Huligānisms un likumpārkāpēju aizstāvība – liberālo “kultūras aizstāvju” būtība
Egils Helmanis06.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Šie meža dīvainīši bija sagrupējušies bariņos, kuriem katram bija dots kāds labskanīgs nosaukums. Daži sevi sauca par “sabiedrību par atklātību ”Delna””, citi, kas uzskatīja sevi par īpaši izredzētiem, izmantoja svešvārdu “Providus” (latviski – pravietisks), vēl citi bija pārliecināti, ka ir demokrātijas akadēmiķi.
Izņemot tos brīžus, kad šie dīvainīši pulcējās vienkopus un skaļi apsaukāja cilvēkus, kas devās savās ikdienas gaitās, pārējā laikā viņiem uzmanību neviens nepievērsa. Un izrādījās, ka tieši uzmanības pievēršana ir tas, kas šiem dīvainīšiem akūti nepieciešams. Jo mazāk uzmanības, jo agresīvāki un skaļāki tie kļuva. Un, lūk, vienā brīdī šīs būtnes vairs nekautrējās atbalstīt tos, kas pārkāpj likumu, vienlaikus bļaujot par tiesiskumu, toleranci un demokrātiju.
Nule šajā pasakā tika aizsākta jauna nodaļa. Biju saņēmis ielūgumu uz Ziemeļvalstu nacionālo dienu svinībām. Izrādījās, ka šajā kulturālas noskaņas pasākumā savu vietu bija atraduši arī daži no agresīvajiem meža dīvainīšiem. Kādā brīdī viens no tiem, kuru es identificētu kā sievieti, bet nezinu, kā šī būtne identificē sevi, no aizmugures aplēja mani ar sarkanvīnu un metās bēgt. Šajā brīdī galvenais, par ko spēju domāt, - cik slikti, ka Latvijā nav ieviesta Stambulas konvencija, jo tad taču šādas agresijas izpausmes nevarētu notikt!
Kā noskaidrojās, šo izcilo diskusijas kultūras paraugu sniedza Ilze Burkovska-Jakobsena. Par ko īsti viņa sadusmojās, nezinu, bet pieņemu, ka tas saistīts ar viņas aktīvo atbalstu civilās savienības idejai. Ja mērķis bija mani pārliecināt par īpašām varavīksnes tiesībām, tad – nē, diez vai izdevās!
Režisorei Ilzei ir kāda animācijas filma, kurā viņa stāsta par savu bērnību un jaunību, absolūtu ticību komunisma idejai, propagandistes darbu, rakstot padomju laika presē. Un vēlāku vilšanos. Kā redzams, revolucionārā pārliecība un komunistiskā sirdsapziņa nav zudusi arī šodien. Nesalaužamo ticību komunisma ideāliem ir nomainījusi tikpat kvēla ticība multikulturālisma un LGBT ideāliem.
Soctīklā "Twitter" šo soli publiski slavē “Providus” pētniece Kažoka un citi ideoloģiskie sabiedrotie. Atbalstīt likumpārkāpumus jau šiem dīvainīšiem nav nekas jauns – arī kvēlā Ogres muzeja aizstāvēšana, neskatoties uz to, ka domstarpību pamatā bija muzeja vadības likumpārkāpumi (to, piemērojot sodu, atzinis KNAB, un turpinās arī kriminālprocess), lieliski iekļaujas liberālās tolerances idejās! Tikmēr citi komunistiskās, tpfu, tas ir - liberālās ideoloģijas piekritēji aicina vēlēt man un maniem domubiedriem nāvi.
Es uz to raugos salīdzinoši mierīgi, ar zināmu uzjautrināšanos. Bet skumji ir tas, ka jau vēsturē esam redzējuši, kas notiek, kad ideoloģiski motivēta pārliecība nostājas augstāk par likumu un elementāru cilvēcību. Ja tiek publiski slavēti vieglāki likumpārkāpumi, tad tas ir tikai laika jautājums, lai arī krimināllikuma pārkāpumi kļūtu par apsveicamu soli, ja vien tie vērsti pret “nepareizajiem” un to paveikuši “pareizie” cilvēki.
Bet es nesalaužami ticu, ka arī šis laiks pāries, lietas nostāsies savā vietā. Tāpat, kā sagruva komunistu ļaunuma impērija, sabruks arī tās mākslīgi uzturētās struktūras, kas tiecas padarīt mūsu tautu par kosmopolītiskiem bezdzimuma radījumiem!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
