Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
30.08.2017.
Komentāri (4)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

Noteikumu projektā aprakstīts, ka līdz 2023.gada 31.decembrim atbilstoši darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajam plānots sasniegt šādus rezultāta rādītājus:

- AER īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā – 60%;

- kopējā AER siltumjauda centralizētajā siltumapgādē (turpmāk - CSA) – 1 820 MW;

- rekonstruēto siltumtīklu garums – 21 km;

- siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 14 634 MWh/ gadā;

- AER izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums CSA – 21 MW;

- no AER ražotā papildjauda – 8 MW;

- aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 14 095 CO2 ekvivalenta tonnas.

Neizpratni rada tas, ka šo mērķu sasniegšanai atbalsts ir paredzēts vienīgi mazāk efektīvām tehnoloģijām, vērtīgo kurināmo vienkārši sadedzinot katlos, neparedzot iespēju uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt modernākām un efektīvākām kurināmā izmantošanas tehnoloģijām, piemēram, koģenerācijai.

Koģenerācija ir visefektīvākais pašlaik pasaulē zināmais kurināmā izmantošanas veids ar visaugstāko pievienoto vērtību, jo paralēli siltumenerģijai tiek iegūta arī elektroenerģija. Koģenerāciju var efektīvi izmantot tieši centralizētajā siltumapgādē, kas ir Latvijas priekšrocība, kura ar šādiem “noteikumiem” nebūs izmantojama arī nākotnē, jo jaunizbūvētos katlus nedrīkstēs aizstāt ar citām iekārtām.

Noteikumu projekta 4.3.1. punkts paredz izņēmumu atbalsta saņemšanai koģenerācijas stacijām, - “…izņemot gadījumu, kad projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana vai būvniecība”.

Šādā teksta redakcijā šis izņēmums rada iespējas saņemt programmas finansējumu arī tām koģenerācijas stacijām, kuras izmanto fosilo kurināmo un ir pretrunā mērķim veicināt vietējo AER izmantošanu. Loģiski būtu šo izņēmumu attiecināt vienīgi uz AER izmantojošām stacijām. Rodas pamatots jautājums – vai tā ir kārtējā neuzmanības kļūda, vai apzināti iestrādāta iespēja kāda uzņēmuma interesēs?

Nepatīkams pārsteigums parādās iepazīstoties ar ziņojuma sadaļu, kur tiek rakstīts par biogāzi. Ir zināms, ka biogāze arī ir viens no AER, bet šajā ziņojumā tiek liegtas investīcijas koģenerācijas elektroenerģijas staciju būvniecībā vai rekonstrukcijā, tai skaitā biogāzes koģenerācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā. Kā iemeslu minot to, ka šāds ieguldījums ir jau bijis atbalstīts un biogāzes stacijām tiek sniegts valsts atbalsts piešķirot obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) tiesības.

Nezināmu iemeslu dēļ tiek aizmirsts, ka OI tiesības ir arī dabas gāzes termoelektrostacijām, kuriem acīmredzami pēc šī ziņojuma ietvara var secināt, ka atbalsts pienāksies.

Šāds instruments būtu ļoti labs, lai atbalstītu jaunas biogāzes stacijas, kur tās ir nepieciešamas, lai risinātu vides problēmas, reizē apgādātu fermas un, ja nepieciešams, CSA nodotu siltumu un, protams, koģenerācijas procesā ražotu elektroenerģiju, kuru realizētu pašapgādē vai brīvajā tirgū!”

Eiropā un pasaulē nepārtraukti tiek meklēti un ieviesti vislabākie un efektīvākie kompleksie risinājumi vides un enerģētikas jomā, tai skaitā atkritumu utilizācijā ar vienlaicīgu enerģijas iegūšanu (arī biogāzes ražošana koģenerācijā vai ar tālāku biometāna iegūšanu u.t.t.). Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Latvijā, kur tiek domāts par vidi, šādi risinājumi ne tikai netiek ņemti vērā, bet atklāti noliegti.

Nav skaidrs arī tas, kāpēc tik nozīmīgs noteikumu projekts tiek skatīts Ministru kabinetā bez apspriešanas. Arī tas liek aizdomāties par to, ka projekts tiek virzīts kāda uzņēmuma interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...