Ierosināta disciplinārlieta pret VID Jaunzemi par iespējamu 6,5 miljonu eiro nozagšanu valstij
Pietiek lasītājs23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mulsums, kas pārņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi tik ļoti, ka viņa nespēj sniegt atbildes uz elementāriem jautājumiem saistībā ar VID Nodokļu un muitas policijas vadības nu jau bēdīgi slaveno komandējumu, varētu būt saistīts ar I.Jaunzemes pastāvīgi piekopto "strausa" politiku - slēpties cerībā, ka neviens nepamanīs, cik ļoti viņas vadībā degradējas VID. Tomēr ticamāks izskaidrojums ir pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas uzsāktā disciplinārlieta pret pašu I.Jaunzemi.
Tā kā vairāk par VID reputāciju I.Jaunzemi uztrauc savs amats, šobrīd viņas domas vairāk griežas ap vēlmi atrast laika mašīnu, kas ļautu atgriezties dažus mēnešus atpakaļ, kad viņa parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam ar Kipras ofšoros paslēptiem īpašniekiem pirms tiesvedības pabeigšanas.
Īsumā par lietu: pēc vairāku gadu tiesāšanās tiesa lika VID atmaksāt maksātnespējīgajai AS "Krāsainie lējumi" 6,5 miljonus eiro. Kaut arī VID vienmēr pārsūdz jebkuru sev nelabvēlīgu lēmumu (it sevišķi, ja runa ir par miljoniem), šoreiz VID izlēma to nedarīt, tā vietā vienkārši pārskaitot uzņēmumam visu summu.
Lēmumu vēl neizprotamāku padara arī citi apstākļi - uzņēmums neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada, tam nav zināmi īpašnieki, un uzņēmumam joprojām ir vairāk kā 12 miljonu nodokļu parāds.
Pat, ja VID zaudētu arī augstākā tiesas instancē, ierasta prakse šādos gadījumos ir novirzīt jebkurus maksājumus nodokļu parāda samaksai. Tomēr šajā gadījumā VID ir rīkojies, maigi izsakoties, ļoti savādi - tas nenovirzīja šos 6,5 miljonus eiro nodokļu parāda samazināšanai, bet pārskaitīja tos uz šī nodokļu parādnieka kontu, kuru pārvalda maksātnespējas administrators. Tālākie šo miljonu ceļi nav zināmi.
Toties ir zināms vēl viens interesants fakts - VID šajā gadījumā ir bijis tik aizmāršīgs, ka, neskatoties uz 12 miljonu eiro lielu nodokļu parādu, tas nebija pieteicies par maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru. Rezultātā valsts, „pateicoties” VID un tā nekompetentajai vadītājai, ne tikai neizprotamu dēļ pasteidzās, pirms tiesvedības beigām pārskaitot maksātnespējīgam uzņēmumam vairākus miljonus eiro, bet pie reizes arī neizmantoja iespēju (pienākumu!) pieteikties par šī uzņēmuma kreditoru, tādējādi atgūstot vismaz daļu līdzekļu.
Jāpiebilst, ka lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam sagatavoja noteiktās aprindās zināmā Inga Brutāne, kuras vadītajā Juridiskajā pārvaldē dažkārt tiek pieņemti savdabīgi lēmumi, kas vēlāk kalpo par pamatu leģendām par pērkamiem VID lēmumiem. Tomēr tik neordināra VID rīcība un tik milzīgas summas pārskaitīšana nebija iespējama bez VID vadītājas I.Jaunzemes akcepta un paraksta. Tādēļ disciplinārlieta ir uzsākta tieši pret I.Jaunzemi.
Tikmēr arī pašā Finanšu ministrijā aizdomīgi aktīvi darbojas daži ministrijas darbinieki, lai šī lieta netiktu aiztikta, bet, šķiet, vismaz pagaidām ir uzvarējusi pozīcija, ka tik smagi pēc iespējamas korupcijas smakojošs gadījums nedrīkst tikt atstāts bez uzmanības.
Šajā lietā jautājumu ir daudz, bet viens no interesantākajiem - vai I.Jaunzeme parakstīja šo lēmumu savas nekompetences dēļ vai, paļaujoties uz ietekmīgu cilvēku lūgumu? Cerams, ka disciplinārlietas rezultātā tiks izvērtēts, vai I.Jaunzeme ir vienīgā VID darbiniece, kas ir atbildīga par rīcību, kas, visdrīzāk, nodarījusi nodokļu maksātājiem 6,5 miljonus eiro zaudējumus. Un vēl cerams, ka tiks atklāti arī citi iesaistītie - iespējams, arī no Finanšu ministrijas un kādas bankas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.