Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mulsums, kas pārņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi tik ļoti, ka viņa nespēj sniegt atbildes uz elementāriem jautājumiem saistībā ar VID Nodokļu un muitas policijas vadības nu jau bēdīgi slaveno komandējumu, varētu būt saistīts ar I.Jaunzemes pastāvīgi piekopto "strausa" politiku - slēpties cerībā, ka neviens nepamanīs, cik ļoti viņas vadībā degradējas VID. Tomēr ticamāks izskaidrojums ir pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas uzsāktā disciplinārlieta pret pašu I.Jaunzemi.

Tā kā vairāk par VID reputāciju I.Jaunzemi uztrauc savs amats, šobrīd viņas domas vairāk griežas ap vēlmi atrast laika mašīnu, kas ļautu atgriezties dažus mēnešus atpakaļ, kad viņa parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam ar Kipras ofšoros paslēptiem īpašniekiem pirms tiesvedības pabeigšanas.

Īsumā par lietu: pēc vairāku gadu tiesāšanās tiesa lika VID atmaksāt maksātnespējīgajai AS "Krāsainie lējumi" 6,5 miljonus eiro. Kaut arī VID vienmēr pārsūdz jebkuru sev nelabvēlīgu lēmumu (it sevišķi, ja runa ir par miljoniem), šoreiz VID izlēma to nedarīt, tā vietā vienkārši pārskaitot uzņēmumam visu summu.

Lēmumu vēl neizprotamāku padara arī citi apstākļi - uzņēmums neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada, tam nav zināmi īpašnieki, un uzņēmumam joprojām ir vairāk kā 12 miljonu nodokļu parāds.

Pat, ja VID zaudētu arī augstākā tiesas instancē, ierasta prakse šādos gadījumos ir novirzīt jebkurus maksājumus nodokļu parāda samaksai. Tomēr šajā gadījumā VID ir rīkojies, maigi izsakoties, ļoti savādi - tas nenovirzīja šos 6,5 miljonus eiro nodokļu parāda samazināšanai, bet pārskaitīja tos uz šī nodokļu parādnieka kontu, kuru pārvalda maksātnespējas administrators. Tālākie šo miljonu ceļi nav zināmi.

Toties ir zināms vēl viens interesants fakts - VID šajā gadījumā ir bijis tik aizmāršīgs, ka, neskatoties uz 12 miljonu eiro lielu nodokļu parādu, tas nebija pieteicies par maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru. Rezultātā valsts, „pateicoties” VID un tā nekompetentajai vadītājai, ne tikai neizprotamu dēļ pasteidzās, pirms tiesvedības beigām pārskaitot maksātnespējīgam uzņēmumam vairākus miljonus eiro, bet pie reizes arī neizmantoja iespēju (pienākumu!) pieteikties par šī uzņēmuma kreditoru, tādējādi atgūstot vismaz daļu līdzekļu.

Jāpiebilst, ka lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam sagatavoja noteiktās aprindās zināmā Inga Brutāne, kuras vadītajā Juridiskajā pārvaldē dažkārt tiek pieņemti savdabīgi lēmumi, kas vēlāk kalpo par pamatu leģendām par pērkamiem VID lēmumiem. Tomēr tik neordināra VID rīcība un tik milzīgas summas pārskaitīšana nebija iespējama bez VID vadītājas I.Jaunzemes akcepta un paraksta. Tādēļ disciplinārlieta ir uzsākta tieši pret I.Jaunzemi.

Tikmēr arī pašā Finanšu ministrijā aizdomīgi aktīvi darbojas daži ministrijas darbinieki, lai šī lieta netiktu aiztikta, bet, šķiet, vismaz pagaidām ir uzvarējusi pozīcija, ka tik smagi pēc iespējamas korupcijas smakojošs gadījums nedrīkst tikt atstāts bez uzmanības.

Šajā lietā jautājumu ir daudz, bet viens no interesantākajiem - vai I.Jaunzeme parakstīja šo lēmumu savas nekompetences dēļ vai, paļaujoties uz ietekmīgu cilvēku lūgumu? Cerams, ka disciplinārlietas rezultātā tiks izvērtēts, vai I.Jaunzeme ir vienīgā VID darbiniece, kas ir atbildīga par rīcību, kas, visdrīzāk, nodarījusi nodokļu maksātājiem 6,5 miljonus eiro zaudējumus. Un vēl cerams, ka tiks atklāti arī citi iesaistītie - iespējams, arī no Finanšu ministrijas un kādas bankas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...