Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Premjera Valda Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu kopīgais nekustamā īpašuma bizness pēdējos trīs gadus saņēmis iejūtīgu attieksmi no valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes banka. Tā Ārijai Dombrovskai un Indulim Bukanam uz pusēm piederošajam SIA Land Development ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt milzīgā, 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecina Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati. Šo pārskatu rādītā aina atšķiras no tās, kuru nesen savā blogā sabiedrībai aprakstīja premjers.

Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamie SIA Land Development gada pārskati, premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nav maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nav samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu.

Pēdējos divos gados Land Development sācis dzēst vienīgi otra – mazākā Hipotēku bankā ņemtā kredīta pamatsummu, kura pirmos trīs gadus tāpat nav tikusi atmaksāta. 2010. gada laikā šis kredīts no 358,4 tūkstošiem latu samazināts līdz 105,9 tūkstošiem latu. 2010. gadā audzis arī Land Development procentu maksājumu apmērs – no 25 370 latu 2009. gadā, tas pērn pieaudzis līdz 44 950 latu.

Hipotēku un zemes banka ir spērusi vēl vienu soli pretī Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Tagad abu kredītu atmaksa atlikta līdz 2013. gada 10. martam.

2010. gada 31. decembrī kopējo Land Development ilgtermiņa kredītsaistību atlikums bija 1,26 miljoni latu. Šo summu veido divi kredīti Hipotēku un zemes bankā. 2010. gada laikā firmas kopējās ilgtermiņa kredītsaistības sarukušas par 14 769 latiem.

Pirmais no pašlaik vēl neatmaksātajiem kredītiem ņemts 2006. gada 18. septembrī zemesgabala Vējlauki iegādei Ādažu novadā. Tā sākotnējā summa bija 358,4 tūkstoši latu ar fiksēto procentu likmi gadā – 2,5%.

Otrs kredīts ņemts 2007. gada 19. martā projekta Edgari tālākai attīstībai Rīgas pievārtē. Šis projekts pašlaik jau ir pabeigts ar citu nosaukumu – Vējziedi, un tā tirdzniecība nesokas raiti (publicējam šā rindu māju projekta fotogrāfijas, kas rāda – pastāvīgu saimnieku ir atraduši divi vai trīs mājokļi). Kredīta sākotnējā summa bija 372,5 tūkstoši latu, bet jau gadu vēlāk – 2008. gada beigās – kredīta summa bija palielināta trīs reizes un sasniedza 1,15 miljonus latu. 2007. gada 16. novembrī, pamatojoties uz izmaiņām hipotekārā kredīta līgumā, zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par nodrošināmās prasījuma summas palielināšanu no 380,2 tūkstošiem latu uz 1,16 miljoniem latu.

2007. gada 2. maijā zemesgrāmatā šim īpašumam nostiprināta pirmā hipotēka. Kredīta sākotnējie nosacījumi bija 2,1% procentu likme gadā+6 mēnešu EURIBOR likme. Par termiņā neveiktu procentu un/vai pamatsummas maksājumu bija noteikts 40% līgumsods gadā.

Savukārt pagājušā gada 26. janvārī, pamatojoties uz 2009. gada oktobrī un novembrī veiktām izmaiņām hipotekārā kredīta līgumā, zemesgrāmatā grozīts ieraksts, nosakot, ka šī aizdevuma procentu likme ir 2,5% gadā+6 mēnešu EURIBOR kopsumma gadā. Ieraksts par 40% līgumsodu gadā par termiņā neveiktu procentu un/vai pamatsummas maksājumu vairs neparādās. Tā vietā procentu un līgumsoda samaksas termiņš noteikts – līdz saistību pilnīgai izpildei.

Šie Land Development gada pārskatu dati atšķiras no informācijas, kuru premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) savas oficiālās mājaslapas sadaļā „Manas atbildes uz konkurentu spekulācijām” ierakstīja 17. aprīlī pēc pirmajām Pietiek publikācijām par viņa padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgo biznesu: „Uzņēmums projektu attīstībai ir izmantojis vairākus dažādu bankas aizdevumus, kas ir sekmīgi atmaksāti. Aizdevums rindu māju projekta Vējziedi Dreiliņos (www.ldprojekti.lv) attīstībai ir saņemts no VAS Latvijas Hipotēku un Zemes banka 2007. gadā (2 gadus pirms manas apstiprināšanas Ministru Prezidenta amatā) ar procentu likmi 6M EURIBOR+2,5% un daļēji jau ir atmaksāts pirms termiņa.”

Pietiek jau ir rakstījis, ka tiešām premjera sievas un viņa juridiskās padomnieces dzīvesbiedra kopīgā uzņēmuma (kurā Dombrovskis ieguldījis vairāk nekā 115 tūkstošus latu) milzīgās kredītsaistības gadu gaitā daļēji ir dzēstas, bet vēl aizvien pārsniedz miljonu latu.

Dombrovskis nesaskata, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas nākotni. „Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem. šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis,” Pietiek aprīļa beigās atbildēja Dombrovskis.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...