„Hiēnu banda” apraksta, kā pēc Bunkus nošaušanas notikusi viņa slepeno seifu „iztīrīšana” un „cīņa par vecmāmiņu”
PIETIEK14.12.2023.
Komentāri (0)
Dienu pēc maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nošaušanas 2018. gada maijā Valsts ieņēmumu dienests publisko viņa pēdējo amatpersonas ienākumu deklarāciju, kurā nav minēts ne viņa superdārgais Aston Martin auto, ne viņa lepnā Mežaparka savrupmāja, ne jelkādi skaidras naudas uzkrājumi. Visticamākais, deklarācija ir pilna ar meliem, - par to liek domāt jaunajā Lato Lapsas grāmatā „Hiēnu banda” aprakstītie notikumi, Bunkus ģimenes locekļiem uzreiz pēc slepkavības metoties „iztīrīt” viņa slepenos seifus.
„Kā rāda notikumi pēc slepkavības, visticamāk, Mārtiņš Bunkus šajā amatpersonas deklarācijā melo – un tieši te arī parādās viņa karsti mīļotās vecmāmiņas Ainas Ievas Pentjušas loma kā praktiski noderīgam biznesa instrumentam. Dokumenti apliecina, ka vecmāmiņa tikusi izmantota ievērojamu, visticamāk, caurcaurēm “melnu” naudas līdzekļu uzglabāšanai – jo kāda cita iemesla pēc gan tie vēl būtu jāslēpj?” grāmatā raksta tās autors Lato Lapsa.
„Hiēnu bandā” publiskots Mārtiņa Bunkus mātes Daces Bunkusas parakstīts dokuments “Iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu”, kas oficiāli iesniegts arī Ainas Ievas Pentjušas vārdā – šajā laikā Dacei Bunkusai vēl ir spēkā esoša mātes pilnvara:
“Pirms pilnvaras izdošanas man Aina Ieva Pentjuša bija izdevusi pilnvaru savam mazdēlam Mārtiņam Bunkus. Uz šīs pilnvaras pamata Mārtiņš Bunkus atvēra un lietoja individuālo seifu uz Ainas Ievas Pentjušas vārda AS “SEB banka” Rīdzenes filiālē, Vaļņu ielā 11, Rīgā (turpmāk – Seifs).
2018. gada 4. jūnijā mans bijušais vīrs Ojārs Bunkus (nav radniecības attiecībās ar Ainu Ievu Pentjušu), neinformējot par darbības nolūku un izmantojot Ainas Ievas Pentjušas uzticēšanos un cienījamo vecumu, ieradās pie Ainas Ievas Pentjušas un aizveda viņu uz AS “SEB banka” Rīdzenes filiāli Vaļņu ielā 11, Rīgā, kur piesavinājās Seifā esošās mantas, kas piederēja Mārtiņam Bunkus.
Konkrētajā gadījumā Ojārs Bunkus ļaunprātīgi izmantoja Ainas Ievas Pentjušas uzticēšanos, noklusēja patiesos faktus un piesavinājās Seifa saturu. Līdz ar to Ojāra Bunkus darbībā, iespējams, konstatējamas Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes”
Turklāt, kā aprakstīts grāmatā, Valsts policijas lietvedībā ir vēl viens Daces Bunkusas iesniegums, kurā minēts cits “SEB bankas” seifa iztīrīšanas datums – 31. maijs, tātad jau nākamā (!) diena pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības. Ja ticētu šim iesniegumam, jau dienu pēc dēla vardarbīgās nāves tēvs meties pie viņa seifa, līdzi paķerot šim nolūkam absolūti nepieciešamo vecmāmiņu un vēl nedaudz apkrāpjot bankas darbiniekus.
Tāpat jau aiznākamajā dienā pēc slepkavības tēvs ir bijis klāt pie seifa atvēršanas Mežaparka savrupmājā – Mārtiņa Bunkus dzīvesvietā –, kuras īpašumtiesības bija noslēptas ofšoros. Savukārt divpadsmit dienas vēlāk viņš jau ir rakstījis oficiālu iesniegumu Valsts policijai, pieprasot viņam atdot visu seifā atrasto naudu – vairāk nekā simt četrdesmit tūkstošus eiro un dažus tūkstošus dolāru.
Turklāt vecmāmiņas kā biznesa instrumenta loma nav aprobežojusies tikai ar 2018. gada 4. jūnijā (vai varbūt tomēr jau 31. maijā) iztīrīto “SEB bankas” seifu. Grāmatā „Hiēnu banda” aprakstīts, kā ārkārtīgi steidzīgi ir iztukšots vēl viens uz vecmāmiņas vārda reģistrēts slepens seifs – tikai “ABLV bankā”.
Saistībā ar “ABLV” seifa tīrīšanas stāstu īpaši interesanta un zīmīga ir vecākā brāļa – bijušā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka un Mārtiņa Bunkus “kompanjona” Kaspara Bunkus – reakcija. Jau nākamajā dienā pēc “Ir” publikācijas viņš raksta iesniegumu Valsts policijai, liekot saprast, ka neko neesot zinājis ne tikai par seifa iztukšošanu nākamajā dienā pēc brāļa nogalināšanas, bet pat par šāda seifa eksistenci. Taču grāmatā aprakstītie fakti liek izdarīt secinājumi, ka policija tiek dezinformēta.
„Tas viss kopā nozīmē, ka bezgala sirsnīgie, savstarpējas mīlestības apdvestie un tikai par augstākām vērtībām domājošie Bunkus ģimenes locekļi pēc dēla un brāļa nāves ir nevis iekrituši nepārvaramā šokā un ciešanās, bet gan faktiski nekavējoties metušies iztīrīt Mārtiņa Bunkus slepenos seifus, cenšoties apsteigt cits citu un arī lēnīgos tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus, lai piesavinātos tā vai cita seifa saturu. Savukārt vecmāmiņa, uz kuras vārda reģistrēti svarīgākie seifi, viņiem bijusi staigājoša, no vienām rokām otrās nonākoša seifa atslēga...” raksta „Hiēnu bandas” autors Lato Lapsa.