Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms attiecīgas darba grupas izveides Iekšlietu ministrija nav noskaidrojusi ne to, ka Latvijā vispār pastāv naida noziegumu problemātika, ne to, ka valstī pastāv sķēršļi naida noziegumu identificēšanā un šķēršļi naida noziegumu atklāšanā, - tas izriet no ministrijas sniegtajām izvairīgajām atbildēm uz jautājumiem saistībā ar to, cik pamatoti ir valsts resursu tērēšana, jaunajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai izveidojot īpašu darba grupu, lai „apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus naida noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā”. Pietiek šodien publicē gan ministrijai uzdotos jautājumus, gan M. Golubevas vārdā sniegtās izvairīgās atbildes un rīkojumu par darba grupas izveidi.

Jautājumi par darba grupas izveidi

1) kas tieši izveidojis šo darba grupu?

2) kas tieši izveidota šī darba grupa?

3) kādas personas (vārds, uzvārds, amats) iekļautas šajā grupā?

4) kādas ir katras šīs personas iekļaušanas darba grupā pamatojums?

5) kādas būs katras šīs personas funkcijas šajā grupā?

6) kāda ir katras šīs personas kompetences risinājamos jautājumos?

7) kas un ar kādu pamatojumu noteicis minētās grupas risināmos jautājumus?

8) kādi mērķi un kādi to izpildes termiņi noteikti minētajai grupai?

9) kāds finansējums un no kādiem avotiem noteikts minētajai grupai un katram no tās locekļiem?

10) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv naida noziegumu problemātika? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

11) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu identificēšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

12) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu atklāšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

13) vai Jūsu iestāde ir definējusi Krimināllikuma pantus, kuros minēti naida noziegumi? Ja jā, nosūtiet man šo pantu sarakstu. Ja nē, sniedziet skaidrojumu, kā Jūsu iestāde plāno izvērtēt šo problemātiku bez šādas noziedzīgu nodarījumu identificēšanas?

14) sniedziet pārskatu par to, kāda ir šajos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu statistika pēdējos 5 gados un kādas tieši tendences no kriminoloģijas viedokļa nosaka nepieciešamību veidot darba grupu tieši naida noziegumu izpētei?

Iekšlietu ministrijas atbildes „Par izveidoto darba grupu, kas apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā”

Iekšlietu ministrijā 2021. gada 5. jūlijā saņemts Jūsu informācijas pieprasījums par darba grupu, kas Iekšlietu ministrijā izveidota, lai apzinātu, vai un kāda naida noziegumu problemātika ir Latvijā, vai un kādi šķēršļi pastāv šo noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā.

Atbildot uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, norādāms, ka Latvija naida noziegumu problemātikas kontekstā nav unikāla valsts, ko pierāda arī pavisam nesenais, Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību aģentūras 2021. gada 7. jūlijā publicētais pētījums par naida noziegumu ziņošanu un tiesībaizsardzības un citu iestāžu lomu[1].

Informācijas pieprasījumā norādītā darba grupa tika izveidota ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 30. jūnija rīkojumu Nr.1-12/597 (turpmāk – rīkojums).

Darba grupu vada Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietniece Iveta Muceniece un tajā ir iekļauti pārstāvji no iekšlietu ministres biroja, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta, Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, Valsts drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Ņemot vērā darba grupas izveides mērķi un veicamos uzdevumus, pārstāvji darba grupā tika deleģēti atbilstoši to kompetencei attiecīgo jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar rīkojumā paredzēto, darba grupai līdz 2021. gada 16. jūlijam:

jāapkopo statistika par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

jāapkopo informācija par Latvijā īstenotajām mācību programmām un kursiem par naida noziegumu problemātiku;

jāapkopo informācija par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem par naida noziegumu problemātiku.

Savukārt līdz 2021. gada 9. augustam darba grupai ir jāizstrādā un jāiesniedz iekšlietu ministrei ziņojums par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai tās uzdevumu veikšanai papildu finanšu līdzekļi netiek paredzēti.

Norādāms, ka darba grupu izveide konkrētu jautājumu risināšanai ir ierasta prakse valsts pārvaldē. Darba grupas pienākums ir pildīt rīkojumā noteikto, darba grupai veicamie uzdevumi ir ierobežoti ne tikai laikā, bet arī apjomā, proti, atbilstoši veicamajiem pasākumiem iekšlietu jomā.

Attiecībā uz jautājumu par Krimināllikuma pantiem, kuros minēti naida noziegumi, norādāms, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē neietilpst attiecīgo pantu noteikšana, taču tiek ņemts vērā, ka krimināltiesību eksperti ar jēdzienu „naida noziegums” saprot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 71. pantā (Genocīds), 71.1 pantā (Aicinājums uz genocīdu), 74.1 pantā (Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošana), 78. pantā (Nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšana), 149.1 pantā (Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana), 150. pantā (Sociālā naida un nesaticības izraisīšana), un jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kurš izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkts).

Savukārt attiecībā uz Jūsu uzdoto 10., 11., 12. un 14. jautājumu, norādāms, ka tie ir tiešā veidā saistīti ar darba grupai doto uzdevumu tvērumu un ņemot vērā, ka darba grupa vēl turpina darbu un apkopo iegūto informāciju, šobrīd atbildes uz tiem sniegt nav iespējams.

30.06.2021 rīkojums „Par darba grupas izveidošanu”

Lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus naida noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā:

Izveidot darba grupu šādā sastāvā:

Darba grupas vadītājs:

Iveta Muceniece – Nozares politikas departamenta direktora vietniece.

Darba grupas locekļi:

Līga Neidere – ministra padomniece;

Inese Sproģe – Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriste;

Andis Rinkevics – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks;

Selēna Laura – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore;

Baiba Liepa – Monksa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore;

Žanna Lāma – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektore;

Dina Kļaviņa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļas galvenā inspektore;

Evita Lipe – Valsts policijas koledžas Humanitārās katedras vadītāja;

Ēriks Treļs – Valsts policijas koledžas Policijas tiesību katedras docents;

Sarmīte Klementjeva – Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Noziedzīgo nodarījumu uzskaites nodaļas vadītāja;

Valsts drošības dienesta amatpersona.

Darba grupai līdz 2021.gada 16.jūlijam:

apzināt un apkopot statistisko informāciju par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

apzināt un apkopot Latvijā īstenotās mācību programmas un kursus par naida noziegumu problemātiku;

apkopot informāciju par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai līdz 2021.gada 9.augustam sagatavot un iesniegt man ziņojumu par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā var pieaicināt citus speciālistus vai ekspertus, kā arī pieprasīt no Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotības iestādēm darba nepieciešamo informāciju.

Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošina Nozares politikas departaments.

Personāla vadības un administratīvā departamenta Dokumentu pārvaldības nodaļai nosūtīt rīkojuma kopiju visiem darba grupas locekļiem.

Ministre Marija Golubeva


[1] https://fra.europa.eu/en/publication/2021/hate-crime-reporting

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...