Guntis Belēvičs dara visu, lai mums medicīnā būtu reforma
Pietiek lasītājs23.03.2016.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Kategoriski iebilstu pret dakteres Rožkalnes–Žubures vēstuli „Guntis Belēvičs ar apvītušām rozēm pie rehabilitācijas kapa” interneta mājas lapā Pietiek un prasu to izņemt ārā kā ministra godu un cieņu nomelnojošu. Ja jūs neņemsiet ārā Rožkalnes–Žubures rakstu, lūdzu, publicējiet manu rakstu, lai cilvēki var izlasīt patiesību.
Rehabilitāciju ir nolaidis nevis Guntis Belēvičs, bet Aivars Vētra. Un Guntis Belēvičs viņam atņēma rehabilitāciju. Ja nav viņam tās rehabilitācijas, tad nav, ko nolaist. Un tas, ka Vētra neraksta protestu pret šo Rožkalnes–Žubures tenku rakstu, nozīmē, ka viņam tās rehabilitācijas nekad arī nebūs. Un kardioloģiju ir nolaidis Andrejs Ērglis, un tādēļ mums tik daudz cilvēku mirst ar sirdi.
Man ir kauns par dakteri Rožkalni–Žuburi, kas raksta slikti par Gunti Belēviču. Par Gunti Belēviču ir jāraksta labi. Un par tiem vārdiem „nauda seko mazturīgā pacienta zārkam” mēs Rožkalni–Žuburi iesūdzēsim tiesā. Un Rožkalne–Žubure jau bija cietumā pirms vēlēšanām. Un medicīnu ir nolaidis Pēteris Apinis, un viņš ir atbildīgs, ka mums ir garas rindas pie slimnīcas un visu to, ko Rožkalne–Žubure piešuj ministram.
Bet Guntis Belēvičs dara visu, lai mums medicīnā būtu reforma. Ministram Guntim Belēvičam ir plāns. Viņš apsolīja, ka visiem ārstiem 2019.gadā būs 1630 eiro liela alga. Tas nozīmē, ka ministrs pacels algu katru mēnesi par 30 eiro, un nākammēnes mana alga būs par 30 eiro lielāka, bet aiznākammēnes – jau par 60 eiro lielāka, bet gada beigās beidzot sasniegs 1000 eiro.
Un pareizi televizorā teica Guntis Belēvičs, ka Apini nevarēja likt Stradiņu slimnīcā par direktoru, un ielika par direktoru Štālu. Jo Štāls ir vīrs Ingai Štālai, kas ir Gunta Belēviča biroja vadītāja. Un Štāles Štāls zina, ko dara, un uzbūvēs daudzstāvu garāžu slimnīcā un administrācijai ēku. Un nebūs šajā jaunajā slimnīcā vieta Andrejam Ērglim un viņa kardioloģijai, jo viņš liek dārgus stentus un tērē naudu.
Guntis Belēvičs un Normunds Štāls neņem otkatus no slimnīcas celtniecības, man Inga tā teica. Un tā ir mana revolucionārā pārliecība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
