Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepirkumu norise un ar to saistītie skandāli jau ilgu laiku ir bijuši sabiedrības uzmanības lokā. Bezmaz vai nav tādas nedēļas, kad neizskanētu informācija vai nu par aizdomīgiem iepirkumiem, vai veiktajām kratīšanām, vai aizturēšanām saistībā ar iepirkumiem. Sabiedrībā dominē uzskats, ka iepirkumos uzvar pareizie. Respektīvi, tie, kuri samaksājuši.

Ja viss ir tik slikts, tad jāskata, kas ir pie vainas – likumi, pasūtītāji, iespējamie izpildītāji vai viss kopā? Vai arī problēmas sakne slēpjas daudz dziļāk un nopietnāk?

Sāksim ar likumu. Publisko iepirkumu joma Latvijā vēl uzskatāma “zīdaiņu autiņu” ietērpā. Proti, 1996.gada 24.oktobrī tika pieņemts likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem”. Pirms tam iepirkumu jautājumus regulēja Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

Iepriekš minētie noteikumi ir bāzēti galvenokārt uz pirmskara Latvijas 1927.gada likumu, kurā tika izdarītas izmaiņas, tos iespēju robežās piemērojot pašreizējiem apstākļiem. Taču noteikumi pilnībā neatbilst starptautiskajām prasībām, jo tajos nav ietvertas tādas normas kā pretendentu kvalifikācijas noteikšanas kārtība, atklātuma nodrošināšana un citas.1 

Jāatzīmē, ka publisko iepirkumu normatīvā regulējuma piemērošana starptautiskām un šī brīža prasībām notiek vēl pašlaik. Tādējādi secināms, ka tiesiskajam regulējumam iepirkumu jomā pašlaik ir tikai 25 gadi, kas tiesību jomai ir ļoti maz.

No vienas puses liels atspaids būtu, ja attiecīgās jomas normatīvā regulējuma specifiku mācītu mācību iestādēs, bet tikai Latvijas Universitātē ir atrodams kurss “Publisko iepirkumu vadība”2, un tas pats parādījies tikko. Tiesa, dažādus kursus organizē kā Valsts administrācijas skola, tā arī Iepirkumu ekspertu klubs. Šos kursus pasniedz kā Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, tā arī citi praktiķi. Tiesa, šo kursu pasniedzēju vidū ir lasāmi arī Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji3, kuru loma kā kursu pasniedzēji, klausoties par skandāliem iepirkumu jomā, kur Rīgas domes struktūrvienības ieņem vadošās vietas, uz šiem kursiem liek skatīties nedaudz skeptiski.

Šā vai tā – atsevišķi kursi neveido vienotu pieeju iepirkumu veikšanā. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka nevaram runāt par kaut cik sistematizētu iepirkumu jomas speciālistu apmācību. Runājot vēl par speciālistu apmācību, jāatzīmē, ka arī zinātniskās literatūras šajā jomā nav tieši tāpat kā likuma komentāru. Bez šaubām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs sniedz dažādus skaidrojumus, bet tie neveido vienotu, pilnīgu un sistemātisku iepirkumu norises un būtiskāko problēmu skaidrojumu.

Vispārināti apskatot kā publisko iepirkumu jomu normatīvā regulējuma vēsturi, tā arī apmācības iespējas, secināms, ka joma ir relatīvi jauna un nav izveidots kaut cik vērā ņemams apmācību modelis. Tādējādi vērojams, ka šajā jomā strādājošie vairāk mācās no savām kļūdām un valsts neveic nekādus pasākumus, lai šajā virzienā veiktu jebkādus uzlabojumus.

Par likumiem un to praktiskajiem piemērotājiem ir skaidrs, bet kā ir ar pasūtītājiem? Respektīvi, tām iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai veic iepirkumus par ES fondu līdzekļiem? Lielāko uzsvaru uzlikšu uz valsts budžeta līdzekļiem apmaksātiem iepirkumiem.

Ir viena specifiska lieta, kuru privātie uzņēmēji nesapratīs. Tas būtu, ja institūcijas budžetā ir ieplānota noteikta summa iepirkuma veikšanai, tad iepirkuma veicēji drīzāk saskarsies ar problēmām, ja būs atraduši iespēju ieekonomēt. Respektīvi – nevis saņems uzslavu par valsts līdzekļu ekonomiju, bet nākamgad savā budžetā saņems mazāku finansējumu. Tiks samazināts finansējums ieekonomēto līdzekļu apmērā. Līdz ar to, maigi sakot, būtu lieki prasīt, lai, veicot iepirkumu, tiktu domāts par finanšu līdzekļu ekonomiju. Tāda nu ir mūsu valsts finanšu politika. Manuprāt, ačgārna.

Nākamais jau manis iepriekš minētais par sistemātiskas apmācības neesamību. Tad nu katrs mēģina, kā māk un kā vecāki kolēģi atbilstoši vēsturiskajai kārtībai, stāsta kā jādara. Vēl nevar nepieminēt faktu, ka, ja iepirkumu jomas speciālistiem valsts un pašvaldības iestādēs maksimālais atalgojums būs ap 1200 uz papīra, tad privātajā sektorā šāds būs zemākais atalgojums. Tādējādi visnotaļ loģiski, ka privātajā sektorā koncentrēsies zinošāki speciālisti nekā valsts vai pašvaldības sektorā. Palielinoties atlīdzības apmēra šķērei starp valsts sektoru un privāto, nav nekādu ilūziju, kurš sektors zaudēs.

Sākšu ar plānošanu. Lai iepirkumu varētu veikt atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, ir vajadzīgs zināt tieši un konkrēti, ko tad vajag iepirkt. Te rodas problēmas. Pirmkārt, kā mainās attiecīgās nozares politiskais kurss – nav iespējams ilgtermiņā nodefinēt, kas tad vajadzīgs. Runājot jau detalizētāk – attiecīgu zināšanu neesamība vai nepietiekamība neļauj precīzi definēt kā iegādājamo preci/pakalpojumu, tā arī objektīvas prasības iespējamiem pretendentiem. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi saucamai palīdzībai no malas. Kā tas tiek izmantots – jau cits stāsts. Pēc idejas tieši tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasību izstrādāšanas laikā ir vislielākie riski, ka konkrētais iepirkums tiks pakārtots konkrēta uzņēmēja interesēm. Jāatzīst, ka ārējā kontrole tieši par šiem procesiem nenotiek. Vēlāk jau iepirkumu komisija tik vērtē, vai iesniegtais piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas un nolikuma prasībām.

Pieskaroties tieši pasūtītāju iepirkumu komisijām, kontekstā ar pēdējā laika notikumiem arī rodas vairāki jautājumi. Proti, Publisko iepirkumu likuma 24.panta otrā daļa nosaka: Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.4 

Manā ieskatā svarīgi atslēgas vārdi ir “komisija būtu kompetenta”. Kādu kompetentu pienesumu B.Broka kā administrācijas pārstāve varēja sniegt Latvijas Universitātes iepirkumos, kur viņa bija iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, vai RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins – RS jau skandalozajā iepirkumā? Abi ir administrācijas cilvēki, līdz ar ko faktiski objektīvu vērtējumu iepērkamajam priekšmetam vai pakalpojumam viņi nevar sniegt, ja nu vienīgi – diskutablā situācijā maigi likt manīt komisijai, uz kuru pusi to deķīti pavilkt.

Kaut cik nedaudz arī ieskicēju situāciju no pasūtītāju puses, bet kā tad izskatās no iespējamo izpildītāju/piegādātāju puses?

Te nu varētu teikt – karā kā karā, kur tiek izmantoti jebkādi līdzekļi, lai iegūtu iekārotos iepirkumus. Saucamie “advancētie” no primitīvas utu meklēšanas vai konkurentu apmelošanas ir pārgājuši nākamajā fāzē. Kamdēļ cīnīties savstarpēji par katru iepirkumu, nezinot, kā veiksies, ja savstarpēji var sarunāt. Proti, slēdzot (ne jau rakstiski) aizliegtās vienošanās kā par tirgus sadali, tā arī par dalību konkrētos iepirkumos.

Šādus uzņēmumus cenšas apkarot Konkurences padome, bet būsim atklāti – kamēr kāds no aizliegtās vienošanās dalībniekiem par šādas vienošanās esamību nepastāstīs Konkurences padomei, tai šādu faktu vai, vēl vairāk, pierādījumus uzzināt ir faktiski neiespējami. Nav pat instrumentu, kuri ļautu secināt par aizliegto vienošanos iespējamību. Proti, nav vienotas analītiskās datu bāzes, kurā būtu fiksēti visi iepirkumi, tajā skaitā arī līdz 10 000 eur, piedalījušies pretendenti un uzvarētāji. Šāda instrumenta esamība ilgtermiņā ļautu saskatīt likumsakarības, kad noteikti pretendenti piedalās vienos un tos pašos iepirkumos, bet uzvarētāji vienmērīgi sadalās un katrs tirgus dalībnieks gūst kādu labumu.

Savukārt ne tik uz savstarpējo sadarbību vērsti izmanto ikkatru iespēju, lai nomelnotu to pretendentu, kuram tiek piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, cerot, ka beigās viņš tiks no iepirkuma izslēgts. Tad nu tiek iets uz “pilnu banku”. Piemēram, ja iepirkumā tiek iepirkts pakalpojums, tad tiek darīts viss, lai nosacīti uzvarējušā pretendenta pieteiktie speciālisti atsauktu savu dalību, kā rezultātā nepietiek speciālistu un ir jānosaka jauns uzvarētājs. Tiek meklēti dažādi, nereti pat izteikti izdomājumi vai pieņēmumi, lai tiktu nomelnots uzvarējušais pretendents un pasūtītājs vai apšaubīta iespējamā pretendenta spēja izpildīt pakalpojumu/pasūtījumu. Tad, pārsūdzot pieņemto lēmumu, Iepirkumu uzraudzības birojā par līgumtiesību piešķiršanu tiktu atklātas kādas procesuālās kļūdas, kā rezultātā pastāvētu iespēja mainīt iepirkumu komisijas lēmumu sev par labu.

Bieži nākas saskarties ar pilnīgi primitīviem gadījumiem, kad iespējamais pretendents, iesniedzot savu piedāvājumu, ir viltojis parakstus vai dokumentus. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad pretendents, kurš neieguva līgumslēgšanas tiesības, no pasūtītāja mājaslapas ir lejuplādējis nolikumu, pārveidojis to un tad kopā ar pārveidoto nolikumu ir iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, atsaucoties uz it kā pasūtītāja pieļautajiem pārkāpumiem, veicot neatbilstošu vērtēšanu nolikumam. Tas nekas, ka tam nolikumam, ko pats pārveidojis.

Trakākais ir tas, ka šī brīža regulējums neparedz iespēju izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tiek konstatēta parakstu viltošana vai citādāka mānīšanās. Tad var rasties situācija, ka aizdomas par parakstu viltošanu ir, policija ir uzsākusi kriminālprocesu, bet attiecīgajam pretendentam ir jāpiešķir līgumslēgšanas tiesības. Nav arī mehānisma par attiecīgā pretendenta “sodīšanu”, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tiek secināts, ka viņš ir veicis nelikumīgas darbības.

Kā pasūtītājiem, tā arī potenciālajiem piegādātājiem ir viena kopīga iezīme – mantkārība, kā rezultātā tiek pārkāpts viss iespējamais. Kā potenciālais piegādātājs vēlas saņemt attiecīgu pasūtījumu un uz tā rēķina labi nopelnīt, tā arī pasūtītājs ir gatavs uz visu, lai saņemtu kādu materiālu labumu. Viņam pat nav svarīgi, vai par uzvaru iepirkumā viņam kukuli dod uzņēmums A vai uzņēmums B. Te ir runa par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, nereti arī par starpniecību kukuļošanā. Diemžēl negodprātīgi cilvēki būs vienmēr un visās jomās. Nav nozīmes, tie ir iepirkumi vai kas cits. Ar šo sērgu varētu tik cīnīties spēcīgas tiesībsargājošās iestādes un pastiprināti sodi par šiem nodarījumiem. Tiesa, ir vēl bīstamākas iezīmes. Proti, ka uzvarētājs tiek noteikts nevis godīgā ceļā vai tiešā kukuļošanā, bet pēc principa – es tev, tu man - un ir tikai viens ķēdes posms plašākā darījuma tīklā, aiz kura nereti varētu pat stāvēt politiskā elite. Piemēram, OIK afēra, tagad arī atkritumu bizness Rīgas domē un vēl daudzi citi.

Kopsavilkums par visu apskatīto – problemātika ir vērojama visās jomās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši negodprātīgiem cilvēkiem. Tādējādi, lai situāciju risinātu, normatīvajā līmenī vajadzētu paredzēt striktāku regulējumu.

Piemēram.

Iepirkumu komisijās nevar būt politiķu un vadības (administrācijas) pārstāvji. Tikai konkrētās jomas speciālisti.

No noteiktas summas kāda neatkarīga institūcija caurskata nolikumus un tehniskās specifikācijas. Tikai pēc viņu akcepta iepirkumu varētu izsludināt.

Izveidot vienotu datu bāzi par viesiem iepirkumiem, tajā skaitā arī par tirgus izpētēm, kurā būtu norādīti kā uzvarētāji, tā pārējie dalībnieki un piedāvātās līgumcenas. Turklāt šīs datu bāzes informācija tiktu analizēta un nepieciešamības gadījumā iegūtā informācija jau būtu par pamatu kādām turpmākām darbībām.

Palielināt valsts nodevu sūdzību iesniegšanai IUB, lai mazinātu vēlmi sūdzēties sūdzēšanās pēc, a ja nu izdodas.

Organizēt sistemātiskas un nopietnas apmācības nodarbinātajiem, kuri darbojas iepirkumu sfērā. Pat līdz tam, ka ar iepirkumiem nevar strādāt, kamēr nav noklausīti noteikti kursi.

Loģiski, ka arī pārskatīt atalgojumu, lai iepirkumu veicēji nebūtu ieinteresēti domāt par kaut kādām sarunāšanām un lai no valsts sektora visi labākie speciālisti nepārietu uz privāto.

Ar pretendentu, kurš ieguvis līgumslēgšanas tiesības, izmantojot prettiesiskas darbības, būtu jāpārtrauc noslēgtais iepirkuma līgums, viņam būtu jāsamaksā soda nauda iepirkuma līguma apmērā, un pretendentam būtu liegums turpmāk piedalīties iepirkumos.

Ierobežojums dalībai turpmākos iepirkumos uzlikt ne tikai pretendentam kā juridiskai personai, bet arī visām tā amatpersonām un patiesā labuma guvējiem. Proti, ja persona A ir bijusi valdes loceklis vai patiesā labuma guvējs firmā B, kas izmantoja prettiesiskas darbības, lai panāktu, ka ar viņiem tiktu noslēgts iepirkuma līgums, tad firma B turpmāk vairs nevarētu piedalīties nevienā iepirkumā, un neatkarīgi no tā, kurā firmā darbotos persona A, arī tā iepirkumos vairs nedrīkstētu piedalīties.

Priekšlikumi izklausās skarbi, piekrītu, bet – šī brīža situācija ir aizgājusi tik tālu, ka ar maigām un saudzīgām metodēm iepirkuma purvu nenosusināsim. Kamēr normatīvajā līmenī netiks “pievilktas skrūves”, tikmēr nekas nemainīsies. Kaut arī nereti rodas sajūta, ka atsevišķi politiķi vai politiskie spēki ir ieinteresēti, lai ir, kā ir, bet par to jau ir cits stāsts.

1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38483

2 https://www.lu.lv/lv/nc/studijas/studiju-celvedis/programmu-un-kursu-katalogi/kursu-katalogs/?tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcourse%5D=JurZ6089&tx_lustudycatalogue_pi1%5Baction%5D=detail&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcontroller%5D=Course&cHash=265cf54dcb34f6f1ed040bb6a16710b8

3 https://iek.lv/136-seminars/

4 https://likumi.lv/doc.php?id=287760

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...