Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Gurķi

Leonards Inkins
26.06.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē, iesaku tālāk nelasīt. Raksts domāts domājošiem, meklējošiem un galvenais – darošiem.

Rakstā izmantošu līdzības, jo tās jau tūkstošiem gadu ir labākais skaidrošanas un ilustrēšanas paņēmiens. Necentīšos izgudrot velosipēdu, atsaukšos uz reālu Gruzijas piemēru. Jāņem vērā dažas ģeogrāfiskas, mentālas un pat ģenētiskas nianses, bet būtību tas nemaina.

Muca

Iztēlosimies valsts uzbūvi kā mucu, kurā sāla vai marinē gurķus. Plastmasas vai ozola koka muca, kurā ieliets šķidrums un tam piejauktas garšvielas un konservanti. Nemainot mucu un sāļo šķidrumu tajā, bet izmetot pa kādam pārsālītam vai pārskābušam gurķim, to vietā ieberot citus, svaigie gurķi ar laiku piesūksies ar to pašu viru, kurā mirka iepriekšējie.

Ja gribam citas kvalitātes gurķus, tad ir nepieciešams mainīt gan mucu, gan marinādi un arī gurķus vest no cita dārza. Ja šo darbu veikt pa daļām vai pārāk ilgā laikā, tad vai nu muca pārkaltīs, vai marināde nebūs vajadzīgās koncentrācijas, vai arī gurķi, kamēr tie nokļūs mucā, savītīs.

Kad?

Kad ir iespējams mainīt mucu, marinādi un gurķus raut citā dobē? Vai domājat, ka tad, kad vēlamies tā rīkoties? Nē, tikai tad, kad esošā muca ir caura, šķidrums zaudējis konservēšanas spējas un gurķu dobe ir bez ražas vai tās raža ir būtiski samazinājusies.

Ar to es gribu teikt, ka nepietiks ja kādi cilvēki nodibinās partiju, kuras programmā būs rakstīts – mainīt mucu, mainīt marinādi un turpmāk gurķus raut citā vagā un pat laukā. Šī iecere paliks tikai labo nodomu sarakstā.

Pat, ja būs daudz naudas, to neizdosies īstenot, jo iepriekšējā muca gana labi darbosies. Bet, ja tā labi darbosies, tad nepieļaus šādus nolūkus īstenot, un arī vēlētāji neatbalstīs, Viena no padomju cilvēka īpašībām ir tā, ka viņam ir ļoti mīļas važas, ar kurām tas saistīts. Kamēr būs dzīvs padomju latvietis, marināde mucā būs padomiska, un no tās varēs izņemt tikai padomju marinādē marinētus vai sālītus gurķus. Un atbilstoši šai marinādei būs arī šo marinēto rīcība.

Kāpēc?

Kārlis Markss apgalvoja, ka sociālistiskā revolūcija ir iespējama tikai Krievijā, un vēsture pierādīja, ka viņš nekļūdījās. Tikai Krievijā tas izdevās, kaut mēģinājumu bija daudz.

Krievu svētītājs Ignatijs Brenčeņinovs (pareizticīgo garīdznieks, 1807–1867) apgalvoja: «Mūsu tauta var, un tai jākļūst par antikrista ieroci, lai radītu un ieceltu antikristu, kurš īstenos pasaules monarha lomu.»

No tā izriet, ka, ja nav vajadzīgo nosacījumu, tad nesanāk. Jābūt nolietotai mucai, lai būtu iespējams turpmāk vairs neizmantot veco. Jābūt garīgam pagrimumam, lai tādā vidē rastos antikrists.

Turpinājumā mazāk līdzību un vairāk konkrētu faktu un notikumu. Par to, kad muca ir veca un marināde pārāk atšķaidīta, un gurķu dobe tukša.

Gruzija

Mihailam Saakašvili nākot pie varas, Gruzija bija viena no nabadzīgākajām un korupcijas apsēstākajām valstīm, kurā valdošā loma bija noziedzīgajiem grupējumiem. Tos mēdz saukt arī par likumīgo zagļu veidojumiem. Gruzijā bija vairāk nekā 340 likumīgo zagļu, un pašu galveno zagli, kad tas ieradās Gruzijā, uz lidostu brauca sagaidīt valsts premjers. Tas liecina par milzīgo ietekmi, kāda bija noziedzīgajiem grupējumiem Gruzijā.

Brīdī, kad Mihails Saakašvili nāca pie varas, policijai uzticējās tikai 5% iedzīvotāju, bet pēc policijas reformas tai jau uzticējās 87%. Tādas uzticības policijai Latvijā nekad nav bijis, un arī Eiropas valstīs tāda atbalsta policijai nav.

Kā?

Kā viņš to panāca? Atlaida pilnīgi visus ceļu policistus un triju mēnešu laikā sagatavoja jaunus. Pieņēma darbā policijā tādus, kuri nebija strādājuši policijā, tos apmācīja, un pēc zvēresta tie jaunās formās ar jaunām Opel markas mašīnām izbrauca ielās un sāka strādāt.

Viņi ne tikai uzraudzīja satiksmi, bet darīja visu, kas nepieciešams, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Pat palīdzēja no koka nocelt kaķēnu, ja bija nepieciešams. Tā Gruzijā izveidoja patruļpoliciju.

Šo praksi vēlāk centās atkārtot Ukrainā, bet neveiksmīgi, tāpēc ka, radot jaunu struktūru, nemainot ministrijas darbiniekus, pieļaujot, ka jaunajā struktūrā iekļaujas arī bijušie policisti, nekas cits nebija gaidāms. Pārmaiņām jānotiek arī citās jomās vienlaicīgi. Nevar māju celt, uzceļot jumtu un tad mūrējot sienas.

Gruzijā Mihails Saakašvili izlika policiju no iepriekšējām telpām un uzcēla jaunus policijas iecirkņus ar stikla sienām. Viss, kas notika policijā, bija redzams arī no ielas un nebija noslēpjams. Sākumā cilvēki ziņkārības dzīti sēdās uz soliņiem ap policijas ēkām un vēroja tur notiekošo. Tas bija kas nebijis.

Policistu skaits tika būtiski samazināts, un algas būtiski palielinātas. Pirms reformas Gruzijas Iekšlietu ministrijā bija septiņdesmit pieci tūkstoši darbinieku, pēc reformas divdesmit seši tūkstoši.

Noziedzība samazinājās vairākkārt, un arī policistu skaits samazinājās. Atbrīvojās darba rokas, kuras iesaistījās citos darbos.

Policija no represīvas iestādes pārtapa par atsaucīgu Gruzijas iedzīvotājiem pakalpojumus sniedzošu dienestu.

Speciālais dienests

Tika izveidots speciāls dienests, kura uzdevums bija uzraudzīt, vai netiek pārkāptas ieslodzīto tiesības. Šī dienesta darbiniekiem tika atļauts apmeklēt iepriekšējās izmeklēšanas kameras jebkurā laikā bez brīdinājuma. Iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem uzlika par pienākumu katru dienu rakstīt ziņojumu par aizturēto veselības stāvokli. Aizdomās turētajiem atļāva izmantot viņu pratināšanas laikā savu ierakstu tehniku.

Policisti ne tikai sist, bet pat kliegt uz aizturētajiem baidījās. Tā tika panākta godīga izmeklēšana, un, reformējot tiesas, tika panākta arī godīga tiesāšana.

Četrdesmit tiesneši par nepatiesiem vai nelikumīgiem spriedumiem tika notiesāti un ieslodzīti.

Rezultātā iedzīvotāju tiesības tika ievērotas reāli. Pēc šādām reformām tauta policiju un tiesas sāka cienīt.

Tehnoloģijas

M. Saakašvili valdīšanas laikā četras reizes tika samazināts valsts ierēdņu skaits un ierobežotas to tiesības un rīcība. Spējat iztēloties, kas notiktu Latvijā, ja ierēdņu skaitu samazinātu kaut uz pusi. Cik naudas ietaupītos, cik darbaspēka atbrīvotos, un nebūtu jāieved viesstrādnieki.

Divdesmit pirmajā gadsimtā modernās tehnoloģijas ļauj daudzus uzdevumus un darba pienākumus uzticēt tehnikai, kura nekad nekļūdās. Kļūdas rodas tikai tad, kad datorprogrammas ir apzināti radītas, lai tās konkrētos gadījumos «kļūdītos», vai vīrusu darbības rezultātā. Datorprogrammas mēdz darboties nepareizi arī citu iemeslu dēļ, bet tur nav vainīgs dators, bet gan cilvēks, kurš šo programmu radīja.

Latvijā ir šai ziņā ir plaši izplatīta prakse – ņemt naudu par programmu izstrādi, bet izstrādē iesaistīt studentus vai citus iesācējus, kuri ir gatavi strādāt lētāk. Rezultātā valsts samaksā it kā par labu datorprogrammu izveidi, bet patiesībā starpību starp no budžeta saņemto un iztērēto piesavinās starpnieki.

Ja šo pavisam vienkāršojam, tad datorprogramma nav nekas cits kā dažādas sarežģītības algoritmi. Tas ir, ja nospiežat gaismas slēdzi – gaisma iedegas, ja nospiežat vēlreiz, spuldzīte nodziest. Ja iesniedzat deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, tad to izskata un jums atbild nevis VID darbinieks, bet dators, kurš ir šādam darbam speciāli gatavots. Cilvēks iejaucas tikai tad, ja tas ir nepieciešams, ja gadījums ir īpašs un dators nav iemācīts to risināt.

Šodienas tehnoloģijas paredz, ka dators prot rakstīt mūziku, dzeju, automātiski tulkot, pat gramatiski un juridiski pareizi rakstīt likumus.

Šodienas prasmes ļauj ielādēt mobilajā tālrunī aplikāciju, un valsts nonāk tālrunī. Katrs šīs aplikācijas īpašnieks ar elektroniskā paraksta, pirksta nospieduma vai citādu palīdzību spēj nobalsot par iesniegto likumu, var iesniegt savus labojumus un noraidīt cita labojumus.

Tāds viduslaiku iestādījums kā parlaments un ap viņu aplipušie daudzie liekēži ir nevajadzīgs un uz valsts rēķina parazitējošs neefektīvs iestādījums.

Tālu tālu, dziļi dziļi

Izcilais latviešu domātājs Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā: „Kas notiks ar to cilvēku, kurš izdomās kurpju zoli, kas nenodilst?” Un pats atbild – „viņu kopā ar izgudrojumu paslēps tālu tālu, dziļi dziļi”.

Kas notiks, ja, sargājot zemes dzīles, cilvēce pārstās iegūt naftu, rakt ogles utt.? Sāksies briesmīgi laiki, jo miljardiem cilvēku paliks bez darba, tāpēc zaļa domāšana un dzīvošana ir un būs tikai runu līmenī. Ir un būs daži it kā izņēmumi, bet tam pamatā ir nevis zaļa domāšana, bet zaļš bizness.

Laupi salaupīto

Gruzijā bagātajiem varnešiem atņēma viņu īpašumus. Tie bija īpašumi un labumi, kuri bija «nopelnīti», saņemot un dodot kukuļus, izmantojot kompartijas vadošo lomu un padomju, kā arī noziedzīgās nomenklatūras resursus. Pret viņiem izvirzīja apsūdzību, bet par sodu nelika cietumā. Sodīja, atņemot īpašumus. Tā tika iznīcināti koruptīvās sistēmas pamati, iegūti līdzekļi valsts reformām. Korumpantiem tika atņemti noziedzīgi iegūtie īpašumi, tādējādi mazināta iespēja, ka viņi traucēs reformēt un attīstīt valsti.

Nesaudzēja nevienu, un atšķirībā no Latvijas, kur ir tikai rakstīts, ka viens likums – viena taisnība visiem, Gruzijā tas darbojās reāli un tika sodīti pat valdošās koalīcijas pārstāvji, ja bija noziegušies.

Jauni likumi

Tika pieņemts likums, ka ne tikai par kukuļa saņemšanu pienākas sods, bet arī par kukuļa došanu soda. Rezultātā tauta secināja, ka rīkoties saskaņā ar likumu ir izdevīgāk.

Ierēdņiem tika ieviesti citi darba kritēriji. Iedzīvotāji ierēdņus varēja iesūdzēt tiesā par pienākumu nepildīšanu, un tos bieži notiesāja. Gruzijā astoņpadsmit tūkstoši ierēdņu tika notiesāti un ieslodzīti.

Tika ieviesti saprotami kritēriji, kā jādarbojas valsts un pašvaldības iestādēm.

Piemēram, tika noteikts, ka, lai reģistrētu uzņēmumu, valsts ierēdnis šim nolūkam nedrīkstēja patērēt vairāk par trīspadsmit minūtēm. Trīspadsmit minūšu laikā bija jāreģistrē jebkura uzņēmējdarbība. Banku, rūpnīcu, uzņēmumu un pat politisku partiju vai laikrakstu. Laiks tika noteikts faktiski visām formalitātēm.

Kaitējums videi

Atminos, kad būvēju māju, bija nepieciešams daudz dažādu papīru un formalitāšu. Bet visjocīgākais bija saņemt dokumentu, kurā ir aprēķināts kaitējums, ko nodarīšu videi ar savu jaunbūvi. Zinātāji zina, bet tiem, kas nezina – iesniedzot papīrus Rīgā, Rūpniecības ielā, atbilde bija jāgaida no pusgada līdz gadam. Pa to laiku ierēdņi un speciālisti rēķināja, kādu kaitējumu videi nodarīs mana malkas krāsns vai kamīns...

Gruzijā teiciens, ka no nozieguma izdarīšanas attur nevis soda bargums, bet tā neizbēgamība, kļuva par realitāti. Ja līdz šim bija pats par sevi saprotams, ka var sarunāt, īpaši, ja vari samaksāt, tad tie laiki bija beigušies. Ierēdņi baidījās ielaisties jebkādās sarunās par sarunāšanu.

Provokācijas

Gruzijā pieņēma likumu, ka, ja policists zināja par cita policista pastrādātu noziegumu, bet neziņoja par to izmeklēšanas dienestiem, viņu tiesāja tā, it kā viņš pats būtu kukuli ņēmis vai pastrādājis citu noziegumu. Neziņot kļuva bīstami.

Tika izveidots dienests, kuram bija tikai viens pienākums. Provocēt ierēdņus, policistus un citus valsts pārvaldē strādājošus. Šī dienesta darbība sākumā bija gana veiksmīga, līdz kukuļņēmēju un devēju skaits valstī būtiski samazinājās.

Gruzijas televīzija regulāri atspoguļoja kukuļu došanas un ņemšanas gadījumus. Televīzijas iespējas valsts plaši izmantoja, un šī informācija bija audzinoša un disciplinējoša. Televīzijā tika parādīts, kā aiztur likumīgo zagli, kad tas kāpj lidmašīnā, lai dotos prom. Plaši atainoja citas aizturēšanas un tiesas prāvas.

Mihailam Saakašvili minēto un neminēto darbību rezultātā bija izdevies mainīt Gruzijas iedzīvotāju apziņu.

Nedomāju, ka Gruzijas iedzīvotāji labprātīgi mainījās. Liela nozīme bija bailēm no neizbēgamā soda. Bet uz bailēm nevar būvēt neko ilglaicīgu. Bija daudz tādu, kuri reformu rezultātā zaudēja varu un ietekmi. Viņi gaidīja, kad jaunā vara kļūdīsies. Tikko vara kļūdījās, tā varu gāza. Šodienas Gruzija kaut lēnām, bet tomēr atgriežas pie M. Saakašvili izravētām «saknēm».

Pieļauju, ka reformas Gruzijā nebūtu izdevušās vai to rezultāts būtu daudz pieticīgāks, ja tās plānot un īstenot nepalīdzēti Kaha Bendukidze. M. Saakašvili pildīja reformu publisko daļu, bet īstais smadzeņu centrs un ideologs bija K. Bendukidze.

Varbūt tāpēc arī M. Saakašvili darbība Ukrainā izrādījās neveiksmīga, ka viņa komandā nebija Kahas. Vienmēr, kad ko darām, ir svarīgi, lai ir kāds, kurš to vēro no malas un dod pareizus padomus.

Morāle

Kāda ir raksta morāle, un vai to var pateikt vienā teikumā? Teikumā neizdosies, bet dažās rindkopās iekļaušos.

Nesauciet par reformu to, kas ir vienu gurķu maiņa pret svaigiem vecajā mucā un marinādē.

Pārbūves vai atmodas, kāds nu apzīmējums kuram labāk tīk, rezultātā bijušajā Padomju Savienības teritorijā, saskaņā ar PSRS konstitūciju, padomju republikas izstājās no brālīgās tautu saimes un izveidoja LPSR un citu līdzīgu pienākumu un tiesību mantinieces – neatkarīgas valstis. Arī Latvija, kur kompartija pamanījās nozagt 18. Novembra Latvijai himnu, ģerboni, karogu un īpašumus.

Vara šais republikās ļoti ātri pārgāja no komunistiskās partijas nomenklatūras oligarhu rokās. Bieži par oligarhiem kļuva partijas nomenklatūras pārstāvji vai nomenklatūrai pietuvinātie.

Tāds bija perestroikas plāns, ko dēvējam par atmodu. Viņi no volgām pārsēdās mersedesos, un pa to burzmu arī kādam no mums paveicās un otrādi.

Laiks

Ja Latvijā izveidosies spēki, kuri še rakstīto apzināsies, un starptautiskā situācija pieļaus pārmaiņas, tad ir jārīkojas ātri un efektīvi. Vilcināšanās ir nāvējoša. Pagaidām jākrāj spēki un zināšanas. Vēl nav iespējas mainīt mucu un izmantot vēlamās garšvielas, kā arī raut gurķus citā dobē. Gurķi vispirms ir jāizaudzē.

Ir teikts, ka „katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Ir savs laiks piedzimt un savs laiks mirt, savs laiks uzcelt un savs laiks nojaukt, savs laiks mīlēt un savs laiks nīst”.

An error has occured