Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Darbiniekam, kurš iesaistās neformālās izglītības aktivitātēs, ir lielāka pievienotā vērtība darba tirgū nekā tiem, kas ieguvuši tikai formālo izglītību, – par to pārliecināti 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tāpat iedzīvotāji norāda, ka neformālā izglītība visnoderīgākā ir svešvalodu, pakalpojumu, elektronikas un informāciju tehnoloģiju jomā – tā liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) maijā veiktā sabiedriskās domas aptauja.

„Jauna darbinieka meklēšanas laikā darba devējs ir izvēles priekšā starp vairākiem kandidātiem. Protams, izvēlē liela loma ir iegūtajai izglītībai, tāpat arī iepriekšējai darba pieredzei, taču tikpat svarīga ir arī neformālās izglītības pieredze, kas pierāda, ka potenciālais darbinieks ir attīstījis sevi dažādās jomās, piemēram, darbojies profesionālās pilnveides kursos, interešu klubos, personības pilnveides kursos, piedalījies konferencēs un starptautiskos projektos. Papildu aktivitātes ir ļoti nozīmīgas, jo pēc tām var redzēt, kādas ir darbinieka intereses, motivācija un atbildība,” situāciju komentē JSPA direktore Daina Sproģe. Viņa arī norāda, ka īpaši nozīmīgi piedalīties neformālās izglītības aktivitātēs ir jauniešiem, kuriem nav iegūta liela pieredze darba tirgū.

Jāuzsver, ka neformālā izglītība ir pieejama teju jebkurā jomā, līdz ar to katram ir iespēja piedalīties tādās neformālās aktivitātēs, kas atbilst viņa interesēm un profesionālajai darbība. Iedzīvotāju skatījumā neformālā izglītība visnoderīgākā ir svešvalodu sfērā – par to pārliecināti 55% aptaujāto iedzīvotāju. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši 11% respondentu.

Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

Daina Sproģe uzsver, ka profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējs vērtē savā nākamajā darbiniekā. „Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs,” stāsta Daina Sproģe.

Vaicājot, kas iedzīvotājus vairāk motivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% aptaujāto atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta vēl lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar JSPA pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.

Pētījums tika veikts 2017.gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru „RAIT”. Tajā tika jautātas iedzīvotāju domas par neformālo izglītību. Pētījumā piedalījās 701 respondents.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...