Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo vēstuli informēju, ka šodien 2021. gada 16. novembrī esmu iesniedzis Ģenerālprokuroram iesniegumu ar turpinājumā lasāmo tekstu. Pēc izglītības neesmu jurists, šeit rakstu “dīvāna epidemiologa” kapacitātē, tāpēc pieļauju, ka daži mani spriedumi var būt maldīgi, bet lietas būtību tas nemaina. Latvijas Republikas Saeimā kopš 2021. gada 15. novembra ir būtiski ierobežota parlamentārā demokrātija, ir radīts precedents, un tie, kas to ir realizējuši, agrāk vai vēlāk atbildēs par savu nodarījumu pret mūsu valsti.

Atļaušos vērst arī deputātu uzmanību uz 2018. gadā premjera amata kandidātu debatēs Latvijas Mākslas akadēmijā izskanējušajām replikām par demokrātiju, kuras esmu apkopojis video materiālā[1]. Īpaši vēršu uzmanību uz Roberta Zīles pašā video noslēgumā minēto atziņu par to, ka demokrātija ir Latvijas nacionālās drošības garants. Tiem Saeimas deputātiem, kas mērķtiecīgi radījuši jauno stāvokli, ir jāpaskatās uz sevi spogulī. Šiem Saeimas deputātiem ir sev jāpavaicā, kas tagad attur nākamajās Saeimas vēlēšanās pirmajā jaunā sasaukuma sēdē noformēties koalīcijai, kas izslēdz no Saeimas darba visu neērto opozīciju, kurā, paredzams, būs vismaz daži no šīs vēstules lasītājiem?

Tālāk seko Ģenerālprokuroram nosūtītais iesnieguma teksts.

2021. gada 12. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludināja 13. novembrī. Vēlos norādīt uz atsevišķu Saeimas deputātu darbību, kas vērsta pret Latvijas valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 80. pantu ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Saskaņā ar Satversmes 28. pantu Saeimas locekli par balsošanu nevar saukt pie atbildības un šis iesniegums nav par pašu balsošanu, bet par darbībām, ko par šo likumu galīgajā lasījumā nobalsojušie 62 deputāti[2] un jo īpaši šo likumu virzījušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns un likumprojekta būtiskāko, antikonstitucionālo grozījumu iesniedzēji — koalīcijas frakciju vadītāji Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars — tagad veic savā Saeimas darbā, izmantojot radušos situāciju.

Manā skatījumā šis likums ir ticis virzīts ar nolūku citu starpā izslēgt no Saeimas darba konkrētu opozīcijas deputāti — Jūliju Stepaņenko, kuras neatbilstība šajā likumā noteiktajām prasībām dalībai Saeimas darbā bija publiski zināms fakts un uz ko likumprojekta virzīšanas laikā atsaucās arī likumprojekta virzītājs Juris Rancāns.

13. novembrī izsludinātā likuma 2. pants liedz Saeimas darbā piedalīties deputātiem, kas līdz 15. novembrim nav nedz uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, nedz saņēmuši klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījuši sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Likums ir pagaidu un ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam. Likums nenosaka nekādu pārejas periodu un stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2.21. punktu sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts apliecina, ka persona ir pilnībā vakcinēta, kas saskaņā ar šo pašu noteikumu 2.16. punktu nozīmē, ka persona ir pirms 14 un vairāk dienām izgājusi pilnu vakcinācijas kursu.

No šī izriet, ka nevakcinēti, Covid-19 nepārslimojuši un klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu brīvdienā un pirmdienas rītā iegūt fiziski vai medicīniski nespējīgi vai to mēģināt iegūt neplānojoši Saeimas deputāti nemaz nevarēja izpildīt šī likuma prasības līdz nākamajai Saeimas sēdei un nākamajām Saeimas komisiju sēdēm. To, ka svētdienā, 14. novembrī vai pirmdienā, 15. novembrī pirmo vakcīnas devu saņēmis deputāts nebūtu izpildījis šī likuma prasības dalībai Saeimas darbā, apliecināja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere 15. novembrī pulksten 8.00 notikušajā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, atbildot uz deputāta Alda Adamoviča jautājumu[3].

Neskaitot Saeimas ārkārtas sēdi 15. novembrī, kurā tika skatīti tieši ar šī likuma piemērošanu saistītie jautājumi, nākamā paredzētā Saeimas sēde bija 18. novembra svinīgā sēde. 16. un 17. novembrī bija ieplānotas vairāku komisiju sēdes, tai skaitā Eiropas lietu komisijas (kuras sastāvā ietilpst Jūlija Stepaņenko) un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde. Saeimas deputāts pilda amata pienākumus ne tikai, piedaloties sēdēs, bet arī, parakstot deputātu jautājumus un citos veidos. Saskaņā ar pieņemto likumu Saeimas deputātei Jūlijai Stepaņenko būtu liegts veikt šos pienākumus arī tad, ja deputāte censtos izpildīt šī likuma prasības uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Šis likums tapa steigā, trīs dienu laikā, un tas fundamentāli atšķiras no sākotnēji komisijā virzītā likumprojekta gan pēc tā mērķa, gan pēc satura. Sākotnēji virzītais likumprojekts bija par epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu Saeimas klātienes darbā, un saistībā ar epidemioloģisko stāvokli valstī tā virzīšana steidzamības kārtā, nenododot atpakaļ skatīšanai komisijā pēc 1. lasījuma, būtu saprotama. Taču faktiski pieņemtais likums ir nevis par Saeimas klātienes darbu, bet par liegumu pildīt Saeimas deputāta pienākumus vispār, un šim liegumam nav nekādas saistības ar epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu, jo netiek pieļauts pat attālināts darbs, kas de facto ir ticis pieļauts visu pandēmijas laiku.

Likuma 1. pants uzskaita mērķus, kuriem ir tikai pastarpināta, neizmērāma un subjektīvi interpretējama saistība ar epidemioloģisko stāvokli valstī. Likuma 6. pants noteic, ka Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtē noteikto ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību. Ja ierobežojumu nepieciešamību vērtē pēc 1. pantā uzskaitītajiem likuma mērķiem (to skaitā uzticēšanās valstī īstenotajai politikai sekmēšana; uzticēšanās valsts institūciju darbībai vairošana), tad ir grūti to nosaukt kā citādi kā par Saeimas Prezidija tiesībām patvaļīgi liegt šīs prasības neizpildījušajiem Saeimas deputātiem iespēju pildīt Satversmē noteikto un tautai svinīgi apsolīto. Likums nenosaka veidu, kā ievēlēts Saeimas deputāts vispār varētu apstrīdēt Saeimas Prezidija slēdzienu par to, vai pastāv nepieciešamība saglabāt ierobežojumus.

Likumprojekta būtiskākos grozījumus, kas izmainīja likumprojekta mērķi un būtību, 2. un galīgajā lasījumā virzīja deputātu grupa, kuru veidoja koalīcijas frakciju priekšsēdētāji Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars. Viņi ir arī to 62 deputātu vidū, kas nobalsoja par likumprojektu.

Juris Rancāns intervijā raidījumam “Nekā personīga” 14. novembrī teica: “Satversmes tiesā, ja kāds sūdzēsies, tās ir viņu tiesības. Tā darbojas demokrātiska iekārta, tā darbojas demokrātiska valsts.”[4] Juris Rancāns apzinās, ka ir ierobežojis Saeimas deputāta tiesības veikt savus amata pienākumus vismaz divas nedēļas. Demokrātiskā valstī tas ir uzskatāms par būtisku iekārtas apdraudējumu, ja tam nav pietiekama pamata, un viņš kā normālu notikumu secību pasniedz šo potenciāli ilgstošo procesu caur Satversmes tiesu, kamēr deputāts atgūst savas tiesības darboties Saeimā.

Juris Rancāns, kuram ir juridiskā izglītība, kurš ir iepriekš Saeimā debatējis saistībā ar Satversmes tiesu un kurš ir svinīgi solījies ievērot Latvijas Satversmi, labi zina, ka šis likumprojekts pārkāpj vairākus Satversmes pantus, bet viņš līdzīgi kā daudzi citi no 62 par šo likumprojektu balsojušajiem deputātiem tomēr balsoja par to, jo zināja, ka tas uz laiku ierobežos Jūlijas Stepaņenko iespējas pildīt amata pienākumus. Juris Rancāns un citi balsoja par šo likumu, paļaujoties, ka Satversmes 28. pants liedz viņus saukt pie atbildības, un paļaujoties, ka kādu laiku, kamēr to nebūs noraidījusi Satversmes tiesa, likums būs spēkā, neskatoties uz to, ka tas ir klaji antikonstitucionāls.

Kā jau tika konstatēts, likuma vistiešākais nolūks ir vismaz uz divām nedēļām no Saeimas izslēgt 14. novembrī vēl nevakcinējušos un Covid‑19 nepārslimojušus Saeimas deputātus. Tālāk likumam var saskatīt divus nolūkus: 1) vai nu pazemot piespiedu vakcinācijas oponenti un ievērojamas sabiedrības daļas vēlētu aizstāvi piespiežot veikt vakcināciju un publiski (caur Saeimas publiskoto informāciju par deputātiem, kuriem liegts vai nav liegts darbs) atzīstot, ka ir veikusi darbību ar savu ķermeni, kurai viņa, spriežot pēc politiķes retorikas, nepiekrīt, vai 2) izslēgt konkrēto deputāti no Saeimas darba uz visu likuma darbības termiņu, tas ir līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Tādējādi pieņemtais likums ir pretrunā šādiem Satversmes pantiem:

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu […]

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. […]

Likums ir pretrunā 9., 18. un 28. pantam caur vēršanos pret konkrēto deputāti, viņas disciplinēšanu un liegšanu strādāt nevis kādu objektīvu apsvērumu un iepriekš izsludinātu likumu pārkāpšanas dēļ, bet atšķirīgo uzskatu dēļ. Deputāte Jūlija Stepaņenko ir bijusi aktīva opozicionāre visu pandēmijas laiku, viņa ir konsekventi oponējusi prasībām pēc obligātas vakcinācijas dažādās profesijās un sabiedrības grupās.

Likuma 1. pantā norādītais otrais tā mērķis ir “sekmē[t] uzticēšanos valstī īstenotajai Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai”. Tātad koalīcija uzskata, ka “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politika” iegūs lielāku uzticību sabiedrībā, ja darbs tiks liegts šīs politikas opozīcijai. Šāda pieeja ir klajā pretrunā parlamentārās demokrātijas principiem, proti, ka realizētā politika ir oponējošu viedokļu apmaiņas vai vismaz to uzklausīšanas rezultātā tapis izlīgums, kompromiss. Liedzot balsi politikas oponentiem, notiek vēršanās pret Satversmes 1. pantā noteikto par Latviju kā demokrātisku republiku.

Mērķtiecīgi izslēdzot no Saeimas darba vienu vai vairākus deputātus, koalīcijas deputāti pretēji Satversmes 5. pantam izmaina faktisko Saeimas locekļu skaitu, kas izmaina opozīcijas iespējas nodrošināt vairākos Satversmes pantos un Saeimas Kārtības rullī noteiktus deputātu skaitus, piemēram, trešo daļu Saeimas locekļu, kas nepieciešami, lai pieprasītu parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas iecelšanu.

Prettiesiski liedzot tautas ievēlētam deputātam darboties Saeimā, tiek pārkāpts Satversmes 2. pants, jo Saeimas deputāti ir tie, kuriem tauta caur 6. pantā noteiktajām proporcionālām vēlēšanām uztic realizēt suverēno varu. Tā daļa vēlētāju, kas ir balsojuši par izslēgtajiem deputātiem, ir zaudējuši delegātu, kuram viņi pirms trīs gadiem uzticēja savu proporcionālo daļu suverēnās varas. Sanāk, ka vēlēšanas nav bijušas vienlīdzīgas, jo par izslēgtajiem deputātiem atdotās balsis nav līdzvērtīgas balsīm, kas atdotas par neizslēgtajiem deputātiem.

Juris Rancāns un citi deputāti, kas apzināti ir pieņēmuši likumu Jūlijas Stepaņenko izslēgšanai no Saeimas darba uz laiku, ir mērķtiecīgi atņēmuši tiesības piedalīties Saeimas darbā viņu politiskai oponentei, aktīvai Covid-19 politikas opozicionārei. Nākamajās Saeimas komisiju sēdēs, Saeimas sēdēs un pārējā Saeimas darbā, kur Jūlija Stepaņenko būtu piedalījusies, Jurim Rancānam un citiem nebūs jāatbild uz viņas jautājumiem, nebūs jārēķinās ar viņas balsi un pat ne virtuālu klātbūtni, tādējādi būs mazināta vai atsevišķos gadījumos, iespējams, pilnībā iznīcināta reāla konkurence uz varu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.

Deputāti, kas savā darbā izmantos jaunradīto opozīcijas deputātes prombūtni, piemēram, izvairoties no nepieciešamības izskatīt deputātes priekšlikumus, kas būtu bijuši iesniegti, ja deputātei nebūtu liegts piedalīties darbā kaut vai attālināti, vēršas pret parlamentāro demokrātiju kā Latvijas valsts iekārtu, un saskaņā ar Satversmes 29. pantu ir apcietināmi nozieguma pastrādāšanas brīdī, tas ir, jebkuras sēdes, kurā būtu piedalījusies izslēgtā deputāte, laikā.

Uzskatu, ka ir notikusi Krimināllikuma 80. pantā minētā darbība pret valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, un tā prasa operatīvu darbību noziedznieku apcietināšanai nozieguma pastrādāšanas brīdī, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 23. pantu Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Pielikums Nr. 1

1.   Aldis Adamovičs        JV

2.   Arvils Ašeradens        JV

3.   Ainars Bašķis JK

4.   Krista Baumane          AP!

5.   Dagmāra Beitnere-Le Galla   JK

6.   Iveta Benhena-Bēkena           

7.   Aigars Bikše   AP!

8.   Mārtiņš Bondars         AP!

9.   Uldis Budriķis            JK

10. Jānis Butāns    JK

11. Jānis Cielēns   JK

12. Boriss Cilevičs            SASKAŅA

13. Anda Čakša    

14. Raivis Dzintars           NA

15. Ilmārs Dūrītis AP!

16. Krišjānis Feldmans     JK

17. Aivars Geidāns          

18. Inga Goldberga            SASKAŅA

19. Jānis Iesalnieks           NA

20. Ilze Indriksone            NA

21. Ritvars Jansons           NA

22. Andrejs Judins            JV

23. Juris Jurašs     JK

24. Nikolajs Kabanovs            SASKAŅA

25. Andrejs Klementjevs            SASKAŅA

26. Rihards Kols   NA

27. Rihards Kozlovskis    JV

28. Līva Kreituse  JK

29. Jānis Krišāns  SASKAŅA

30. Edgars Kucins SASKAŅA

31. Janīna Kursīte-Pakule            NA

32. Janīna Kursīte

33. Ainars Latkovskis      JV

34. Atis Lejiņš      JV

35. Inese Lībiņa-Egnere   JV

36. Eva Mārtuža   JK

37. Linda Medne  JK

38. Māris Mičerevskis    

39. Ināra Mūrniece           NA

40. Vitālijs Orlovs            SASKAŅA

41. Igors Pimenovs            SASKAŅA

42. Ivars Puga      

43. Juris Pūce       AP!

44. Juris Rancāns  JK

45. Ivans Ribakovs            SASKAŅA

46. Sandis Riekstiņš         JK

47. Artūrs Rubiks SASKAŅA

48. Dace Rukšāne-Ščipčinska            AP!

49. Andris Skride AP!

50. Kārlis Šadurskis         JV

51. Edvīns Šnore  NA

52. Mārtiņš Šteins            AP!

53. Edmunds Teirumnieks            NA

54. Vita Anda Tērauda     AP!

55. Jānis Tutins    SASKAŅA

56. Jānis Urbanovičs            SASKAŅA

57. Inese Voika     AP!

58. Atis Zakatistovs        

59. Gatis Zamurs  AP!

60. Evita Zālīte-Grosa      JK

61. Reinis Znotiņš            JK

62. Normunds Žunna        JK


[1] Demokrātija https://www.youtube.com/watch?v=xFBw0Hd4RBI

[2] Par likumu nobalsojušo deputātu saraksts ir atrodams https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/7150C210D93C626CC225878B0044C285?OpenDocument un ir pievienots Pielikumā Nr. 1.

[3] Sēdes ieraksts: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97CDE61BD4B77F35C225878B00513D79?OpenDocument

[4] TV3 raidījums “Nekā personīga” https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-14-novembra-tiesraide-seit skat. 5min30sek

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...