Hameleonu rotaļas jeb – kas atbildēs par maksātnespējas administratoru ļaundarībām?
Jānis Kučinskis12.05.2016.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Līdz 11. maijam “atbildīgie un drosmīgie” tika aicināti pieteikties uz vakanto Maksātnespējas administrācijas direktora vietu. Ne vārda par to, kāpēc “civildienesta attiecības izbeidzis” iepriekšējais direktors Ervīns Ābele un kas citādāks tiek gaidīts no nākamā direktora? Kā parasti, pārbīdes nomenklatūrā paliek miglā tītas, bet prasības jaunajam direktora kandidātam – tās pašas tradicionālās: “maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze, vadot vismaz 10 cilvēku lielu komandu, vismaz piecu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, izpratne par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, labas angļu valodas zināšanas, teicamas komunikācijas prasmes” utt.
Zinot valsts pārvaldes spožos panākumus 26 gadu garumā (strauja izmiršana, simti tūkstoši darbaspējīgu ekonomisko bēgļu, godpilna nabadzības līderu vieta ES perifērijā u.c. tādā garā), varam sagaidīt tās pašas prakses klonēšanu arī turpmāk. Ēnu rotaļas un ilūziju spēles, uzspēlēta valstiska patosa demonstrēšana medijus nekritiski patērējošai publikai. Tikmēr simti, ja ne tūkstoši mazo cilvēku ik dienas turpina ciest no absolūti neierobežotas maksātnespējas administratoru patvaļas. Padziļinoties neoliberālās sistēmas krīzei, šādu cietēju pulks tikai eksponenciāli vairosies, tuvojoties likumsakarīgai Latvijas izzušanai.
Vai taisnība reizēm uzvar?
Pirms dažām dienām manā rīcībā nonāca Maksātnespējas administrācijas direktora vietas izpildītājas Baibas Bangas parakstītā atbilde uz dzīvokļu īpašnieku kolektīvo iesniegumu un Valsts kontroles interesi bēdīgi slavenā zemes barona Normunda Šlitkes destruktīvo aktivitāšu jautājumā.
Protams, protams, vispirms drosmīgā direktore strikti norādīja, ka zvērināta advokāta Normunda Šlitkes, viņa laulātās Indras Kaniņas-Šlitkes un ar viņiem saistīto personu kā zvērinātu advokātu rīcības izvērtēšana Parādnieka maksātnespējas procesā neietilpst Maksātnespējas administrācijas kompetencē.
Pēc tam Baiba Banga nevainībā nomazgāja rokas arī par sešus gadus ieilgušo MAS “Reversed” administratores Elīnas Dupates (bijušās Elīnas Veides) atrašanos interešu konflikta situācijā, jo Maksātnespējas administrācija neesot šo personu izvirzījusi tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas administratores amatam, par to esot vienojies pats Parādnieks (AS “Reversed”, kura lielākais akcionārs ir Normunds Šlitke) ar saviem kreditoriem (tas nekas, ja daļa kreditoru ietilpst N. Šlitkes uzņēmumu grupā, tāpēc uzskatāmi par viltus jeb fiktīviem kreditoriem).
Par atrašanos interešu konflikta situācijā Elīnai Dupatei bijis nekavējoties jāpaziņo pašai (20. panta otrā daļa). Šīs procedūras likumību Baiba pamatoja ar veselu virkni Maksātnespējas likuma pantu. Tikai kautrīgi noklusēja par to, kā Administrācija pati sešus gadus pildījusi Maksātnespējas likuma 187. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu kontrolēt un pārraudzīt administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, ja tikai šogad, pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas un Valsts kontroles iejaukšanās sapratusi, ka Elīna Dupate ir ieinteresēta persona, tāpēc nedrīkst pildīt administratores pienākumus.
Un te nu Baiba Banga nodemonstrēja savu atbildību un drosmi, informējot, ka 2016. gada 20. aprīļa vēstulē Nr.l-59/193 Maksātnespējas administrācija lūdza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu atcelt Administratori no Parādnieka maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēti Maksātnespējas likuma 20. pantā noteiktie ierobežojumi, t.i. Administratore atzīstama par ieinteresēto personu attiecībā pret Parādnieku.
Tas nekas, ka sešos nelikumību gados ieinteresētas personas formālā vadībā nodarīta liela skāde, no kuras, iespējams, cietīs simtiem cilvēku, kurus MAS “Reversed” iesūdzējusi tiesā. Jo galu galā Administrācija tomēr noreaģēja, likuma panti taču galu galā ievēroti, un Maksātnespējas administrācijas panākumu statistikā būs par vienu atceltu administratoru vairāk. Elīna Dupate droši vien pat nezaudēs savu sertifikātu.
Loģiski būtu MAS “Reversed” nelikumīgo darbību krimināli izmeklēt, bet tas nav Maksātnespējas administrācijas kompetencē. Tāpat droši vien atbildēs arī visas pārējās tiesībsargājošās iestādes. Jo neoliberālā sistēmā par visām sistēmas kļūdām jāsamaksā tiem, kas paša lejā, jā, tiem pašiem “mazajiem cilvēkiem”. Tikmēr Normunds Šlitke varēs mierīgi uz ārzonas kontu pārskaitīt nākamos 3 miljonus.
Nejaušību rotaļas
Lai mazie cilvēki pilnīgi aizvērtos un vairs neuzdrīkstētos rakstīt kolektīvas sūdzības, Baiba Banga visžēlīgi paskaidro, ka arī tajos gadījumos, kad Maksātnespējas administrācija tiesai iesaka maksātnespējas administratoru, tas tiek darīts “nejauši”.
Lai mani neapvainotu dižas amatpersonas apmelošanā, citēšu pašu Baibu Bangu: “Savukārt, ja komercsabiedrība un tās kreditori nevienojas par konkrētu administratoru, tad saskaņā ar Maksātnespējas likuma 19. panta pirmo daļu Maksātnespējas administrācija iesaka un tiesa apstiprina tās ieteikto administratoru, kas izvēlēts nejauši. [..]ieceļot nejauši izvēlētu administratoru, netiek vērtēts vai administrators atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku, bet administratoram pēc viņa iecelšanas ir pienākums informēt tiesu un Maksātnespējas administrāciju, ja viņš konstatē, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 20. panta pirmo daļu, viņš nevar pildīt administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā.“
Es gan likuma 19. pantā vārdiņu “nejauši” neatradu, bet laikam jau nav lemts, jo man nav ne maģistra grāda, ne piecu gadu darba pieredzes valsts pārvaldē. Vien savā aprobežotībā brīnos, cik bieži šādas “nejaušības” sakrīt ar mana nu jau drauga Normunda Šlitkes komerciālajām interesēm.
Piemēram, par manas bijušās namu pārvaldes SIA “Jauna Vide.lv” maksātnespējas administratoru pilnīgi nejauši iecēla Normunda Šlitkes sievu Indru Kaniņu-Šlitki, bet Indra pilnīgi likumīgi un arī nejauši par administratoru pilnvaroja savu vīru Normundu Šlitki. Un pilnīgi nejauši šī jaukā pāra administrēšanas laikā tika konstatēta mūsu mājas dokumentu pazušana, un pilnīgi nejauši Maksātnespējas reģistrā nav nekādu dokumentu par maksātnespējas norisi, gaitu un rezultātiem (kā to nosaka Maksātnespējas likuma 12. pants).
Tāpat pilnīgi nejauši Maksātnespējas administrācija, kontrolējot un pārraugot šo procesu, nekonstatēja nekādus pārkāpumus, lai gan N. Šlitke arī šajā gadījumā bija ieinteresēta persona, jo viņa uzņēmums AS “Reversed” bija reģistrēts “Jauna Vide.lv” kreditors.
Arī leģendārās Līgatnes papīrfabrikas (vēlākais nosaukums SIA „Papīrfabrika “Līgatne”") glābšana nenotika bez pilnīgi nejaušas Elīnes Dupates un vēlāk arī Normunda Šlitkes iecelšanas par maksātnespējas administratoriem. Tas nekas, ka abi bija ieinteresētas personas, ka uz brīdi par vadītāju bija iecelts sens Normunda Šlitkes kompanjons Jānis Brečs un ka fabrika tā arī netika izglābta.
Kamēr vēl miljoni plūst, Hameleonu rotaļas turpinās. Tas nekas, ka pat sēriju numuri jau sajukuši. Viss notiek! Pēc tam – kaut vai plūdi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
