Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir lielisks laiks žurkām. Tās grauž mūsu pasūtījumus pārpildītajos pakomātos. Bet īstās žurkas ir cilvēki, kas nespēj pieņemt saprātīgus lēmumus, graužot nost savu tautu. Piedodiet, bet Ziemeļkorejas deficīts var atpūsties, salīdzinot ar mūsu pircēju spīdzināšanu. Cilvēki skrien pa trīs veikaliem, lai atrastu vajadzīgo. Tas tiešām ir gudri?

“Nav pamata COVID-19 ierobežojumu atcelšanai”, “Kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties…” – esam jau gan pieraduši pie dažādiem valdības vīru izteicieniem, kas šķiet visai atrauti no sabiedrības ikdienas dzīves. Taču dzirdēt, ka kāds pieņēmis lēmumu (un nav pat konkrētības, kurš; un vai bez premjera ziņas, vai?), kas COVID situāciju varētu paildzināt un radīt vēl dziļāku ekonomisko krīzi, rodas priekšstats par haosa, nekontrolētības un izmisuma pārņemtu valdību, kas vairs nesaprot pati, kas tai darāms.

Ja šobrīd mūsu tauta vēl pacietīgi norij krupi, savelk jostas un saskaita pēdējās kapeikas, tad tas nenozīmē, ka šis klusums saglabāsies un nemieru vētra aizies mūsu valstij garām. Dzīvojam informācijas laikmetā, un arī līdz mums nonāk ziņas par nekārtībām un nemieriem citur Eiropā, ko radījuši ierobežojumi. Satraucoši, ka pat mierīgie nīderlandieši ir gatavi veikaliem dauzīt logus un nodarboties ar marodierismu. Vai mūsu valdība dara visu iespējamo, lai nemieri nesāktos arī pie mums? Šobrīd tā nešķiet. Cerams, ka tie, kas šodien no bezizejas dauza galvu pret sienu, visai drīz nesāks dauzīt skatlogus.

Laikā, kad tirgotājiem tiek liegts vērt savu veikalu durvis un uz nezināmu laiku tie atstāti raustīties lēnā ierobežojumu agonijā, valsts prezidenta biroja šefs Andris Teikmanis  nekautrējas apmeklēt Lidl loģistikas centra atklāšanas pasākumu. Mani pārņēma kauns, pat lasot šo ziņu – kā var valstvīriem pat prātā ienākt ko tādu darīt brīdī, kad lielākā daļa pašmāju tirgotāju ir uz bankrota robežas? Un vai tas nav perfekti nomērīts un izsvērts lēmums – atklāt Lidl veikalus brīdi, kad Latvijas tirgotāji būs tā novārdzināti, ka visticamāk puse no tiem nekad vairs tā arī neatvērs durvis arī pēc ierobežojumu atcelšanas. Un kurš no tā iegūs? Lidl.

Varam smieties par sazvērestības teorijām un sabiedrības šūmēšanos sociālajos tīklos. Taču, kad esam iespiesti stūrī, bezpalīdzīgi noraugāmies, kā mūsu rūpals aiziet nebūtībā, neviļus baisas domas iešaujas prātā. Ja steidzami netiks mainīts iesāktais kurss, tad nekas cits neatliek kā vien domāt, ka mūsu pašu Latvijas valdības lēmumi ir ķirurģiski precīzi mērķēti uz mazo, vietējo tirgotāju novārdzināšanu līdz martam, kad plāno atvērties Lidl (un tas arī varētu būt iemesls, kāpēc viņi patiesībā slēpj atvēršanas datumus).

Pat bēdīgi slavenajai sociālo tīklu dīvai Magonei bija jautājums “cik tālu tā mūsu valdība mīļā var aiziet?”, ja pat slotu nevar vairs nopirkt. Taču pasmieties varam vien uz īsu brīdi, jo jāsteidz cilāt valdības lēmumi, lai saprastu, vai varam kvalificēties atbalsta saņemšanai dīkstāves periodā, lai kādu brīdi vēl spētu turēties virs ūdens. Tikmēr Lidl pucē savu puspabeigto angāru logus un krāmē preces plauktos, lai visticamāk martā rautu durvis vaļā un pulcētu barus uz atklāšanu.

Ja valdībai nav ne sāta, ne prāta, tad tai ir jāseko sevis izsludinātajam piemēram – algas sev nost un dzīvot no pabalstiem, vai arī jāpiesakās darbā pie drīz vienīgā Latvijas veikalnieka – Lidla par krāvēju-tualešu tīrītāju! Fizisks darbs, atmodinot smadzenes!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...