tikai iekšēji, slēpti no ārpasaules, no konkurentiem utt. Un tas parasti ir normāli privātajā biznesā. Jo privātais bizness balstās uz pilnīgi atšķirīgiem principiem – peļņa, konkurence, komercnoslēpums utt. Starp citu, neesmu speciālists korporatīvās pārvaldības jautājumos, tādēļ varu kļūdīties, taču, šķiet, mūsdienās arī korporācijas, vismaz biržā kotētās, tomēr nedaudz tuvojas publiskās sfēras principiem – atklātībai, atbildībai sabiedrības priekšā, uzmanība tiek pievērsta ne tikai akcionāru interesēm, bet arī citiem ieinteresētajiem subjektiem (angliski – stakeholders). Bet arī tas ne tuvu nesasniedz to atklātības līmeni, kādā jādarbojas publiskās sfēras institūcijām, tai skaitā tiesām.

Savukārt tiesas kalpo sabiedrībai, nevis investoriem vai pašiem tiesnešiem, tāpēc uz tām, tāpat kā uz pārējo publisko sfēru, darbojas citi principi: darboties visas sabiedrības interesēs, neslēpt iekšējās problēmas, informēt sabiedrību, novērst korupcijas riskus utt. Jo tiesas "ieinteresētie subjekti" ir visa sabiedrība. Bez izņēmuma. Vienlaikus respektējot tiesas neatkarību.

Pēdējos trijos gados Tieslietu padome un Augstākā tiesa ir ļoti daudz darījusi, lai celtu kvalitāti un izskaustu korporatīvismu tiesās. Ar korporatīvismu saprotot visas tās parādības, kas ļauj sabiedrībai attiecībā uz tiesnešiem izmantot tautas sakāmvārdus "roka roku mazgā", "vārna vārnai acīs neknābj" u.tml. Korporatīvisms ir nodarījis daudz ļauna, graujot sabiedrības uzticēšanos tiesām. Tāpēc šobrīd ir ieviesta un darbojas jauna, stingra, uz vienlīdzīgiem pamatiem balstīta tiesnešu atlases kārtība, kura ietver arī kandidātu psiholoģisko izvērtējumu, tiek mainīta tiesnešu apmācības kārtība, ir izstrādātas vadlīnijas tiesu nolēmumiem un kasācijas sūdzībām utt. Kā jebkuru reformu gadījumā, arī šie Tieslietu padomes un Augstākās tiesas uzsāktie procesi tiesās ne visiem patīk, jo spiež iziet no komforta zonas un liek mācīties, apgūt jaunas prasmes. Bet tas tiek darīts sabiedrības interesēs, tam ir jāiziet cauri, un par to nedrīkst klusēt.

Piebildīšu, ka šo tiesneses lēmumu par likumam neatbilstošu atzina Tiesnešu disciplinārkolēģija, uzliekot tiesnesei disciplinārsodu. Minētais disciplinārkolēģijas lēmums jau ilgu laiku ir publiski pieejams portālā tiesas.lv, un mans raksts tikai sniedza papildu profesionālu skaidrojumu profesionālajai publikai, citastarp informējot par sabiedrības tiesībām prasīt no tiesas kvalitatīvus, argumentētus, skaidrus nolēmumus.

Tā ir mana kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes priekšsēdētāja funkcija un pienākums – celt tiesas kvalitāti un efektivitāti. Darīt to atklāti un argumentēti – tā ir mana metode. Manā ētikas izpratnē tiesneša ētiku pārkāpj nevis tas tiesnesis, kurš objektīvi atzīst kļūdas un tās labo, bet tas, kurš, privātu vai korporatīvu motīvu vadīts, cenšas tās noslēpt. Un mans stingrs, ļoti stingrs viedoklis ir tāds, ka tikai tā mēs varam nodrošināt Latvijas sabiedrības attīstību un ilgtspēju.

* Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...