Iesaki rakstu: 
Šajās dienās Saeimā tiks iesniegta “Mana balss” iniciatīva “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm”. 12. janvāra pēcpusdienā šo iniciatīvu bija parakstījuši gandrīz 16 tūkstoši cilvēku, un nav šaubu, ka parakstītāju skaits augs.
Šī pacientu iniciatīva būtu gauži laba, ja ne žēlums par Hosama Abu Meri centieniem – palikt Latvijas vēsturē. Un šķiet, ka “Hosama aptieku nodoklis” būs vienīgais paliekošais Hosama rosības rādītājs. Protams, interneta dzīlēs varēs atrast Hosama selfijus ar pusi no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pasaulē superselfistu ir gana. Toties savu nodokli ne katrs spēj radīt, un vēl panākt tā pieņemšanu.
Pagājušas pirmās divpadsmit dienas jaunajā gadā. Fantastiskāko haosu radījusi Hosama Abu Meri zāļu cenu piecenojuma reforma. Zāļu cenas ir kritušās un cēlušās, daudzi zāļu ražotāji ir pacēluši zāļu cenas visās trijās Baltijas valstīs, citi – atsaukuši medikamentus no Latvijas. Ne tikai lauku aptiekās, bet arī Rīgā strauji krīt zāļu pieejamība. Lauku individuālo aptieku īpašnieki traucas pie lielo aptieku ķēžu īpašniekiem un cenšas savas aptiekas pārdot, bet lielie tīkli paši ir neziņā par nākotni.
Kopš Andas Čakšas laikiem nav bijis tāda haosa e-veselībā. Visā Latvijā klasiskās kombinācijas – ārsts un pacients vai aptiekārs un pacients kopējiem spēkiem blenž datoru ekrānos, kur desmitam minūšu riņķo bumbiņa – dators domā. Nākamie pacienti gaida rindās, bet ģimenes ārsti nevar nosūtīt iepriekšējo pacientu e-receptes un e-nosūtījumus. Aptiekāres cenšas pārbaudīt katra pacienta iepējamo atrašanos dažādos reģistros, jo iespējamas kļūdas gadījumā Hosams Abu Meri paredzējis aptieku sodīt 5 vai 10% apgrozījuma apjomā. Birokrātija pieaugusi vismaz divkārt. Pacienti redz tikai Hosama nodokli, proti, 75 centus par katru recepti, kas aptiekāram patērē laiku un nervus.
Un tad es atcerējos, ka savulaik, kāpjot pa kāpnēm Veselības ministrijā, biju atradis kādu zīmīti, ko biju nevērīgi iemetis somā. Tagad nolēmu vēlreiz zīmīti izlasīt.
Zīmīte bija pieraksts ar roku, un rakstītājs bija noklausījies kādu sarunu.
Teksts bija gandrīz vai ludziņa, kurā sarunājas kāda I. un kāds H. (bet varbūt tie vienkārši bija personāži I un II), bet zīmīte bija datēta ar tālo 2023. gadu.
H.: Es vēlos būtu visu laiku dižākais ministrs šajā valstī, pirms dodos uz citu valsti; un vēlos, lai manā vārdā tiek nosaukts kaut kas liels un dižs. Vai tad, ja es Stradiņa slimnīcai uzbūvēšu jaunos korpusus, šī slimnīca tiks nosaukta manā vārdā un mani par šo darbu cildinās?
I.: Šķiet, ka nē. Slimnīca tiks arī turpmāk saukta profesora Stradiņa vārdā, bet cildināti tiks abi profesora mazdēli Andrejs Ērglis un Pēteris Stradiņš, kas divdesmit gadus cenšas šo slimnīcu uzbūvēt.
H.: Bet, ja es pārtraukšu šās slimnīcas celtniecību, vai tad slimnīcas jaunie korpusi tiks nosaukti manā vārdā?
I.: Jā, es pieļauju, ka tad četras mājas tiks sauktas par Hosama graustiem, bet arī tad mums jāveic nopietni priekšdarbi.
H.: Kādi?
I.: Jādabū šis stāsts kā luga uz Jaunā Rīgas teātra skatuves. Ja Hermanis iestudēs lugu par tevi ar Keišu titullomā, tad grausti vienmēr tiks saukti tavā vārdā.
H.: Bet vai nevar kaut ko vienkāršāk?
I.: Vienkāršāk ir aizvest visas jaunajai slimnīcai par daudziem miljoniem jau iegādātās mēbeles un diagnostisko aparatūru uz Getliņiem, tad Getliņus varēs nosaukt tavā vārdā.
H.: Nē, es nevēlos, lai Getliņus sauc manā vārdā.
I.: Bet pilnīgi droši, ka tavā vārdā sauks aptiekas nodokli, ko no 2025. gada 1. janvāra katrs Latvijas iedzīvotājs maksās aptiekā par katras receptes atprečošanu.
Šai zīmītei ar ludziņu nudien nav nekādas saistības ar ministru, un jādomā, ka šī saruna ir fantāzijas auglis. Tiesa, Hosamam Abu Meri izdevās apstādināt Stradiņa slimnīcas jauno korpusu celtniecību, un grūti iedomāties, ka viņam pietiks spēka un resursu šo celtniecību atsākt.
Ko tik Hosams nav uzbūvējis – nav uzbūvējis Stradiņa slimnīcas jaunos korpusus, nav uzbūvējis Austrumu slimnīcas infekciju bloku un vēl daudz citu nav.
Vairāku iemeslu dēļ Stradiņa slimnīcas būve ir valstij ļoti svarīga. Pirmais – valsts drošība – Daugavai abās pusēs ir jābūt nopietnai daudzprofilu slimnīcai. Vienkārši jebkura militāra incidenta gadījumā Rīgā var uzspridzināt visus tiltus. Stradiņa slimnīca nozīmē specializētu palīdzību ne tikai Rīgai, bet arī Kurzemei un Zemgalei. Otrs – nebūtu labi, ka bojā aizietu jaunajiem korpusiem jau iegādātie celtniecības materiāli, mēbeles, aprīkojums, medicīniskā aparatūra. Trešais – Stradiņa slimnīca jau ilgstoši strādā bez nopietnas neatliekamās palīdzības nodaļas, bet mūsdienu medicīna nozīmē maksimāli daudz diagnostikas un ārstniecības pacientiem veikt tieši neatliekamās palīdzības jeb uzņemšanas etapā.
Un tomēr – veselības ministrs ar patīkamām trīsām gaidīja šā gada pirmo janvāri: daļa zāļu kļūs lētākas (vairums – dārgākas), aptiekās iestāsies sengaidītais haoss, e-veselība atkal “uzkārsies”, zāļu lieltirgotavas nesapratīs, kuras zāles aptiekām gādāt, bet kuras ne. Vārdu sakot – viss bija sagatavots, lai janvāra sākumā visa Latvija runātu tikai un vienīgi par Hosama Abu Meri reformām, daļa censtos aizstāvēt, citi lamāt, sabiedriskie mediji ministru cildinātu, bet vienaldzīgo nebūtu. Un visa Latvija atcerētos – kurš mūsu valstī īsteni ir ministrs.
Bet tad šajā tīksmē iejaucās Kaspars Briškens ar savu AirBaltic (kur pats savulaik strādājis AirBaltic padomē un radījis bankrota stratēģiju). Tika atcelti lidojumi, atcelti un atpakaļpieņemti AirBaltic vadītāji, lidmašīnas tika iznomātas austriešiem, bet pašu lidošanai izīrēti divplākšņi, beigu beigās kompānija atkal paprasīju nodokļu maksātāju naudu valdībai. Visa Latvija pamanīja Brišķenu un piemirsa Abu Meri.
– Klausies, es gāju uz sarunām ministrijā par ģimenes ārstu līgumu. Un pie ministrijas durvīm atradu šo te, – teica mans draugs, ģimenes ārsts. Tā bija elektrokardiogramma, kurai bija noplēsts pacienta vārds un uzvārds, bet bija nolasāms, ka pacients ir 50 gadu vecs vīrietis. Šim vīrietim bija sīnusa tahikardija ar pastāvīgu ekstrasistoliju. Atsevišķos brīžos tahikardija pārgāja tahiaritmijā. Saskatījāmies – šis pacients būtu jāsūta uz Stradiņa slimnīcu un strauji jāmeklē patoloģijas iemesls. Sagadīšanās pēc – vienīgais mums abiem pazīstamais piecdesmitgadīgais vīrietis Veselības ministrijā bija ministrs. Vai ministram Abu Meri ministrs Brišķens bija tā sagandējis gada sākumu, ka piemetās mirdzaritmija?
– Hosams Abu Meri taču ir gudrāks par Kasparu Briškenu, – samiernieciski turpināja mans kolēģis, kurš tik un tā nav parakstījis agresīvu un prettiesisku līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un kura ģimenes ārsta praksi draud slēgt.
Biju spiests kolēģim atstāstīt kādu anekdoti, ko dažkārt stāsta viens no pasaulē izcilākajiem ceļa locītavas un pleca ārstiem Bertrams Zariņš. Viņš mēdz pasmaidīt par savu ortopēda profesiju ar pastāstu, ka ortopēds ir tikpat stiprs kā bullis, toties divreiz gudrāks.
– Hosams taču nav sliktākais ministrs starp veselības ministriem, – turpināja kolēģis, kurš visu piektdienu bija cīnījies ar pilnīgi nestrādājošu e-veselību, kuram bija zvanījuši desmitiem pacientu un aptiekāru, jo e-receptes bija pārvērtušās par e-purvu.
Nē, Hosams nudien ir izcils ministrs, ja viņu salīdzina ar Danielu Pavļutu, ar zelta podiem greznoto Daniela vakcinēšanas centru, vakcinēšanu kapu svētkos un krāmu tirgos, izsaimniekoto miljardu un augstākajiem mirstības rādītājiem no Covid–19 Eiropā. Katram ministram taču drīkst būt kāda aizraušanās – ja Daniels tērēja nodokļu maksātāju naudu vēlāk izmetamām vakcīnām, tad Hosams ievieš haosu zāļu tirdzniecībā.
Un tomēr, ja Daniels Pavļuts paliks Latvijas vēsturē kā visu laiku sliktākais ministrs visās jomās, tad Hosamam šādu iespēju nav. Tādēļ Hosamam paliek viena iespēja – Hosama nodoklis par katru recepti.
Aizstāvot savu kolēģi Hosamu Abu Meri, es aicinu Saeimas deputātus ne tikai noraidīt “Manas balss” iniciatīvu, bet nodoklim arī oficiāli piešķirt Hosama vārdu. Nodokļa nosaukuma izmaiņas kopā ar dažām citām izmaiņām būtu jāveic Ministru kabineta noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
