Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministrs Guntis Belēvičs jaunradē nav apstājies. Janvāra aktualitāte veselības aprūpē ir ministra spēle – „tam došu, tam nedošu” (pielikumu pie algas). Vai šī spēle ir priekšvēlēšanu kampaņa ar mulsu lūgumu atļaut vēl kādu brīdi (nākamajā valdībā) parosīties par ministru, paliek katra vērotāja kompetencē.

Saeima budžeta likumā iebalsoja 10 miljonus medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Ministrs lēma, ka šī nauda jāsadala valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem. Tātad endokrinologam, kas pieņem slimnīcas ambulatorajā nodaļā par valsts kvotām, pienākas pielikums algā, bet endokrinologam, kas strādā privatizētā poliklīnikā, - ne (cietīs speciālisti poliklīnikās, kas ar valsts politisku labvēlību ir privatizētas).

Šāds dalījums – naudu dot vai nedot atkarībā no īpašuma formas – raksturo komunistisko partiju un tās ideālus, un Gunta Belēviča rīcību mums vajadzētu ierakstīt lieliem sarkaniem burtiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Ministrs uzskata, ka 10 miljoni no Latvijas iedzīvotāju nodokļiem viņam iedoti, lai viņš varētu dalīt piemaksas – klausīgajiem iedošu, neklausīgajiem ne (“un vispār – kad gribēšu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvīgi cipari mediķiem pie algām netiks”). Ministrs tā dara, kaut viņš pats un viņa ierēdņi lieliski apzinās, ka Eiropas Savienībā darbinieku šķirošanu pēc uzņēmumu īpašumu formas sauc par negodīgu konkurenci.

Ir kāda īpašība, kas Guntim Belēvičam ir patiesi apskaužama – viņš tic visam, ko saka. Viņš sola nepārtraukti, un, vismaz vērtējot pēc solījumu skaita, apjoma un daudzveidības, Guntim Belēvičam pienāktos ne tikai veselības ministra, bet arī premjerministra, Eiropas Augstā komisāra un Andromedas zvaigznāja virsuzrauga postenis.

2015. gada 14. decembrī Guntis Belēvičs uzbūra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešķirtie papildu 10 miljoni eiro tiešā veidā sasniegs ārstniecības personas – vidēji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palīgiem un medicīnas māsām. Aplausi un sarkanas neļķes no arodbiedrības līdera Valda Kera.

Tiesa, jau pēc dažām dienām izrādījās, ka ģimenes ārstiem, speciālistiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, bet to nedara valsts vai pašvaldību iestādē, atalgojuma palielinājums vismaz 2016. gadā nav paredzēts.

Kolēģi bija izbrīnīti un pārsteigti, bet jau 22. decembrī šis izbrīns un pārsteigums bija sasniedzis Ministru kabinetu. Tagad par Gunta Belēviča naudas sadales metodēm brīnījās arī Laimdotas Straujumas kabineta ministri, uzticot veselības ministram divu mēnešu laikā aprēķināt ģimenes ārstu prakšu darba samaksas pieaugumam nepieciešamo finansējumu, iekļaujot to valsts apmaksāto pakalpojumu cenā (kapitācijas naudā, māsu un ārstu palīgu samaksā atbilstoši reģistrēto pacientu skaitam, manipulāciju tarifos).

Šeit pienācis brīdis parunāt par ģimenes ārstiem. Pasaulē šo dienestu pieņemts uzskatīt par primāro veselības palīdzību, par kuriem mēdz plaši diskutēt Pasaules Veselības organizācijas Ģenerālajā asamblejā, konferencēs un Latvijas EP prezidentūras pasākumos: „Mums viņi varbūt nepatīk, bet neko labāku un finansiāli izdevīgāku par ģimenes ārstiem pasaule veselības aprūpē nav izdomājusi.” Formula, kas sen zināma katram veselības aprūpes organizatoram: ja valstij nav pietiekami daudz naudas veselības aprūpei, jāstiprina primārā aprūpe, jo tā nodrošina vistaisnīgāko un pieejamāko veselības aprūpi.

Guntim Belēvičam ģimenes ārsti nepatīk, viņš šo dienestu ienīst. Saniknota par Ministru kabineta iejaukšanos naudas dalīšanā, ministrija pieprasa visām Latvijas ģimenes ārstu praksēm trīs dienu laikā sniegt Pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu ģimenes ārstu praksēs, kura saturs neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība un pārsniedz valsts budžeta līdzekļu izlietojuma apjomu.

Lieta tāda, ka daļa ģimenes ārstu apmāca jaunos kolēģus, lasa lekcijas, veic izglītojošo darbu savās pašvaldībās, kas ir nelieli papildu ienākumi finansiāli novārdzinātajai praksei. Tieši šos, kas kaut ko atraduši papildus, ministrs kategoriski svītro no finansiāli atbalstāmo skaita.

Bet būtiskais – ministrs paģērē, lai ģimenes ārsti aizpildītu veidlapas ar simtiem lapaspušu, tērētu laika, naudas, papīra un loģistikas resursus janvāra vidū, lai pēc tam – līdz 31. janvārim – proti, otro reizi mēnesī sniegtu Nacionālajam veselības dienestam Pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu ārstu praksēs.

Es tiešām nezinu, kur milzīgos papīra kalnus dubultā apjomā vēlas likt Guntis Belēvičs, bet vēl vairāk bezjēdzīgi birokratizēt sistēmu ir neiespējami. Tiesa, ar ģimenes ārstiem ministrs nav atradis laiku parunāt jau kopš augusta, kad ģimenes ārsti bija gatavi prasīt ministra demisiju – tad viņš ar šarmu un labiem solījumiem ģimenes ārstu satraukumu mazināja.

Gunti, varbūt tomēr aizstaigā līdz Ģimenes ārstu asociācijai un kaut ko piesoli klātienē – asociācija atrodas tikai viena kvartāla attālumā no „Saules aptiekas”!

Godātie Saeimas deputāti! Vai jūs budžetā paredzējāt medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu vai pielikumus pie algām, ko pēc personīgās patikšanas dalīt ministram? Tā ir visai nozīmīga atšķirība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...