Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Automobiļu federācija, kura apvieno aptuveni 100 juridiskos biedrus, panākusi, ka Rīgas un Kandavas iedzīvotāju psihisko veselību, mazinot COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisītās sekas, uzlabos ar auto-moto trašu kaucošo troksni.

"RX Podkāsta" diskusijā 2021.gada 23.februārī piedalījās Jānis Naglis, kurš teica, ka autosports ir apturēts, tāpēc esam gatavi uz visu, lai atsāktu sacensības, jo kopējais Latvijas autosporta prestižs palēnām grimst, un Latvijas Automobiļu federācija vērsusies atbildīgajās institūcijās – pie ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, veselības ministra Daniela Pavļuta, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, sporta departamenta direktora Edgara Severa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa, kā arī biedrības "Latvijas sporta federāciju padome" prezidenta Eināra Fogeļa ar plānu sacensību norises atjaunošanai.

Saeima, valsts prezidents, Ministru kabinets, Latvijas  Republikas tiesībsargs un Rīgas dome tika saņēmuši lūgumu nepieļaut, ka Covid-19  ierobežojumu atvieglojumu ieviešanas dēļ valstī pieļauj uzsākt vidi īpaši piesārņojošu uzņēmējdarbību ar kaucošajiem motoriem, benzīna izgarojumiem teritorijās, kurās šādus uzņēmējdarbības pakalpojumus nedrīkst sniegt (Biķernieku trasēs un Kandavas trasē).

Pilnīgi visiem adresātiem ir zināms sekojošais.

Veselības ministrijas vēstulē (03.02.2016.Nr.01-11/529) rakstīts: “...Mototrašu radīts troksnis ir pielīdzināms ilgtermiņa iedarbības troksnim... Izmērītais troksnis apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt populācijai noteiktos robežlielumus...  Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citu pasaules iedzīvotāju skaņas uztveres.”

Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts: ”... Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences var radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” eksperti uzsver, ka trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa, kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus, piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām. ”

Biķernieku trasēs un Kandavas trasē veiktās uzņēmējdarbības radītais reālais troksnis diskomfortu rada visu trašu tuvumā esošo māju teritorijās, telpās un Biķernieku meža teritorijā konkrētā dienā un vakarā.

Saprotams, ka biedrības "Latvijas Automobiļu federācija", kura apvieno ap 100 juridiskos biedrus, viedoklis kārtējo reizi tika uzklausīts visaugstākajā līmenī, jo ne Rīgas pilsētas zaļajā zonā esošo kaucošo trašu darbība, ne Kandavā dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā esošās kartinga trases darbība netiek apturēta.

Rīgas un Kandavas iedzīvotāju psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabos ar auto-moto trašu kaucošo troksni, nevis tā, kā rakstīts Veselības ministrijas Informatīvajā ziņojumā ”Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, psihiskās veselības uzlabošanai, ko rada COVID-19 pandēmija”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...