Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām
Imants Liepiņš09.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Kā skaistais, siltais laiks klāt, tā melnie putekļi atkal griežas apkārt,” drūmi secina ventspilniece Ieva, norādot uz Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) un AS Kālija parks teritorijām.
Abas uzņēmējsabiedrības savā teritorijā glabā ogļu kalnus — ogles vairāku nedēļu gaitā tiek savestas pa dzelzceļu un uzkrātas, lai sakrātos vismaz viena kuģa tiesa, un tad dažu diennakšu laikā tās tiek iekrautas kuģī. Tomēr pagājušogad aizsākusies problēma ar putekļiem, kas šajā kraušanas procesā rodas, ja ogļu kalnus nelaista ar ūdeni, turpinās arī šogad.
Lai Ventspili uz visiem laikiem atbrīvotu no ogļu putekļiem, jau pirms desmit gadiem ticis uzbūvēts jauns slēgtais ogļu termināls, tomēr pārkraušana turpinās arī pa vecam — atklātajos laukumos, lai arī visus tos Ventspils uzņēmumus, kuri iesaistās ogļu pārkraušanā, kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni, kam nebūtu problēma ogļu kravas sūtīt uz slēgto terminālu — tomēr ogles glabājas zem klajas debess gan VTO, gan pat Kālija parka teritorijā, kam ar oglēm it kā nevajadzētu būt nekādai saistībai.
Iedzīvotāji jau ne pirmo gadu sūdzas pilsētas domei, tomēr tā visus sūdzībniekus pārsūta pie Valsts vides dienesta, jo pašvaldībai par ogļu putekļiem nav nekādas teikšanas: “Atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, kuru rezultātā rodas piesārņojošo vielu emisijas, izsniedz Valsts vides dienests (VVD). Atļaujās izvirzīti nosacījumi ietekmes mazināšanai, un šo nosacījumu ievērošanas kontroli veic VVD inspektori. Lai nepārtraukti kontrolētu gaisa kvalitāti pilsētā, Jāņa ielā 17 ir uzstādīta monitoringa stacija, kas mēra putekļu – daļiņu ar diametru līdz 10 mikroniem un 2.5 mikroniem koncentrāciju gaisā, kā tas ir noteikts normatīvajos aktos.”
Kā redzams aktuālajos VVD monitoringa datos, tieši šonedēļ PM10 daļiņu skaits pieckāršojies no apmēram 5 — 6 mikrogramiem uz gaisa kubikmetru, pēdējās dienās sasniedzot 25 mikrogramus uz kubikmetru, bet PM2.5 daļiņas, kuru koncentrācija iepriekš svārstījās no 5 līdz 10 mikrogramiem, tagad sasniegušas 15 mikrogramus uz vienu vidējo gaisa kubikmetru.
Situāciju kārtējo reizi nosodījis arī pilsētas mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, attiecībā uz kuru prokuratūra jau divpadsmito gadu apgalvo, ka viņš esot bijis slēptais īpašnieks tajos piesārņotājos, kurus realitātē kontrolē prokuroru sabiedrotais R. Meroni un viņa uzticības personas: “Kad mēs uzsākām piesārņojuma monitoringu un uzstādījām t.s. “elektroniskos degunus”, pēkšņi izrādījās: pa dienu putēšana, kad visi redz, ir normas robežās, toties naktī piesārņojuma līmenis pēkšņi pieaug vairākkārtīgi! Lūk, kāda shēma izdomāta: kraut tikai naktīs, kad neviens neredz putekļus!”
Prestatā iepriekšējai VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai, kura tagad pirmajā instance notiesāta par informācijas neuzrādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā, jaunā VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga par savām prioritātēm izvirzījusi vides kontroles sistēmu uzlabošanu, jo īpaši gaisa piesārņošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomā — tā intervijā Latvijas Radio, stājoties amatā, pastāstīja dienesta vadītāja.
Viņa atzina, ka VVD patlaban ir gan cilvēkresursu, gan finansējuma trūkums, tomēr vienlaikus vairāku jomu kontrolē netiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas. "Vājā vieta VVD šobrīd ir analītisko darbību trūkums. Sistēmiski analizējot mūsu rīcībā esošos datus, mēs varētu saprast darbības gan iekšēji, proti, kā strādā mūsu inspektori, kādi ir viņu darba rezultāti, gan arī ārēji — kā strādā kontrolējamie uzņēmumi," skaidroja E. Baklāne-Ansberga.
Uz jauno VVD ģenerāldirektori īpašas cerības liek tie cilvēki, kas spiesti dzīvot tiešā tuvumā R. Meroni kontrolētajiem piesārņojošās darbības veicējiem, jo E. Baklāne-Ansberga pirms uzvaras konkursā uz pašreizējo amatu bija sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā, bet vēl pirms tam vadīja Ventspils domes Ekonomikas nodaļu. Tātad visi Ventspils piesārņotāji viņai ir labāk zināmi nekā jebkuram citam augsta ranga ierēdnim Rīgā.
Atskats uz pieciem lielākajiem pagājušās vasaras idiotismiem VVD (bez)darbībā saistībā ar piesārņotājiem Ventspilī:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
