Iepazīstieties – Sārtiņa Maķa algotne Zlaudiņa Gane!
Pilsētas patriote Baiba B.13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš patiesību par Rīgas domi izgaismojošās publikācijās viņas vārds neparādījās, jo šai "Vidzemes zeltmatei", kura nedaudz ilgāk nekā gadu ir lepni piesūkusies galvaspilsētas naudas makam un varai, ir vērts veltīt atsevišķu ierakstu.
Aroganta, nekompetenta, viltīga – šie ir tikai daži viņu raksturojoši īpašības vārdi. Prot piesūkties ne tikai Rīgas naudai un varai, bet arī iemantot uz noteiktu laiku augsti stāvošu vīriešu (un ne tikai!) simpātijas un uzticību, bet patiesībā savā darba ikdienā spēj tikai kontrolēt, izrīkot un noniecināt citus, darba vietā Rātsnama telpās parādoties vien retu reizi, pārsvarā laiku pavadot virtuālās sapulcēs, pasākumos un labi apmaksātos komandējumos. Nu, nekas, drīz varēs pāriet uz "klusuma kabīnēm" par divdesmit sešām štukām.
Nemaz nerunāsim par to, kā mēra biroja uzdevumā "Vidzemes zeltmate" attiecas pret Kultūras departamentu… Šīs iestādes darboņiem viņa brauc pāri kā ar tādu ceļa rulli un pati ar to lepojas, it kā būtu pārāka par, citēšu, "tantēm gados", kurām atšķirībā no viņas ir ilggadēja profesionālā darba pieredze, nevis no darba vietas uz darba vietu "ieliktenes slava".
Viņa nav vienīgā: palīdzīgu rociņu sniedz arī Drāta Pasīte (jā, jā, jā, tā pati, kura savu nodaļu "labiekārto" ar vairākām draudzenēm bez atklātu konkursu rīkošanas un kuras viedoklis un redzējums domē tiek uzskatīts par "vienīgo pareizo un īsto", un kura cieši sadarbojas ar sev pietuvinātu personu reklāmas aģentūrām, kā, piemēram, Wrong, Accenture u.c., kam par sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāts pat četras līdz piecas reizes vairāk, nekā šis pakalpojums reāli maksā. Kā piemēru man zinātāji ieteica piesaukt vīrusa izplatības Covid-19 laikā (2021. gadā) gatavotu reklāmas rullīti, kas izmaksāja 4000 eiro iepretim tam, ka bija iespēja šādu pakalpojumu saņemt vien par pārsimt eiro.
Vadīt nodaļu un neko nedarīt, saņemot gandrīz divas štukas mēnesī "uz papīra", nav pietiekami. Septembra nogalē par darba pienākumiem, kas ietilpst viņas amata aprakstā, saņēma vēl arī 50% prēmiju par it kā "izcilu darbu" vasaras kultūras programmas komunikācijas plānošanā. Taču ar to nebija gana – novembra vidū vēl 75% prēmija par tikpat "spožu darbu" visa gada garumā, bet tad vēl 20% naudas balva. Tie kopumā ir 145% atļauto un noteikto 100% vietā, bet kuru gan rūp tas, kā tiek šķērdēta nodokļu maksātāju nauda, vai ne?
Vasaras kultūras programmas laikā jeb "dzerstiņā divu mēnešu garumā", kā viņa ar domubiedriem raksturo agrākos Rīgas svētkus, labai draudzenei, kura šoreiz vēlējās palikt anonīma, lepni izteicās, ka apzināti iekārtojusies (bez atklāta konkursa!) Latvijas lielākajā pašvaldībā, jo apzinoties, ka tur varēs neko nedarīt, bet labi pelnīt un noteiktajā darba laikā pat piepelnīties. Un, šeku-reku, viņai izdodas: vairāki līdzdarboņi, lai tikai izpatiktu, gatavi turēt ciet muti un strādāt jebkurā diennakts laikā, pat brīvdienās, kamēr pati – pārliecinoši blisina actiņas un cenšas radīt profesionālu iespaidu.
Tomēr... bez citu kontrolēšanas, izrīkošanas un noniecināšanas ir vēl kāds "darba pienākums" – vērtēt publiskos iepirkumus un cenu aptaujas. Un pēc tam ar to uzvarētājiem veidot ciešas sadraudzības, palīdzot veikt savus pienākumus un saņemot par to papildu atlīdzību. Šādi uzņēmumi ir vismaz divi, varbūt trīs... Bet tā jau tāda ierasta prakse domē (visi labi zina, kā Lānis Jange ar tukšu koferīti aiziet pie uzņēmējiem, bet atpakaļ nāk ar pilnu. Gluži kā "Misters 20%" savulaik, atceraties?). Un tas noteikti nav uzskatāms par interešu konfliktu, vai ne? Bet uz to jau visi piever acis – viens Sārtiņa Maķa zvans uzraugošām iestādēm, un "lietas ir sakārtotas". Tā tas bija vasarā, un tā tas ir ziemā. Un citos gadalaikos.
“Profesionalitāti" komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā pierāda arī fakts, ka Sārtiņam Maķim publiski jāsāk aizstāvēt savas pusslēptās padomdevējas pret cilvēkiem un medijiem, kas atklāti pauž viedokli par neviennozīmīgi veidotajām un īstenotajām reklāmas kampaņām. Ierasts jau gan ir, ka sabiedrisko attiecību speciālisti un komunikatori ir aizstāvji bosam, nevis otrādāk. Tas liecina par šo dāmīšu profesionalitāti sabiedrisko attiecību jomā, vai ne?
Bet šis nebūt nav vienīgais, ko "pārmaiņu koalīcija" aizstāv, lobē un dāsni algo, kamēr Sārtiņš Maķis ir bezspēcīgs vairāku biroju vadītāju varas kāres un naudas alkatības priekšā, no kuru attieksmes un rīcības cieš daudzi jo daudzi.
Cik ilgi vēl? Kā īstena pilsētas patriote ceru un domāju, ka vairs ne ilgi, jo ir pienācies laiks likt darbu zaudēt šādiem ielikteņiem un piesūkcekņiem, nevis dažnedažādu jomu profesionāļiem, kuri, būdami emocionāli iztukšoti, "labprātīgi" dodas prom uz citiem medību laukiem.
Te arī daži jautājumi, uz ko man kā pilsētas patriotei gribētos saņemt drīzas atbildes:
1) Kas bija tās kvalitātes, kuru dēļ šādas personas iecēla nodaļu vadītāju amatā iepretim daudziem citiem ilgāku laiku domē strādājošiem komunikācijas speciālistiem?
2) Cik tieši, un par ko šādas personas saņem atalgojumu, prēmijas, piemaksas, naudas balvas, strādājot domē? (Līgumi? Rīkojumi?)
3) Vai šādu personu amatu aprakstos ir minēta kompetence, kas paredz visu domes departamentu darbinieku kontrolēšanu, darbu deleģēšanu, tiešu vai netiešu noniecināšanu?
4) Kāds ir domes priekšsēdētāja viedoklis un vērtējums par šādu personu darbu un uzvedības stilu?
5) Vai ir jāgaida un beidzot arī jāsagaida šādu personu pašu rakstīts atlūgums vai tomēr uzraugošās iestādes, sūri un grūti strādājot, var šo procesu paātrināt?
Sārtiņam Maķim ir laiks par šo visu atbildēt!
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.