Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Iecietības robežas

Raivis Zeltīts
22.12.2020.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti nu jau bēdīgi slavenajiem Satversmes tiesas priekšsēdētājas publiskajiem izteikumiem par latviešiem kā neiecietīgiem kaujas suņiem (attiecībā uz LGBT tēmu) latvieši ir ļoti iecietīga tauta. Ir grūti iedomāties citu tautu pasaulē, kas pēc 50 gadu ilgas okupācijas kopumā mierīgi sadzīvotu ar aptuveni trešdaļu valsts iedzīvotāju, kuri šeit atrodas šīs okupācijas seku rezultātā.

Tāpat mūsu tauta kopumā mierīgi uztver regulāro kurnēšanu no šīs “minoritātes” pārstāvju puses par to, ka latvieši ir bijuši varen neiecietīgi, ka uzreiz pēc okupācijas nav iedevuši pilnīgi visiem kolonistiem pilsonību – neskatoties uz valodas neprasmi vai faktu, ka 1991. gada tautas aptaujā šie kolonisti vairumā nobalsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tāpat latvieši mierīgi sadzīvo ar faktu, ka 2012. gadā tieši tikpat liels procents mūsu valsts iedzīvotāju nobalsoja pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tāpat mēs katru gadu kaut kā sadzīvojam un okupācijas pieminekli un 9. maija svinībām.

Mēs esam iecietīgi. Tas ir mūsu asinīs, mūsu audzināšanā, mūsu kultūrā. Un varbūt tā ir mūsu vājība. Jo iecietībai ir sava vieta un loma starp citām īpašībām. Ir pareizi būt iecietīgiem pret cilvēcīgām kļūdām un vājībām, jo jāatceras, ka cilvēks nav ideāla būtne, bet, neskatoties uz to, pelna cieņu, jo ir radīts pēc Dieva līdzības.

Taču iecietība ir sakāvnieciska pieeja, ja pretējā pusē atrodas agresors, kura mērķis ir nevis sadzīvošana vai kompromiss, bet gan robežu pārbīdīšana. Vēsturiski to var konstatēt jau no senākajiem laikiem, kad baltu ciltis tika izspiestas no savām plašajām teritorijām, līdz palika tikai zemes pie Baltijas jūras – jo tālāk vairs nebija kur piekāpties… Protams, latvietis ir arī cīnītājs – taču bieži šī cīņa notiek pašā pēdējā brīdī, kad ienaidnieks jau atrodas pie vārtiem vai jau ir ienācis pa tiem iekšā.

Šī nav pelnu kaisīšana uz galvas, bet gan situācijas apzināšanās, jo iecietības izmantošana pret mums var izpausties dažādos veidos – ne tikai klasiski politiskos vai militāros. Tā ir arī lienošā vara, kas jau šobrīd nekaunīgi testē latviešu iecietības robežas. Runa ir par ideoloģiju, kas it kā iestājas par sabiedrības apspiestajiem.

Piemēram, vai esat ievērojuši, cik ātri “Kāpēc jūs satrauc, ko citi dara savās guļamistabās” (un mani tiešām nesatrauc) ir pārvērties par “Kāpēc jūs satrauc, ko jūsu bērni redz televīzijā”? Robeža ir pārbīdīta – un, kad Elīna Treija par to pauž satraukumu, pretī izskan agresija un ņirgāšanās.[1] 

Šī neiecietība no iecietīgajiem ir neatņemama daļa no kopējās neomarksistu stratēģijas, ko sen atpakaļ formulēja “seksuālās revolūcijas” tēvs Herberts Markūze – “atbrīvojošā tolerance” būs tolerance pret viņiem (LGBT lobistiem, šajā gadījumā), bet netolerance pret mums. Šo ir būtiski atcerēties, jo tas ir rīcības modelis, kas nemitīgi atkārtojas.

Daudzi arī atcerēsies, ka vēl nesen LGBT lobija retorikā tika uzsvērtas “partnerattiecības”, neskarot ģimenes jautājumu. Taču tagad jau tiek pārdefinēta ģimene, ignorējot dabisko realitāti, kas priekšā pasaka, ka ģimenes kodols ir abu dzimumu vecāki.

Dzīves pieredze parāda, ka šī ir labvēlīgākā vide, kurā izaugt bērnam, bet tēva vai mātes trūkums palielina negatīvu dzīves scenāriju iespējamību. Tas ir bērna interešu un sabiedrības ilgtspējas jautājums, kura dēļ valsts ir izlēmusi iejaukties pieaugušu cilvēku attiecībās un tās aizsargāt ar savu varu. Tam nav nekāda sakara ar Satversmes tiesas piesauktajām nezināma skaita nezināmu dzimumu cilvēku sapratnes un cieņas pilnajām attiecībām, kas var iekļaut pilnīgi jebko.

Vai iecietīgi klusēsim? Cits piemērs – sabiedriskais medijs iepērk bērnu seriālu, kurā puisītis izmēģina meitenes lomu un staigā kleitā. Nu, kas tur tāds, teiks mūsu kreisie – ja kādu tas satrauc, tad pats vainīgs. Nekā tāda tur neesot. Taču ir svarīgi saprast, ka mēs esam pusceļā starp to, kur mēs bijām vēl pavisam nesen, un citu Rietumvalstu ceļu šajos jautājumos. Un arī šīs valstis ir tikai ceļā uz vēl tikai aptuveni nojaušamu iznākumu tam, kas notiek, kad tiek noliegta ģimenes būtība un cilvēka bioloģiskā dzimuma realitāte.

Šobrīd iecietības robežas tiek testētas Zviedrijā, kas ir slavena ar savu fanātisko pieeju “atbrīvojošās tolerances” realizācijā. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Frederiks Federlijs (Frederick Federley) nupat bija spiests atkāpties, kad izrādījās, ka viņa bijušais… partneris izrādījās bērnu izvarotājs, kas notiesāts par 22 uzbrukumiem bērniem un bērnu pornogrāfijas glabāšanu.[2] 

Federlijs bija EP “Renew Europe” grupas biedrs, kurā ir arī Attīstībai/Par. Frederlija partijas biedri tikmēr publiski pauž līdzjūtību… Federlijam, kuram šis esot grūts laiks. Bet arī Centra partijai šis ir grūts laiks, jo partijas rindās ir atklāti vēl vesela virkne pedofilu![3] Tas, vai šī partija vispār vēl turpinās pastāvēt, būs tests zviedru iecietības slieksnim.

Protams, daudzi teiks – bet nav runa par pedofiliem, mēs iestājamies tikai par pirmajiem burtiem arvien pieaugošajā burtu sarakstā, kas sākas ar LGBT, bet “progresīvākās” valstīs ir izaudzis līdz LGBTQIA+, kur “+” apzīmē visus pārējos…

Te gan ir vairākas problēmas. Pirmkārt, tā ir pašas Satversmes tiesas tēze, ka “Personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas”[4]. Te ikviens saprātīgs cilvēks gan iebilstu, ka ne visas izpausmes ir aizsargājamas, it īpaši, ja tas attiecas uz vidi, kurā uzaug bērns.

Otrkārt, ceturtais burts minētajā burtu salikumā, kas ir saistīts ar džendera teoriju, daudzās Rietumvalstīs ir nonācis līdz stadijai, kurā tas vistiešākajā veidā apdraud bērnu tiesības uzaugt viņu attīstībai veselīgā vidē. Par to jau es esmu rakstījis iepriekš – dženderisma teorijas radītājs Džons Manijs (John Money) bija atbildīgs par divu bērnu seksuālu izmantošanu (vienam no viņiem bija veikta dzimuma maiņas operācija pēc Manija ieteikuma), abi vēlāk izdarīja pašnāvību.

Uzsveru, ka tas ir cilvēks, uz kura idejām balstās visa “transdženderisma” kustība. Daudzās Rietumu valstīs šī kustība ir kļuvusi par vispārpieņemtu normu, un tie, kas pret to iebilst, tiek saukti par “transfobiem”. Sekas – dzimuma maiņas trīsgadīgiem bērniem, arvien pieaugošs skaits dzimuma maiņas operāciju mediju un vienaudžu spiediena rezultātā, kamēr vecākiem bērni tiek atņemti, ja viņi tam pretojas.[5]

Treškārt, nevienā Rietumu valstī LGBT lobijs nav apstājies pie kāda galamērķa – arī tad, kad ir panākta it kā vienlīdzība. Jo mērķis ir pati robežu pārbīdīšana no nepieļaujamā uz pieļaujamo. Tam ir arī ļoti pragmatiski iemesli, jo “sociālā taisnīguma” cīņa ir vesela industrija, kurai ir nepieciešamas jaunas problēmas, jauni upuri, kurus aizstāvēt, un jauni apspiedēji, pret kuriem cīnīties.

“Naida runas” likumi, kas nāk komplektā ar tālāku ģimenes definīcijas maiņu, paver vārdus jau totalitārai cenzūrai un vajāšanai par sava viedokļa paušanu, kas tālāk nodrošina maizes darbu “sociālā taisnīguma” cīnītājiem. Šajā fāzē vairs nav iespējams iebilst pret bērniem nepiemērotu saturu televīzijā, transvestītu šoviem bērnudārzos un visiem pārējiem “labumiem”, kas nāk līdz ar “atbrīvojošo toleranci”.

Jautājums paliek – vai mēs spējam pateikt “pietiek!”? Vai arī uzvarēs radikālais konformisms, kas spēj tikai gļēvi konstatēt “sociālo realitāti” un tai pielāgot valsts iekārtu, neskatoties uz šādu lēmumu ietekmi uz tautas ilgtspēju? Ja Padomju Savienībā uzaugusī paaudze spēja pasmieties par oficiālo ideoloģiju un tai kopumā neticēja, tad diemžēl jaunā paaudze pret “influencieru marksismu” ir daudz uzņēmīgāka (ar izņēmumiem, protams). Jo “gribas būt labiem cilvēkiem”, kā nesen kādā intervijā trāpīgi norādījis Alvis Hermanis.

Tāpēc jautājums par mūsu iecietības robežu ir aktuāls. Vistiešākajā veidā tas izpaudīsies tajā, kādus priekšstāvjus izvēlēsimies nākamajās vēlēšanās. Jau šobrīd Saeimas deputātu spēja vai nespēja reaģēt uz Satversmes tiesas rīcību, ignorējot Saeimas 2005. gada veikto Satversmes grozījumu mērķi, kā arī balsojums par Satversmes tiesas tiesnesi parādīs, kas ir kas.


[1] https://twitter.com/Silina_Elina/status/1337514011202564096

[2] https://www.breitbart.com/europe/2020/11/29/gay-swedish-politician-takes-leave-after-ex-partner-exposed-as-paedophile/

[3] https://samnytt.se/c-politiker-blottade-konet-for-smabarn-forsvarade-sig-med-att-han-ar-centerpartist/

[4] https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/norma-kas-paredz-berna-tevam-tiesibas-uz-atvalinajumu-sakara-ar-berna-piedzimsanu-neatbilst-satversmes-110-panta-pirmajam-teikumam-ciktal-ta-neparedz-aizsardzibu-un-atbalstu-berna-mates-partnerei/

[5] https://kursslatvija.wordpress.com/2020/09/11/seksuala-izglitiba-vai-lienosa-pedofilija/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...