Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā
Augusts Augustiņš24.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Nav noslēpums, ka internetā pieejamā oficiālā informācija par COVID-19 upuru skaitu Krievijā un Ķīnā ir pilnīgas pupu mizas. Šiem datiem nevajadzētu diži uzticēties, labāk vairāk pievērst vērību tiem cilvēku pūļiem, kas tagad ierodas Latvijā no Krievijas.
Labs piemērs ir tā pati nelaimīgā Kontinentālā hokeja līga: visas hokeja komandas, kas ierodas Rīgā uzspēlēt hokeju ar „Rīgas Dinamo”, ir daļēji inficētas ar COVID-19, nemaz nerunājot par pašu „Rīgas Dinamo”.
Atgriežoties pie Gobzema, arī viņš jau kārtējo reizi ir mainījis savas domas uz diametrāli pretēju pusi, ja reiz paša tik ļoti zākātās sejas maskas ir sācis nēsāt publiskās vietās. Domāju, ka ne jau no soda viņš ir izbijies, bet iespējams, ka kāds no viņa tuviniekiem ir saķēris to slimību, jo, tikai saskaroties ar bīstamo realitāti aci pret aci, cilvēks dažkārt nobīstas pa īstam un maina attieksmi.
Cerēsim, ka ar Gobzema ģimeni viss ir kārtībā. COVID-19 noliedzējiem ir īsa atmiņa, tikai atgādināšu, ka nu jau bijušais Irānas veselības ministrs, kad sākās pandēmija Irānā, teica, ka tās visas ir pilnīgas muļķības un drīz vien pēc tam nolika karoti!
Lai cik es iepriekš nebūtu kritizējis Kremli un Putina režīmu, vienmēr esmu izteicis līdzjūtību Krievijas tautai, un šoreiz diemžēl vai par laimi mēs varam mācīties no Krievijas bēdīgās pieredzes COVID-19 pandēmijas seku likvidēšanas sakarā.
Sekojot līdzi tam, kas notiek otrpus robežas, esmu pamanījis, ka krievu blogeri viens pēc otra arvien biežāk ceļ gaismā COVID-19 pandēmijas radītās problēmas, ar ko Kremlis nespēj vienkārši tikt galā, jo tās ir sekas, kas izriet no Putina režīma Krievijā radītajiem apstākļiem.
Piemēram, saskaņā ar Kremļa oficiālo informāciju Altaja novadā š.g. oktobrī ir konstatēti tikai 166 letāli COVID-19 gadījumi, bet realitāte, ļoti iespējams, ir pilnīgi citādāka, daudz skaudrāka.
Altaja novada Veselības ministrija no augstākās vadības ir atrāvusies pa muguru, jo internetā nepaklausīgie medicīnas un morgu darbinieki bija nopludinājuši ļoti briesmīgu informāciju, ar kuru derētu iepazīties visiem COVID-19 noliedzējiem, higiēnas un distances neievērotājiem, tāpat kā masku ienīdējiem un pārējiem neticīgajiem.
Altaja novada mediķi sūdzas par to, ka vairs nespēj tikt galā ar situāciju, morgi ir pārpildīti ar to cilvēku līķiem, kas gājuši bojā no „plaušu karsoņa”. Sabiedrība sāk uzdot sāpīgus jautājumus, tai skaitā par līķu uzglabāšanu, jo tie vienkārši atrodas uz grīdas, slimnīcu un morgu koridoros. Attiecīgā epidemioloģiskā situācija tiek pielīdzināta kara apstākļiem, bet neviens nezina ne īsti, ko darīt, ne īsti, kuru vainot, kamēr Kremlis sagroza un slēpj patiesību.
Internetā var viegli atrast video, kas uzņemts Altaja novada Barnaulas pilsētas 12. slimnīcas pagrabā š.g. oktobrī. Tajā redzams, ka pagrabs ir pārbāzts ar COVID-19 upuriem, kas iepakoti melnos maisos. Altaja novada Veselības ministrija ir apstiprinājusi, ka video ir autentisks, skaidrojot, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo morgu darbinieki nespēj laikus secēt līķus, kuru plūsma nebeidz vien beigties. Tiek norādīts, ka arī aizgājušo radinieki nesteidzas savākt piederīgo līķus acīmredzama un saprotam iemesla dēļ. Iemesls – COVID-19.
Neskatoties uz to, „oficiālajos” datos redzam, ka COVID-19 upuru skaits nav diez ko liels, vien kāds ducis mirušo no COVID-19 visā Altaja novadā tiek reģistrēti katru dienu. Savukārt attiecīgajā video vien var saskaitīt vismaz 30-35 līķus! Skaidrs, ka ne jau tikai Barnaulas 12. slimnīcā mirst cilvēki. Cik izdevās noskaidrot, šomēnes vien šajā slimnīcā no COVID-19 ir nomiruši 98 slimnieki, bet visā novadā kopā tikai 166! Šaubos, ka Altaja novadā ir tikai dažas slimnīcas, te pat zirgam ir jāsmejas/jāraud par šādu datu slēpšanu!
P.S. Ja Latvijas sabiedrības attieksme pret COVID-19 nebūtu bijusi tik pavirša un vieglprātīga, mums tagad, iespējams, nebūtu jānēsā sejas maskas, bet labi, ka esam daudz prātīgāki par Krievijas sabiedrību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.