Iesaki rakstu: 
Lai mazinātu valsts budžeta tēriņus, kas no budžeta finansētajās iestādēs saistīti ar izdevumiem strādājošo atalgojumu fondam, valdība būs spiesta izlemt vai nu par 10-15% lielu atalgojuma samazināšanu vai arī par aptuveni 30% lielu budžeta iestādēs strādājošo štatu samazināšanu. Priekšroka varētu tikt dota štatu īsināšanai.
To ļauj secināt Pietiek rīcībā esošās ziņas par nākamā gada budžeta deficīta mazināšanu jeb tā saukto budžeta konsolidāciju, kas neiztiks bez sāpīgiem lēmumiem, kura skars valsts un pašvaldību budžeta finansētajās iestādēs strādājošos.
To, ka budžeta iestādēs strādājošo atalgojuma fonda samazināšana ir viens no risinājumiem, kā apcirpt budžeta izdevumus un nodrošināt vajadzīgo deficīta konsolidāciju, Pietiek apstiprināja finanšu ministra Einara Repšes (Vienotība) preses pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viņš gan uzsvēra – Finanšu ministrija pievienojas Pasaules Bankas ieskatam, ka atalgojumu līmeni valsts budžetā finansētajās iestādēs strādājošajiem vairs nedrīkstētu samazināt. Līdz ar to nozaru ministriem būtu jāmeklē risinājums, kā mazināt budžeta iestādēs nodarbināto štatus.
Šīs problēmas risināšana saistīta ar no valsts budžeta finansēto funkciju auditu. Proti, ja valdībai izdosies kopā ar sociālajiem partneriem vienoties un izlemt, kuras no valsts budžeta finansētājam funkcijām nav nepieciešamas, tiktu atrisināts arī ar atalgojumu fonda tēriņu mazināšanu saistītais jautājums. Proti, samazinātos ar šo funkciju nodrošināšanu saistīto strādājošo skaits.
Pagaidām Valda Dombrovska (Vienotība) valdība nav skaidri atbildējusi, tieši par cik lielu apjomu budžeta izdevumi būs jāsamazina. Vasarā panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2011.gada budžeta deficīts jāsamazina līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet budžeta izdevumi un ienākumi jākonsolidē par 395 – 440 miljoniem latu.
Pirms vēlēšanām valdības amatpersonas solīja, ka, iespējams, līdz ar ekonomikas atjaunošanos nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs būs mazāks (350 - 395 miljoni latu). Tiesa, citas vienošanas, izņemot vasarā noslēgto ar aizdevējiem, pagaidām nav.
SVF un EK tehniskā misija, ar kuru jāsaskaņo 2011.gada budžets, Latvijā plānojusi ierasties pēc tam, kad būs izveidota jaunā valdība.
Budžeta iestādēs strādājošo atalgojuma fonds ir viens no lielākajiem budžeta tēriņu posteņiem un veido vairāk nekā pusmiljardu latu. Saskaņā ar Valsts kases datiem šā gada pirmajā pusē valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošo (ap 61 tūkstotis) atalgošanai tika iztērēti 252 miljoni latu, bet pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs strādājošo algām – 266 miljoni latu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.