Iesaki rakstu: 
Jau ierasts, ka pavasaris ir ļoti darbīgs un emocijām piesātināts laiks Latvijas hokeja saimniecībā. Nesen kā Dānijā sācies Pasaules čempionāts hokejā, kur startē arī Latvijas valstsvienība, bet vēl pirms neilga laika U18 hokejisti Oļega Sorokina vadībā aizvadīja stabilu turnīru un pretēji skeptiķu bažām uzvarēja ne tikai visās spēlēs, bet arī savā grupā, iekļūstot A divīzijā. No vienas puses, U18 sekmīgais sniegums ļauj uz Latvijas hokeja nākotni raudzīties ar piesardzīgu optimismu, it īpaši situācijā, kad pieredzējušo spēlētāju īpatsvars pieaugušo izlasē ar katru gadu samazinās, bet, no otras puses, skolu, kur augt jaunajai hokeja paaudzei, nemaz nav tik daudz.
Viena no spēcīgākajām jauno hokejistu skolām ir HS “Rīga” – bāze jauniešu izlasēm un vieta, no kuras nāk liela daļa šī brīža profesionālo hokejistu. Taču pēdējā laika skandalozie notikumi ap šo skolu liek apšaubīt šīs sporta iestādes kvalitāti un nākotni. Tā, piemēram, liels bija mans pārsteigums redzēt, ar ko hokeja turnīra starplaikā nodarbojas hokejisti (juridiski – liela daļa vēl bērni) – mācās kauties un ar to lepojas (uz to norāda video publiskošana). Šajos video var apskatīt mūsu jaunos talantus.
Nenoliedzu, ka ne tikai hokeja laukumā, bet arī dzīvē jāprot par sevi pastāvēt. Arī hokeja laukumā nedrīkst baidīties, vajadzības gadījumā spējot pretiniekam “iedot iekšās”, bet vai šādos “treniņos” nav riska iegūt traumas, kurām sekas var būt pat traģiskas?
Jautājums ir par to, kuram būtu jāuzņemas atbildība, ja ar kādu no jaunajiem censoņiem notiktu kaut kas slikts? Vai klāt nebūtu jābūt trenerim? Vai medicīniskajam speciālistam, kurš vajadzības gadījumā (tfu, tfu, tfu) spētu attiecīgi reaģēt? Ņemot vērā, ka paši jaunieši šo visu ir izlikuši publiskai apskatei, būtu tikai loģiski, ka esošā skolas vadība (direktora personā) kaut kā uz šo reaģētu.
Protams, kamēr visi ir puslīdz veseli, tikmēr neviens neceļ ausi, sak’ – “tiek tak puiši, mūsu laikā ne to vien darījām”. Tajā pašā laikā ne tikai pieaugušie hokejisti ir piemēri jaunajiem – arī paši jaunieši ir kā piemēri saviem vienaudžiem. Otrs moments – kas notiks, kad tiešām kādam no hokejistiem paliks slikti ar veselību? Nenoliedzami, ka hokejā var izsisties kā “policisti”, taču pašos pamatos ir hokeja prasmes. Kad apgūti pamati, tostarp ielikta spēcīga (!) fiziskā bāze, tad var domāt par konkrētu “nišas prasmju” attīstīšanu.
Viens no lielākajiem un prestižākajiem turnīriem (neskaitot izlases sacensības), kur piedalās HS “Rīga”, katru gadu notiek Sanktpēterburgā, Krievijā. Tas ir labs atskaites punkts, kur mēs atrodamies uz citu valstu fona. Ja salīdzina 2011. / 2012. gada sezonas ar laiku, kad esošais direktors Kārlis Vents pārņēma hokeja skolas vadību, rezultāti ir gājuši uz leju. Ja iepriekš pat divas vecuma grupas iekļuva čempionāta finālā, bet vēl senāk pat izcīnīja uzvaru, tad turpmāko piecu gadu laikā tikai reizi kāda no grupām spēja iekļūt medaļās (trešā vieta).
Diemžēl prakse un esošās vadības pieņemtie lēmumi attiecībā par jaunatnes hokeja attīstību Latvijā ir absurdi un degradējoši. Tiek strādāts savās, nevis bērnu vai hokeja interesēs. Tas izpaužas gan skolas saimniecības un infrastruktūras uzraudzībā, gan arī skolas kultūras un vispārpieņemtu ētikas normu neievērošanā. Gan šo kautiņu, gan hokeja skolas vadības darbā ir viena kopīga iezīme – bezatbildība un nedomāšana par sekām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
