Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control – OFAC) publisko paziņojumu es, Aivars Lembergs, esmu iekļauts tā dēvētajā “Magņitska sarakstā”. 

Pēc minētā paziņojuma attiecībā pret mani Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni darbību, t.sk. iesaldēja manus un manu tuvinieku (bērnu, laulātās) vienīgos norēķinu kontus.

Publiski ir pausta informācija, ka ASV sankcijas ir jāievēro bankām Latvijā un ka ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.

Izņemot minētos publiskos paziņojumus un no atsevišķām tiesību normām izrietošo informāciju, man nav sniegta sīkāka informācija par to, cik ilgi pret mani tiks īstenoti man piemērotie ierobežojumi un kādas ir manas tiesības prasīt piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

Neviens – ne bankas, kuras iesaldēja manus un manu tuvinieku norēķinu kontus un pārtrauca jebkādu sadarbību ne tikai ar mani, bet arī ar maniem tuviniekiem, ne arī kāda šo banku uzraugoša institūcija nav sniegusi ne ieviesto sankciju, ne arī bankas rīcības tiesisko pamatojumu.

2016.gada 1.martā ir stājies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Likums), kura mērķis, cita starpā ir nodrošināt tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Likumā noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju un Eiropas Savienības regulās noteikto sankciju ieviešanas, noteikšanas un izpildes kārtība.

Savukārt vispārējo sankciju izpildes kārtību nosaka 2019.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi), kuru anotācijā noteikts, ka: “Latvijai juridiski saistošas ir tikai ANO un ES kā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Citu starptautisko organizāciju, [..] noteiktās sankcijas ir politiski saistošas un tās netiek ieviestas Sankciju likumā noteiktā kārtībā.”

Likuma anotācijā kā tā ieviešanas nepieciešamība ir norādīta nepieciešamība ieviest starptautiskos standartus, kas paredz sankcijas pret teroristiem un terorisma finansētājiem. No kā, nesaņemot nekādu citu skaidrojumu, būtu secināms, ka sankcijas pret mani tiek piemērotas kā pret teroristu un terorisma finansētāju.

Saskaņā ar Likuma 13.panta ceturto daļu kompetentā institūcija, kura lemj par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu noteikto ierobežojumu piemērošanu Latvijā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Līdz ar to OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un FKTK izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” un par to uzraudzību atbildīga ir FKTK.

Kā atbildīgā institūcija, kas var noteikt kritērijus, kuras sankcijas uzskata par būtiskām un kā tās piemēro, FKTK 2019.gada 12.decembrī rīkoja preses konferenci, kuras laikā informēja klātesošos, ka 2019.gada 11.decembrī FKTK ir tikusies ar visām bankām un informējusi par tālākām sekojošām rīcībām, kā arī nosūtījusi vēstuli visam finanšu sektoram, izskaidrojot, kas tālāk jādara visām finanšu institūcijām. Diemžēl, arī šajā publiskajā preses konferencē FKTK nesniedza pamatojumu man piemērotajām sankcijām un neskaidroja, pamatojoties uz kādiem nacionāliem vai starptautiskiem normatīvajiem aktiem ir sagatavojusi šīs turpmākās darbības instrukcijas visām finanšu institūcijām.

Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī ir jābūt iespējai lūgt kādu augstāku iestādi pārskatīt tādu FKTK lēmumu (administratīvo aktu) vai faktisko rīcību, kas vērsta uz būtiskiem manu cilvēktiesību ierobežojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 90.pantu: Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Savukārt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmajai daļai: „Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk — uzziņa).” Uzziņa ir dokuments, kurā pēc privātpersonas lūguma sniegts iestādes skaidrojums par privātpersonas tiesībām un pienākumiem konkrētā tiesiskajā situācijā. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 27.septembra lēmumā lietā Nr.SKA-958/2013: “Uzziņas institūts sakņojas Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ar uzziņu personai tiek darīts zināms, kā konkrēto faktisko situāciju no tiesību viedokļa vērtē iestāde, proti, ar to tiek sniegts viedoklis, nevis informācija par faktiem.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu man nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Sniegt informāciju par to, uz kāda pamata pret mani piemērotas sankcijas, norādot konkrētus nacionālos un/vai starptautiskos tiesību aktus;

Sniegt skaidrojumu par manām tiesībām man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu par banku pienākumiem attiecībā uz mani man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu, tieši kāds dokuments (izdevējs, datums, nosaukums) ietver pret mani vērstās sankcijas (turpmāk tekstā – Sankciju dokuments);

Izsniegt man Sankciju dokumenta oficiālu norakstu ar tulkojumu valsts valodā, izskaidrojot tā pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi kredītiestādēm, kurās atrodas man piederoši naudas līdzekļi un vērtspapīri, izskaidrojot šo dokumentu pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi jebkurām citām personām saistībā ar mani.

Uzziņa nepieciešama, lai ar tiesiskā valstī pieejamiem aizsardzības līdzekļiem aizstāvētu savas cilvēktiesības, kas ar Sankciju dokumentu un uz tā bāzes izdotiem FKTK dokumentiem attiecībā uz mani un maniem tuviniekiem aizskar Satversmes 92.pantā un 105.pantā noteiktās tiesības.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...