Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divdesmit pirmā gadsimta karadarbību raksturo operācijas dažādās, bieži atšķirīgās jomās, asimetrija un hibrīda pieeja. Hibrīdkarš ietver konvencionālo, kā arī nekonvencionālo spēka instrumentu un apvērsuma līdzekļu mijiedarbību vai saplūšanu. Šos instrumentus vai rīkus sinhronizēti apvieno, lai atrastu vai izmantotu pretinieka ievainojamību un panāktu sinerģisku efektu. 

Par hibrīdkaru mēs šobrīd gūstam priekšstatu no Krievijas vardarbīgās agresijas Ukrainā. Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu, kurā tiek izmantoti visi hibrīdkara komponenti, tostarp politisks, diplomātisks, ekonomisks un finansiāls karš, juridisks karš, kā arī sociokulturāla agresija, un šajos karos tiek plaši tiek izmantoti arī infrastruktūras, izlūkošanas un noziedzīgu grupējumu resursi un līdzekļi.

Hibrīdkaru raksturo noziegumi pret civiliedzīvotājiem, izvarošana, spīdzināšana, slepkavības marodierisms un laupīšana. Un tomēr – īpašas bažas rada apdraudējums slimnīcām un veselības aprūpei. Vismaz 200 slimnīcas ir iznīcinātas, sagrautas vai vismaz atrautas no siltuma, elektrības, ūdens un kanalizācijas, bet aptuveni 800 slimnīcas un medicīnas iestādes ir cietušas.

Tiesa, dati atšķiras. Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirms dažām dienām apstiprināja datus par 620 Krievijas uzbrukumiem Ukrainas veselības aprūpes iestādēm, galvenokārt slimnīcām un ātrās palīdzības stacijām. PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Kluge norādīja, ka kopš februāra Ukrainā ir bojātas vai iznīcinātas vairāk nekā 800 000 mājas, liekot tūkstošiem cilvēku dzīvot vai nu kolektīvajos centros, vai bojātās ēkās, kas viss ievērojami pasliktina veselības rādītājus.

Krievijas radīto elektroenerģijas piegādes bojājumu un apkures trūkuma dēļ Ukrainā bez nepieciešamās aizsardzības pret bargo aukstumu cilvēkiem ir daudz lielāks risks ciest no apsaldējumiem, hipotermijas, pneimonijas, insulta un infarkta. Kolektīvās izmitināšanas vietas palielina arī elpceļu slimību, piemēram, koronavīrusa un gripas, izplatīšanās risku.

Jaunākās Pasaules Bankas veiktās ekonomiskās analīzes liecina, ka karš 60 procentus Ukrainas iedzīvotāju var novest zem nabadzības sliekšņa, bet nabadzība tieši korelē ar sliktiem veselības rādītājiem.

Krievija, vēršoties ar ieročiem pret Ukrainas veselības aprūpes iestādēm un personālu, uzbrukumos ignorē daudzas konvencijas, kas pieņemtas, lai stabilizētu mūsu ierasto pasaules kārtību. Uzbrukumi ātrās palīdzības mašīnām, veselības aprūpes darbiniekiem un slimnīcām ir nodzinuši Ukrainas neatliekamo medicīnisko aprūpi pagrabos un citās nedrošās vietās, kas nekad nav bijušas paredzētas kā veselības aprūpes iestādes.

Veselības aprūpes darbinieki konflikta zonā bieži nonāk morāla diskomforta situācijā, jo viņiem nākas pieņemt lēmumus par pacientu priekšlaicīgu izrakstīšanu no slimnīcas – lai pasargātu viņus no iespējamiem uzbrukumiem.

Krievijas uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm nav nekādas militāras vērtības, ja nu vienīgi Ukrainas iedzīvotāju demoralizēšana ar neslēptu mērķi – mazināt tautas un valdības gribu pretoties. 

Latvijas presē un medijos par šo hibrīdkara aspektu faktiski runāts netiek, bet Ukrainas karš ir parādījis, cik būtiski ir gan novērtēt riskus, gan nodrošināt ārstu, medicīnas māsu un cita veselības aprūpes personāla drošību, ņemot vērā Krievijas noziedzīgo stratēģiju, kas ar raķetēm, droniem, artilēriju vēršas pret civilajiem objektiem un dzīvības nodrošināšanas sistēmām, mērķtiecīgi uzbrūkot veselības aprūpes iestādēm un personālam.

Ir skaidrs, ka jebkurā nākamajā karā cietīs arī Ženēvas konvencijas aizsargātās slimnīcas vai slimnīcu kuģi (ir pieņēmums, ka militāra konflikta gadījumā Austrumeiropā mums tuvākais NATO slimnīcas kuģis tiks noenkurots Visbijas ostā Zviedrijā, un šis kuģis būs paredzēts galvenokārt NATO militārpersonu sekundārai vai terciārai ķirurģiskai un traumatoloģiskai ārstēšanai). 

Bet atgriezīšos pie fakta, ka Latvijas valdība un mediji medicīnas personāla apdraudējumam kara gadījumā praktiski nepievērš uzmanību. Nedaudz plašāk par šiem jautājumiem Eiropā respondē vienīgi Polijas mēdiji. Hibrīdkaram un uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm taču vajadzētu izraisīt spēcīgu starptautiskās sabiedrības reakciju, bet starptautiskai sabiedrībai būtu jāveic izmeklēšana un jāpublicē pētījumi, kuros uzsvērti šie prettiesiskie uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm un darbiniekiem. 

Krievija jau iepriekš ir izrādījusi un turpina izrādīt klaju necieņu pret spēkā esošajām starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Ženēvas konvencijām un cilvēktiesībām kopš tās 2019. gada izstāšanās no Ženēvas konvencijas I protokola 90. panta. Putina valdībai šķiet, ka šis izņēmums pasargā sevi no jebkādas kriminālvajāšanas nākotnē, jo īpaši – par Ukrainā veiktajiem noziegumiem. Līdz šim ļoti maz Krievijas kara noziegumu veicēju ir saukti pie atbildības, un tie ir gūstekņi, kas nonākuši Ukrainas tiesās.

Kriminālvajāšana par kara noziegumiem un kompensāciju noteikšana ir sarežģīta, bet vēl sarežģītāka ir noziedznieku līderu saukšana pie starptautiskās tiesas. Jebkādi centieni izdot Krievijas pilsoņu apcietināšanas orderus vismaz šobrīd būtu veltīgi, ja vien Krievijā nenotiks režīma maiņa.

Slimnīcām ar Sarkanā Krusta, Sarkanā Pusmēness vai līdzīgu medicīnisku emblēmu aizsargājošu simbolu piemīt morāla vērtība, kas apliecina civilizācijas kopējo cilvēcību. 

Ukrainas kara pieredze liecina par Krievijas politikas ļaunprātīgu izmantošanu gan valdības, gan militārajā līmenī un sasaucas ar hibrīdkara pārkāpumiem pret veselības aprūpes iestādēm Sīrijā un Čečenijā. Sīrijā kopš 2016. gada Sīrijas un Krievijas spēki ir veikuši vairāk nekā 500 uzbrukumus veselības aprūpes iestādēm. Šī pieredze rada paaugstinātu risku, ka kara gadījumā jebkurā pasaules vietā viss slimnīcu, ambulatoro iestāžu, aptieku un ātrās palīdzības (Latvijas gadījumā NMPD) veselības aprūpes personāls var kļūt par taktiskiem mērķiem. Veselības aprūpes iestāžu un personāla nākotne, ņemot vērā bezprecedenta starptautisko tiesību pārkāpumus, ir apdraudēta.

Jāpiebilst, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas slimnīcām nebūt nav vienīgie uzbrukumi veselības aprūpei visā pasaulē. Ir vēl divas citas krīzes veselības aprūpē, kas prasa pasaules uzmanību: konflikts Tigrejas reģionā Etiopijā un militārā konflikta sekas Afganistānā.

Kāpēc mums būtu vairāk jārunā par Krievijas noziegumiem pret veselības aprūpes iestādēm un neatliekamās palīdzības sniedzējiem Ukrainā? Tādēļ, ka palīdzība Ukrainai nozīmē ne tikai vāciešu piegādātos vai nepiegādātos „leopardus” un Latvijas bruņoto spēku Ukrainai ziedotos helikopterus, bet tikpat lielā mērā – palīdzību veselības aprūpei.

Ukrainas veselības aprūpe šobrīd tērē vismaz seškārt vairāk resursu nekā miera laikā, bet šajos skaitļos nav ierēķināta humanitārā palīdzība, ko Ukraina saņem ne tikai no Eiropas savienības, bet arī no citām pasaules valstīm, kas tiešu militāru atbalstu Ukrainai nesniedz. Un vēl – Ukrainā bez civilās medicīnas ir arī militārie hospitāļi un resoriskas slimnīcas par kuram kara apstākļos nav pieejamas informācijas, un šo iestāžu budžeti nav paslēpti zem veselības ailītes valsts budžetā.

Mans draugs un kolēģis, anesteziologs no Ļvivas, kas savu gadu dēļ tieši militārajā medicīnā neiesaistās, tomēr bija nolēmis mēnesi doties uz Ukrainas austrumiem, frontes joslu. Viņam zināmu pārsteigumu sagādāja primārie pārsiešanas punkti – labi nomaskētas teltis ar iespējām atsāpināt, operēt, pārsiet, imobilizēt, rehidratēt, sniegt pretšoka terapiju, un šīs teltis bija palīdzība no kādas Dienvidaustrumāzijas valsts. Anesteziologam pierašana pie aparatūras un instrumentiem, kur visi skaidrojumi hieroglifos, prasījusi gandrīz divas dienas, bet ķirurgiem instrumentu komplekss esot ļoti atšķirīgs no Eiropas ķirurgu ikdienā lietotajiem, īpaši atšķiroties spailes. 

Humānās palīdzības medikamenti ne vienmēr ir tieši tie, ko vajag, dažkārt notecējušiem derīguma termiņiem. 

Ļoti interesanti par aparatūru un instrumentiem stāsta Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris, kuri pabijuši Ukrainas karā kā ķirurgi. Viņu apraksts publicēts žurnālā „Latvijas Ārsts”, kas paredzēts tikai ārstiem, līdz ar to – nav izlasāms Veselības ministrijas darbiniekiem, tiem, kuri ir pilnīgi bez medicīniskas izglītības. 

Un tomēr šeit būtu vietā piebilde, ka karš jebkurā pasaules valstī nav tikai varonība un dzimtenes mīlestība, pašaizliedzība un godaprāts. Prese jau publicējusi informāciju, ka Ukrainā atradās cilvēki, kas „uzvārījās” uz kara rēķina, iepērkot par trīskāršām cenām produktus Ukrainas armijai. Esmu uzklausījis stāstus, ka arī medicīnas aparatūras, instrumentu un medikamentu sagādē Ukrainā vietumis spīdot korupcijas krāsas. Daļa no humānās palīdzības, iespējams, nonākot tirgū.

Protams, mēs mīlam un cienām ukraiņus, bet katrā valstī pie siles spiežas blēži, un nezināmu iemeslu dēļ militārā sile daudziem blēžiem šķiet īpaši dāsna. Protams, mēs varam mierināt sevi ar domu, ka korupcija Krievijas bruņotajos spēkos ir daudzkārt varenāka, bet zagšana – izmanīgāka. Ka Krievijas karavadoņiem nerūp savu karavīru dzīvības, tādēļ palīdzība netiek savlaicīgi sniegta, evakuācija ir bezcerīga, mirstība no ievainojumiem – daudzkārt augstāka nekā Ukrainas pusē. 

Tad kādi ir secinājumi, kas būtu jāveic Latvijas valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai  laikā, kad karš Ukrainā nerimst, bet pieņemas spēkā, kad karā arvien vairāk tiek iznīcināti civilie mērķi, tai skaitā veselības aprūpes iestādes? Galvenais būtu ticēt, ka karš līdz Latvijai nenonāks, būt pārliecinātiem, ka NATO mūs sargā, bet tomēr gatavoties iespējamam militāram konfliktam, jo Krievija un tās valdība nav prognozējama.

Pirmais darbs, protams, būtu veidot militārās medicīnas rezerves, galvenokārt operācijas materiālu, pārsienamo materiālu, pretšoka līdzekļus, atsāpināšanas līdzekļus, antibakteriālos līdzekļus, anestēzijas līdzekļus, medicīnas gāzes utt.

Otrkārt, rezerves NMPD – gan resursu, gan rezerves daļu, gan degvielas krājumiem. Nestrādās līgums, kas paredz kādai degvielas firmai sagādāt degvielu kaut kādu stundu laikā. Ukrainā iestājās degvielas krīze, un uzreiz tā skāra ātrās palīdzības mašīnas.

Treškārt, atjaunot pazemes patvertnes pie slimnīcām, tādas ir pie lielākajām Latvijas slimnīcām, bet dažviet piekrautas vecām gultām un nevajadzīgu aparatūru, bet citviet – vienkārši aizmūrētas.

Ceturtkārt – izveidot precīzu un darbotiesspējīgu sadarbības sistēmu starp militāro medicīnu un civilo medicīnu. Rezerves ir jārada no tiem 2,5% IKP līdzekļu, kas paredzēti valsts aizsardzībai – vienkārši Latvijā nav militāru hospitāļu (un nevajag), bet ar militārās jomas finanšu līdzekļiem jānodrošina universitāšu klīniskajām un reģionālajām slimnīcām iespējas sniegt palīdzību vismaz mēneša apjomā.

Piektkārt, iepirkumiem bruņotajiem spēkiem jābūt īpaši caurspīdīgiem un izsvērtiem, jo jebkura kara apstākļi (kaut vai karš notiek it kā tālajā Ukrainā) ir iemesls sarosīties marodieriem (plašākā šī vārda nozīmē – ieskaitot politiķus, ierēdņus un partijām piesūkušos pseidouzņēmējus).

Un vēl – cerībā, ka manus rakstus lasa veselības ministre Līga Meņģelsone: mums ir jāmācās no Ukrainas pieredzes un Ukrainas kļūdām. Ir jāatrod ārsti, kas gatavi doties uz Ukrainu (Latvijas valsts apmaksātos komandējumos ar nopietnu apdrošināšanu) un gatavi redzēt, dzirdēt, apkopot informāciju, bet pēc tam – vadīt gatavošanos vai vismaz palīdzēt Latvijai gatavoties tam, kas, cerams, nekad pie mums nenotiks.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...