Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šomēnes aprit viens gads, kad kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā tik nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši dronu karš. Koalīcijas ietvaros mēs palīdzam Ukrainai ar jaunākajām dronu tehnoloģijām, vienlaikus attīstot un stiprinot arī savu aizsardzības industriju.

Starptautiskajā dronu koalīcijā esam 17 valstis, kurām nupat pievienojusies arī Norvēģija. Šobrīd koalīcijas dalībvalsts apņēmušās droniem Ukrainai novirzīt gandrīz 2 miljardus eiro –- tas ir vairāk nekā Latvijas šī gada aizsardzības budžets. Koalīcijas dalībvalstis Ukrainai ir piegādājušas vai drīzumā nosūtīs aptuveni 100 000 dažādas kapacitātes kaujas dronus.

Kā darbojas Starptautiskā dronu koalīcija? Pirmkārt, caur nacionālo dronu ražotāju piegādēm. Ciešā sadarbībā ar Ukrainu saņemam nepieciešamās dronu specifikācijas, iesaistām vietējos uzņēmējus, testējam dronus gan Ukrainā, gan Latvijā un pēc pozitīva atzinuma sākam operatīvu ražošanu un piegādes kaujas vienībām frontes līnijā.

Gada laikā esam nosūtījuši aptuveni 5000 dažādas kapacitātes Latvijā ražotus dronus 15 miljonu eiro vērtībā.

Otrkārt, Dronu koalīcijas ietvaros ir izveidots starptautisks fonds iepirkumiem, ko administrē Lielbritānijas kolēģi. Šajā daudzmiljonu fondā Latvija ir iemaksājusi 5 miljonus eiro. Pirmajā izsludinātajā starptautiskajā konkursā vairāk nekā 260 Eiropas ražotāju konkurencē tika izvēlēti 5 uzņēmumi, kas piegādās 30 000 dronu 45 miljonu eiro vērtībā.

Konkurences apstākļos sevi lieliski apliecinājuši arī divi Latvijas ražotāji, kas ieguvuši pasūtījumu 17 miljonu eiro vērtībā. Gada pirmajā pusē tiks piegādāti 12 000 dronu Ukrainai, kas saražoti Latvijā. Šis ir spilgts apliecinājums Latvijas dronu ražotāju konkurētspējai, kur skaitļi izsaka vairāk nekā vārdi. Šobrīd fonda ietvaros tiek izvērtēti pārtvērējdroni, starp kuriem sevi veiksmīgi piesaka Latvijas uzņēmumi.

Treškārt, Dronu koalīcijas dalībvalstis var izvēlēties savu nacionālo finansējumu novirzīt nepastarpināti Ukrainas ražotājiem. Arī mēs šobrīd izvērtējam sadarbības iespējas ar Ukrainas partneriem, īstenojot kopprojektus, kas dotu ieguldījumu gan Ukrainas, gan Latvijas bruņoto spēku spējām.

Starptautiskā Dronu koalīcija ir devusi pozitīva attīstības impulsu gan Eiropas, gan arī Latvijas dronu industrijai. Uzdrošinoties un uzņemoties vairāk, Latvija ir ceļā uz kļūšanu par dronu tehnoloģiju lielvalsti. Pirms gada drosmīgi un ambiciozi pieteicām starptautiskās Dronu koalīcijas vadību. Visos politiskajos līmeņos esam neatlaidīgi lobējuši dronu piegāžu nepieciešamību Ukrainai un aicinājuši pievienoties koalīcijai jaunus, spēcīgus starptautiskos partnerus. Esam rādījuši piemēru un paši esam spējuši nodrošināt operatīvas dronu piegādes no Latvijas ražotājiem. Gada laikā esam pierādījuši gan starptautiskās līderības spējas Ukrainas atbalstam, gan arī praktisku sadarbību ar Latvijas industriju.

Spēcīgas Latvijas nacionālās aizsardzības industrijas izveidošana un stiprināšana ir mana prioritāte. Šobrīd liekam stingrus pamatus dronu tehnoloģiju industrijai. Mēs stimulējam Latvijas dronu ražotāju inovāciju spējas un ražošanas jaudas gan caur Dronu koalīcijas, gan starptautiskā fonda iepirkumiem. Aktīvi atbalstām dalību ES starptautisko fondu projektos. Ar Aizsardzības ministrijas iesaisti Latvijas dronu ražotājs "Origin Robotics" vadītais starptautiskais projekts ieguva 4,5 miljonu eiro Eiropas Aizsardzības fonda līdzfinansējumu dronu inovācijām. Dronu tehnoloģijās ir liela starptautiskā konkurence, un kavēšanās nav pieļaujama.

Turpinām iepirkt dažāda tipa dronus arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Šogad "dronu armijas" vajadzībām ir paredzēti 20 miljoni eiro. Mūsu mērķis ir attīstīt tādas dronu spējas, kur katrā vienībā ir nepieciešamās dronu tehnoloģijas un prasmes. Dronu pilotēšanu jau šobrīd apgūst gan zemessargi, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri, turklāt mums armijā jāintegrē ne tikai gaisa, bet arī sauszemes un jūras droni, kā arī efektīvas pretdronu sistēmas. Kļūstam par vienu no vadošajām valstīm Eiropā mikro klases dronu izmantošanā, bet ambīcijas ir vēl lielākas.

Dronu koalīcija ir kļuvusi par Latvijas starptautisko zīmolu. Aizvien lielākos apmēros Dronu koalīcijas dalībvalstu ražotāji no visas Eiropas brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus. Pavasarī atklāsim dronu izcilības un kompetences centru, kuram jākļūst par starptautiskas raudzes apmācību, testēšanas un zināšanu bāzi. Turpināsim šo uzņemto dronu tehnoloģiju līderības kursu un 28. maijā Rīgā organizēsim starptautisko dronu samitu.

Karš Ukrainā parāda, ka nozīme ir gan inovācijām, ražošanas kvalitātei, gan apjomiem un ātrumam. Aizsardzības industrijas un dronu tehnoloģiju attīstīšana ir stratēģiska nepieciešamība un vienlaikus, mūsu iespēja attīstīt militāro ražošanu Latvijā ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

Palīdzot citiem, vienlaikus arī stiprinām sevi. Virsmērķis ir skaidrs – palīdzot Ukrainai karā pret Krievijas okupantiem, jāstiprina gan sava nacionālā, gan Eiropas aizsardzības gatavība. Spēcīga Latvijas aizsardzības industrija ir Latvijas un Eiropas drošības pamats.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....