Ierobežotas pieejamības dokuments norāda uz bijušās Saeimas ģenerālsekretāres nolaidību „slepeno telpu” lietā

Iesaki rakstu:

Pietiek jau ir aprakstījis, kā četras Saeimas kancelejas juristes pašlaik tikušas ne tikai pie disciplinārsodiem, bet arī pie statusa „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” krimināllietā, kas saistīta ar Saeimas jaunās ēkas slepeno telpu skandālu. Šodien publicējamais dokuments vēl skaidrāk apliecina, ka pašlaik faktiski ir „nozīmēti grēkāži”, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī.

Šajā vēstulē, ko pagājušā gada 8. aprīlī Saeimas ģenerālsekretārei Pētersonei adresējusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tiek norādīts, ka 2014. gada 16.septembrī izveidotā darba grupa Saeimas drošības situācijas pilnveidošanai rekomendējusi apvienot visas Saeimas īpašā drošības režīma telpas atsevišķā Saeimas ēkas zonā – parlamenta jaunizbūvētajā ēkā Jēkaba ielā 6/8.

Āboltiņa Saeimas ģenerālsekretārei vēstulē norādījusi: „Ņemot vērā to. ka Nacionālās drošības komisijas rīcībā nav informācijas par Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8 būvniecības un iekārtošanas darbu norisi atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām drošības prasībām, lūdzu Jūs pirms minēto telpu nodošanas ekspluatācijā rūpīgi izvērtēt un informēt Nacionālo drošības komisiju, vai telpas, kuras paredzētas Nacionālās drošības komisijas ikdienas darbam, klasificētu sēžu norisēm, sevišķās lietvedības ikdienas darbam. Slepenības režīma vadības nodrošinājumam, ir atbilstošas to darba specifikai un nepieciešamajai konfidencialitātes ievērošanai.”

Tas nozīmē, ka pirmoreiz atklātībā nonāk dokuments, kurā jau pagājušā gada aprīlī Saeimas ģenerālsekretārei skaidri norādīts, ka jaunajā Saeimas ēkā ir paredzētas telpas „sevišķās lietvedības ikdienas darbam” un citām valstiski slepenām darbībām. Taču, kā liecina visa turpmākā notikumu norise, Pētersone šo Āboltiņas vēstuli vienkārši nav „pamanījusi”, bet, kad šī nolaidība nāca gaismā, sākusi meklēt citus vainīgos.

Kā zināms, tikai šā gada janvāra beigās Saeimas vadība sabiedrību soli pa solim sāka informēt, ka jaunizbūvētajās Saeimas telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonus eiro, projektēšana un būvdarbi notikuši bez šādā situācijā nepieciešama industriālās drošības sertifikāta. Pirmā ar šo „atklājumu” nāca klajā tieši Pētersone.

Tieši Pētersones vadītā dienesta izmeklēšanas komisija tad arī nonāca pie secinājuma, ka galvenās vainīgās notikušajā varētu būt četras Saeimas kancelejas juristes, kuru bezdarbības un nolaidības dēļ neesot veikti visi nepieciešamie konsultatīvie un organizatoriskie pasākumi un neesot sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un būvniecības un pakalpojumu līgumu izstrādē, lai cokolstāva telpām ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8 nodrošinātu statusa atbilstību likumam „Par valsts noslēpumu”.

Tiesa, kā jau iepriekš liecināja Pietiek aprakstītie dokumenti, patiesībā, sākot īstenot plānus par jauno Saeimas telpu izbūvi, iecere par darbu ar valsts noslēpumu tieši tajās ir pastāvējusi varbūt vienīgi amatpersonu galvās, taču oficiāli nekur nav tikusi fiksēta.

Savukārt, kad 2014. gada 9. oktobrī Saeimas prezidijs slēgtā sēdē beidzot pieņēma konfidenciālu lēmumu “Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā”, kurā pirmoreiz bija oficiāli fiksēta doma par jaunās ēkas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslēpumu, augstajām amatpersonām „piemirsās”, ka Saeimas ierindas darbinieces bez pieejas valsts noslēpumam ar to nedrīkst iepazīties.

Pietiek zināms, ka nevienam Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to arī nevienam no viņiem nav bijušas un vēl līdz šim brīdim nav tiesības zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Attiecīgi juristēm, kas bijušas iepirkuma komisijas sastāvā, nav bijis nekādas informācijas par jaunām prasībām attiecībā uz industriālā drošības sertifikāta nepieciešamību, - taču tas nav bijis traucēklis tieši viņas tagad „nozīmēt par grēkāžiem”.

Kā zināms, Drošības policijas sāktajā kriminālprocesā tieši viņām noteikts statuss „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, savukārt Pētersone, par kuras nolaidību liecina Pietiek rīcībā nonākušais dokuments, no atbildības ir izvairījusies, jau laikus uzrakstot atlūgumu.

Foto no kasjauns.lv

Seko mums