Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

„Ieslēgt aitu”

Jānis Urbanovičs
20.03.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jauniešu slengā ir dzirdēts šāds izteiciens - "ieslēgt aitu". Tā saka, kad esi pieķerts, bet negribi atzīties. Tad jātēlo, ka īsti nesaproti, par ko ir runa, viss jānoliedz, jāmēģina ievadīt sarunu citā gultnē, jāizrāda svēts sašutums par "nepamatotām aizdomām", savā vietā jāatrod kāds cits grēkāzis, jāpielieto taktika "bet jūs vispirms pierādiet". To visu vajag runāt droši, skaļi, uzbrūkoši, un, pats galvenais - netīšām nepamirkšķināt.

Jau otro nedēļu sabiedrībai ir iespēja vērot, kā "aitu ieslēdzis" Latvijas lielākais politiskais smagsvars, kas, dažādi pārsaucoties un kombinējoties, valsti pārvalda vairāk nekā 20 gadus. Kuram bez augstāk minētajiem verbālajiem līdzekļiem rīcības arsenālā ir arī tieša ietekme varas struktūrās, tostarp tajās, kam pienākas šo aplokšņu algu skandālu izmeklēt. Tas varas turētājiem rada drošības izjūtu un pašpārliecinātību. Tomēr stingrajā "pareizās" komunikācijas līnijā parādās plaisas.

Vispirms sāk mirkšķināt tupākie - tie, kas notiekošo mēģina uzdot par "konkurentu politisko pasūtījumu". Tik neveiklu manevru nevar novērtēt citādi kā vien par iekšēju nervozitāti un bailēm, ka kūdras purvā iemesta dzirkstele un lielākās nepatikšanas tikai vēl priekšā.

Taču visdaiļrunīgāk runā tie, kuri klusē. Tie, kam vienmēr paticis uzsvērt savu morālo stāju, tīru kā briljanta oliņu. Kam vienmēr bijis ko norādīt citiem no Briseles tāluma vai sava varas torņa augstuma. Klusē autoritātes no dažādām "tīro roku" biedrībām, kas citiem līdzīga rakstura skandāliem nekad nav pagājušas garām bez ievērības. Kur kapusvētki, kur lietussargi, kur maijpuķītes? Vienīgais, ko dzirdam, ir negribīgi izspiests "apstākļi nopietni jāizmeklē". Bet tas nudien ir pliekani.

Klusē tie, kuri zina. Kuri ir pietiekami tālredzīgi, lai paklusētu.

Lielākā daļa politiskās vides ir pārliecināti, ka šo skandālu tāpat kā dažādas burtnīciņas un citus līdzīgus izdosies paslaucīt zem paklāja, - varas partijai tam ir pietiekami daudz resursu. Problēma ir cita - sāk mosties konjunktūras instinkti. Savos ilgajos valdīšanas gados varas partijas ir cauraudušas visu valsts pārvaldi, no ministrijām sākot un ar valsts uzņēmumiem beidzot. Un tas ir lielākais varas partiju resurss un spēks. Paklausīgs ierēdnis pareizajā vietā.

Bet te "savi cilvēki" sāk bažīties: vai partija, kas ilgi bijusi māte barotāja, izturēs šo pārbaudījumu? Vai kopā ar Kariņa zelta lidojumiem tas nesašūpos hegemonu? Vai nav laikus jāpamet šis kuģis un jāmeklē kāds progresīvi perspektīvāks?

Politiskās varas nemainīgums ir Latvijas nelaime, lielākais atpalicības cēlonis. Zāles pret lielu, neprasmīgu un rijīgu birokrātiju ir tikai vienas - politiskais svārsts, kas laiku pa laikam izmēž dažādus ielikteņus no valsts pārvaldes. Diemžēl mums tas nedarbojas. Taču varas partija izvēlētā "aitas ieslēgšanas" taktika ir tik bezkaunīga, ka raisa cerības - cilvēku pacietības mērs reiz būs pilns. Ka vēlētaji ieraudzīs - vārdu un darbu vektori principiāli nesakrīt. Saņemsies un "izslēgs aitu".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...