Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gūst aizvien jaunus apstiprinājumus ziņas par Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītās Datu valsts inspekcijas gatavību pēc oficiāla un arī neoficiāla lūguma saņemšanas „izpalīdzēt” Satversmes aizsardzības birojam (SAB) – nule atklājies, ka inspekcija sākusi darbības saistībā ar vēsturnieku komisijas veikto pētniecisko darbu ar LPSR VDK dokumentiem un komisijas pētījumu publicēšanu. Tiesa, pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā inspekcijas vadība "ieslēgusi atpakaļgaitu", taču jau ilgāk nekā pusgadu šī struktūra nesekmīgi mēģina panākt, lai no portāla Pietiek tiktu izdzēstas ziņas par namu Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur, iespējams, joprojām atrodas SAB direktora Jāņa Maizīša bēdīgi slavenais „ofšordzīvoklis”.  

Kā Pietiek jau aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, bija nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā.

Pēdējos gados Maizīša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šo dzīvokli Maizītis īrē vēl joprojām, un tieši no tā tad arī notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozīmīgu personisku mantu” zādzība.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadītājs īrē dzīvokli no uzņēmuma, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko.

Jeresjko pirms pieciem gadiem tika minēts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolētājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušo Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmēju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Maizīša īrētā dzīvokļa īpašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā: Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.

Laiks, kad Maizītis sāka īrēt dzīvokli no SIA Dekoruss, sakrīt ar laiku, kad ēka Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. Pēc visa spriežot, Maizītis ne tikai nav savu dzīvokli aprīkojis ar signalizāciju, bet nav arī īres līgumu reģistrējis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, tādā vai citādā formā lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā paziņots: „Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatoja ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.

Kad pēc ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavību vērsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomēr neesot pamata ar šādām prasībām vērsties pie SIA Pietiek.lv, tā tomēr turpināja „pasūtījuma” pildīšanu. Nespējot neko padarīt attiecībā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vērsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domēns pietiek.lv (nevis pietiek.com) un pieprasīja, lai no šī domēna nebūtu iespējams nonākt uz Pietiek rakstu par Maizīša „ofšordzīvokli”.

Šodien Pietiek pilnā apmērā publicē ar 9. novembri datētu SIA Baltic Screen Datu valsts inspekcijai adresētu vēstuli, kuras saturs raksturo šīs valsts iestādes darbības profesionalitāti. Zīmīgi, ka atbilde uz šo vēstuli nav saņemta jau gandrīz pusotru mēnesi, un SIA Baltic Screen jau ir sagatavojusi pieteikumu administratīvajai tiesai.

„Datu valsts inspekcijai no SIA Baltic Screen

Šā gada 18. septembrī SIA Baltic Screen vērsās pie Jūsu iestādes ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:

„Paldies par Jūsu 30.08.2017 vēstuli un tajā sniegto saistošo informāciju. Pateicoties šai vēstulei, SIA Baltic Screen darbinieki ar interesi iepazinās ar šajā vēstulē minēto „Rakstu”, kurā atbilstoši Jūsu vēstulē minētajam esot minēta kāda „Datu subjekta iespējamās dzīvesvietas adrese Rīga, Ģertrūdes iela 39”.

Kā pamatoti norādīts Jūsu vēstulē, saskaņā ar FPDAL 2.panta 3. un 4.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Lai pildītu Jūsu vēstulē izteikto lūgumu, SIA Baltic Screen no Jūsu iestādes vēlētos saņemt šādu precizējošu informāciju:

1) lūdzu, miniet Jūsu iestādes apsvērumus, kādas personas iespējamo adresi uzskatot par personas datiem, uz kuriem attiecas FPDAL normas,

2) publiski pieejama informācija liecina, ka Jūsu vēstulē minētajā adresē atrodas daudzdzīvokļu nams, kurā, iespējams, mīt kā fiziskas, tā juridiskas personas. Lūdzu, precizējiet, uz kuru no minētajā ēkā mītošajām personām ir attiecināma Jūsu vēstule,

3) Jūsu vēstulē izteikts apgalvojums, ka SIA Baltic Screen „ar savu uzturēto interneta vietnes www.pietiek.lv starpniecību pārraida visu interneta vietnē www.pietiek.com pieejamo informāciju, tai skaitā arī personas datus”. SIA Baltic Screen dara Jums zināmu, ka pretēji šim apgalvojumam SIA Baltic Screen neuztur starpniecību. Lūdzu, precizējiet minēto apgalvojumu, iespējams, šim nolūkam pieaicinot kādu latviešu rakstiskās valodas pratēju,

4) lūdzu, atbilstoši normatīvajiem aktiem pamatojiet savu interesi par to, kādu iemeslu dēļ SIA Baltic Screen tās īpašumā esošu, bet neizmantotu domēna vārdu pāradresē uz kādu citu domēna vārdu,

5) ņemot vērā Jūsu iestādes iespējamo kompetenci, lūdzu, aprakstiet konkrētus tehniskus risinājumus, ar kuru palīdzību būtu iespējams efektīvi izmantot Jūsu iestāes lūgumu „nodrošināt, lai ar Sabiedrības interneta vietnes www.pietiek.lv starpniecību netiek pārraidīta interneta vietnē www.pietiek.com pieejamais Raksts”.”

Šā gada 7. novembrī SIA Baltic Screen ir saņēmusi Jūsu iestādes dokumentu ar nosaukumu „Par atkārtotu informācijas pieprasīšanu”, kas datēts ar 23.10.2017 un no kura izriet, ka šis dokuments ir bijis iecerēts kā atbilde uz minēto 18. septembra iesniegumu – informācijas pieprasījumu.

Izskatot minēto dokumentu, ir konstatējams, ka tajā nav sniegtas atbildes uz SIA Baltic Screen iesniegumā minētajiem jautājumiem ar kārtas numuriem 1), 2), 3), 4).

Tā vietā ir apgalvots, ka atbildes esot sniegtas kādā Jūsu iestādes iepriekš nosūtītā sūtījumā. Šis apgalvojums ir nepatiess, jo loģiski nav iespējams, ka atbildes uz jautājumiem būtu sniegtas, vēl pirms šie jautājumi vispār ir uzdoti.

Tāpat, izskatot minēto Jūsu iestādes dokumentu, ir konstatējams, ka pretēji normatīvajos aktos noteiktajam Jūsu iestāde savā dokumentā nav minējusi kārtību un termiņu, kādā pārsūdzams Jūsu iestādes lēmums par informācijas nesniegšanu.

Līdz ar to SIA Baltic Screen vēlas no Jūsu iestādes saņemt:

1) minētajā 23.10.2017 vēstulē prettiesiski nesniegto informāciju par Jūsu iestādes lēmuma par informācijas nesniegšanu pārsūdzēšanas iespējām,

2) atvainošanos par šīs informācijas prettiesisko nesniegšanu,

3) informāciju par to, kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona/amatpersonas ir atbildīgas par šo prettiesisko rīcību un kā minētā amatpersona/amatpersona tiks sodītas/sodītas.

Tāpat Jūsu iestādes 23.10.2017 dokumentā ir minēts:

„Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz FPDAL 29.panta pirmo daļu, ceturtās daļas L un 2.punktu, 30.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju.

1.   Kāds ir mērķis un tiesiskais pamats, t.i., saskaņā ar FPDAL 7.pantu (norādiet konkrētu panta punktu un/vai citu ārējā normatīvā akta normu) interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšanai (pārraidīšanai), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv?

2.   Lūdzam veikt nepieciešamos tehniskos pasākumus, lai ar Sabiedrības domēnu www.pietiek.lv netiek veikta personas datu saturošās informācijas piegādāšana (pārraidīšana) no internēta vietnē www.pietiek.com pieejamā raksta “Maizīša dators nozagts no dzīvokļa, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā” (https://www.pietiek.com/raksti/maizisa dators nozagts no dzivokla, kura iziretaji noslēpusies kipras ofsora).

Norādām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu par informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai vai nepatiesas informācijas sniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.”

Ar šo SIA Baltic Screen informē Jūsu iestādi, ka ar prieku iespējami ātri un precīzi sniegs Jūsu iestādei tās prasīto informāciju. Taču, lai sniegtā informācija maksimāli precīzi atbilstu Jūsu iestādes vajadzībām un ļautu tās resursus izmantot maksimāli efektīvi un arī tās funkcijas veikt maksimāli efektīvi:

1) lūdzu Jūsu iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju Jūsu iestāde vēlas saņemt attiecībā uz 2. punktā minēto. Kaut gan sākotnēji Jūsu iestāde apgalvo, ka tā vēloties saņemt kādu informāciju (citējot: „Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju”), attiecīgajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu. Līdz ar šo, lūdzu, precizējiet Jūsu iestādes vēlmi. Ja gadījumā aprakstītā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglītības trūkumu, lūdzu, miniet attiecīgā darbinieka izglītības līmeni un pievienojiet šo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

2) saistībā ar 1. punktu, no kura var izdarīt secinājumu, ka fiksēta „interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšana (pārraidīšana), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv”, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – vai šāda „piegādāšana (pārraidīšana)” patiešām ir fiksēta vai arī ir tikai Jūsu iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums? Ja šāda „piegādāšana (pārraidīšana) patiešām ir fiksēta, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šī fiksēšana un vai tā atbilst LR normatīvajos aktos noteiktai šāda fakta fiksēšanas kārtībai. Atbildei, lūdzu, pievienojiet attiecīgā dokumenta kopiju.

Ņemot vērā Jūsu iestādes iepriekš izrādīto necieņu pret Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu izpildi, SIA Baltic Screen ir spiesta brīdināt Jūsu iestādi, ka informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vai precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā būs spiesta vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...