Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdomājot neeksistējošu aizliegumu un faktiski pārkāpjot LR Satversmi, iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par) svētdien sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka 9. maijā „Krievijas Federācijas karogs tiks vērtēts kā Krievijas karu atbalstoša simbolika”, pēc kā apklusa un pārtrauca solīto tālāko vēstījumu.

Lai gan sākotnēji ministre, kas nule saņēmusi jaunu kritikas devu par „priekšvēlēšanu tūrismu” kopā ar savu padomnieci Lindu Curiku uz Ukrainu, kur abas izklaidējušās, iepazīstoties ar slaveno suni Patronu un pielaikojot bruņuvesti, bija solījusi sociālajā tīklā Twitter publicēt deviņus vēstījumus 9. maija sakarā, tie aprāvās jau pēc piektā. Publicējam to, ko ministre paspēja paziņot:

- 9. maijs ir Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas diena. Aicinu nedoties uz pasākumiem, kuros var tikt pausts atbalsts Krievijas karam Ukrainā. 1/9

- Ikvienam ir jāsaprot, ka šis gads nav kā iepriekšējie un dalība jebkāda veida aktivitātēs un 9.maija svinēšana var tikt izmantota Krievijas propagandā. 2/9

- Valsts_policija uzraudzīs iedzīvotāju kustību, norobežošanai izmantos barjeras. Policijas klātbūtne būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur ļaudis varētu pulcēties padomju laikos izvietoto pieminekļu tuvumā. 3/9

- Tiks uzraudzīts, vai netiek izmantoti, piemēram, stilizēti formastērpi, Georga lenta, simboli "Z" un "V", apkrāsoti transportlīdzekļi vai citi simboli, kas slavina vai attaisno karu. 4/9

- Krievijas Federācijas, Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas karogi vai vienkārši sarkanas krāsas karogi tiks vērtēti kā Krievijas karu atbalstoša simbolika.  9. un 10. maijā Latvijā noteikts pirotehnikas izmantošanas aizliegums. Arī šīs prasības ievērošana tiks kontrolēta. 5/9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...