Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo vēstuli informēju, ka šodien 2021. gada 16. novembrī esmu iesniedzis Ģenerālprokuroram iesniegumu ar turpinājumā lasāmo tekstu. Pēc izglītības neesmu jurists, šeit rakstu “dīvāna epidemiologa” kapacitātē, tāpēc pieļauju, ka daži mani spriedumi var būt maldīgi, bet lietas būtību tas nemaina. Latvijas Republikas Saeimā kopš 2021. gada 15. novembra ir būtiski ierobežota parlamentārā demokrātija, ir radīts precedents, un tie, kas to ir realizējuši, agrāk vai vēlāk atbildēs par savu nodarījumu pret mūsu valsti.

Atļaušos vērst arī deputātu uzmanību uz 2018. gadā premjera amata kandidātu debatēs Latvijas Mākslas akadēmijā izskanējušajām replikām par demokrātiju, kuras esmu apkopojis video materiālā[1]. Īpaši vēršu uzmanību uz Roberta Zīles pašā video noslēgumā minēto atziņu par to, ka demokrātija ir Latvijas nacionālās drošības garants. Tiem Saeimas deputātiem, kas mērķtiecīgi radījuši jauno stāvokli, ir jāpaskatās uz sevi spogulī. Šiem Saeimas deputātiem ir sev jāpavaicā, kas tagad attur nākamajās Saeimas vēlēšanās pirmajā jaunā sasaukuma sēdē noformēties koalīcijai, kas izslēdz no Saeimas darba visu neērto opozīciju, kurā, paredzams, būs vismaz daži no šīs vēstules lasītājiem?

Tālāk seko Ģenerālprokuroram nosūtītais iesnieguma teksts.

2021. gada 12. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludināja 13. novembrī. Vēlos norādīt uz atsevišķu Saeimas deputātu darbību, kas vērsta pret Latvijas valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 80. pantu ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Saskaņā ar Satversmes 28. pantu Saeimas locekli par balsošanu nevar saukt pie atbildības un šis iesniegums nav par pašu balsošanu, bet par darbībām, ko par šo likumu galīgajā lasījumā nobalsojušie 62 deputāti[2] un jo īpaši šo likumu virzījušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns un likumprojekta būtiskāko, antikonstitucionālo grozījumu iesniedzēji — koalīcijas frakciju vadītāji Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars — tagad veic savā Saeimas darbā, izmantojot radušos situāciju.

Manā skatījumā šis likums ir ticis virzīts ar nolūku citu starpā izslēgt no Saeimas darba konkrētu opozīcijas deputāti — Jūliju Stepaņenko, kuras neatbilstība šajā likumā noteiktajām prasībām dalībai Saeimas darbā bija publiski zināms fakts un uz ko likumprojekta virzīšanas laikā atsaucās arī likumprojekta virzītājs Juris Rancāns.

13. novembrī izsludinātā likuma 2. pants liedz Saeimas darbā piedalīties deputātiem, kas līdz 15. novembrim nav nedz uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, nedz saņēmuši klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījuši sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Likums ir pagaidu un ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam. Likums nenosaka nekādu pārejas periodu un stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2.21. punktu sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts apliecina, ka persona ir pilnībā vakcinēta, kas saskaņā ar šo pašu noteikumu 2.16. punktu nozīmē, ka persona ir pirms 14 un vairāk dienām izgājusi pilnu vakcinācijas kursu.

No šī izriet, ka nevakcinēti, Covid-19 nepārslimojuši un klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu brīvdienā un pirmdienas rītā iegūt fiziski vai medicīniski nespējīgi vai to mēģināt iegūt neplānojoši Saeimas deputāti nemaz nevarēja izpildīt šī likuma prasības līdz nākamajai Saeimas sēdei un nākamajām Saeimas komisiju sēdēm. To, ka svētdienā, 14. novembrī vai pirmdienā, 15. novembrī pirmo vakcīnas devu saņēmis deputāts nebūtu izpildījis šī likuma prasības dalībai Saeimas darbā, apliecināja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere 15. novembrī pulksten 8.00 notikušajā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, atbildot uz deputāta Alda Adamoviča jautājumu[3].

Neskaitot Saeimas ārkārtas sēdi 15. novembrī, kurā tika skatīti tieši ar šī likuma piemērošanu saistītie jautājumi, nākamā paredzētā Saeimas sēde bija 18. novembra svinīgā sēde. 16. un 17. novembrī bija ieplānotas vairāku komisiju sēdes, tai skaitā Eiropas lietu komisijas (kuras sastāvā ietilpst Jūlija Stepaņenko) un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde. Saeimas deputāts pilda amata pienākumus ne tikai, piedaloties sēdēs, bet arī, parakstot deputātu jautājumus un citos veidos. Saskaņā ar pieņemto likumu Saeimas deputātei Jūlijai Stepaņenko būtu liegts veikt šos pienākumus arī tad, ja deputāte censtos izpildīt šī likuma prasības uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Šis likums tapa steigā, trīs dienu laikā, un tas fundamentāli atšķiras no sākotnēji komisijā virzītā likumprojekta gan pēc tā mērķa, gan pēc satura. Sākotnēji virzītais likumprojekts bija par epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu Saeimas klātienes darbā, un saistībā ar epidemioloģisko stāvokli valstī tā virzīšana steidzamības kārtā, nenododot atpakaļ skatīšanai komisijā pēc 1. lasījuma, būtu saprotama. Taču faktiski pieņemtais likums ir nevis par Saeimas klātienes darbu, bet par liegumu pildīt Saeimas deputāta pienākumus vispār, un šim liegumam nav nekādas saistības ar epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu, jo netiek pieļauts pat attālināts darbs, kas de facto ir ticis pieļauts visu pandēmijas laiku.

Likuma 1. pants uzskaita mērķus, kuriem ir tikai pastarpināta, neizmērāma un subjektīvi interpretējama saistība ar epidemioloģisko stāvokli valstī. Likuma 6. pants noteic, ka Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtē noteikto ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību. Ja ierobežojumu nepieciešamību vērtē pēc 1. pantā uzskaitītajiem likuma mērķiem (to skaitā uzticēšanās valstī īstenotajai politikai sekmēšana; uzticēšanās valsts institūciju darbībai vairošana), tad ir grūti to nosaukt kā citādi kā par Saeimas Prezidija tiesībām patvaļīgi liegt šīs prasības neizpildījušajiem Saeimas deputātiem iespēju pildīt Satversmē noteikto un tautai svinīgi apsolīto. Likums nenosaka veidu, kā ievēlēts Saeimas deputāts vispār varētu apstrīdēt Saeimas Prezidija slēdzienu par to, vai pastāv nepieciešamība saglabāt ierobežojumus.

Likumprojekta būtiskākos grozījumus, kas izmainīja likumprojekta mērķi un būtību, 2. un galīgajā lasījumā virzīja deputātu grupa, kuru veidoja koalīcijas frakciju priekšsēdētāji Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars. Viņi ir arī to 62 deputātu vidū, kas nobalsoja par likumprojektu.

Juris Rancāns intervijā raidījumam “Nekā personīga” 14. novembrī teica: “Satversmes tiesā, ja kāds sūdzēsies, tās ir viņu tiesības. Tā darbojas demokrātiska iekārta, tā darbojas demokrātiska valsts.”[4] Juris Rancāns apzinās, ka ir ierobežojis Saeimas deputāta tiesības veikt savus amata pienākumus vismaz divas nedēļas. Demokrātiskā valstī tas ir uzskatāms par būtisku iekārtas apdraudējumu, ja tam nav pietiekama pamata, un viņš kā normālu notikumu secību pasniedz šo potenciāli ilgstošo procesu caur Satversmes tiesu, kamēr deputāts atgūst savas tiesības darboties Saeimā.

Juris Rancāns, kuram ir juridiskā izglītība, kurš ir iepriekš Saeimā debatējis saistībā ar Satversmes tiesu un kurš ir svinīgi solījies ievērot Latvijas Satversmi, labi zina, ka šis likumprojekts pārkāpj vairākus Satversmes pantus, bet viņš līdzīgi kā daudzi citi no 62 par šo likumprojektu balsojušajiem deputātiem tomēr balsoja par to, jo zināja, ka tas uz laiku ierobežos Jūlijas Stepaņenko iespējas pildīt amata pienākumus. Juris Rancāns un citi balsoja par šo likumu, paļaujoties, ka Satversmes 28. pants liedz viņus saukt pie atbildības, un paļaujoties, ka kādu laiku, kamēr to nebūs noraidījusi Satversmes tiesa, likums būs spēkā, neskatoties uz to, ka tas ir klaji antikonstitucionāls.

Kā jau tika konstatēts, likuma vistiešākais nolūks ir vismaz uz divām nedēļām no Saeimas izslēgt 14. novembrī vēl nevakcinējušos un Covid‑19 nepārslimojušus Saeimas deputātus. Tālāk likumam var saskatīt divus nolūkus: 1) vai nu pazemot piespiedu vakcinācijas oponenti un ievērojamas sabiedrības daļas vēlētu aizstāvi piespiežot veikt vakcināciju un publiski (caur Saeimas publiskoto informāciju par deputātiem, kuriem liegts vai nav liegts darbs) atzīstot, ka ir veikusi darbību ar savu ķermeni, kurai viņa, spriežot pēc politiķes retorikas, nepiekrīt, vai 2) izslēgt konkrēto deputāti no Saeimas darba uz visu likuma darbības termiņu, tas ir līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Tādējādi pieņemtais likums ir pretrunā šādiem Satversmes pantiem:

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu […]

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. […]

Likums ir pretrunā 9., 18. un 28. pantam caur vēršanos pret konkrēto deputāti, viņas disciplinēšanu un liegšanu strādāt nevis kādu objektīvu apsvērumu un iepriekš izsludinātu likumu pārkāpšanas dēļ, bet atšķirīgo uzskatu dēļ. Deputāte Jūlija Stepaņenko ir bijusi aktīva opozicionāre visu pandēmijas laiku, viņa ir konsekventi oponējusi prasībām pēc obligātas vakcinācijas dažādās profesijās un sabiedrības grupās.

Likuma 1. pantā norādītais otrais tā mērķis ir “sekmē[t] uzticēšanos valstī īstenotajai Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai”. Tātad koalīcija uzskata, ka “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politika” iegūs lielāku uzticību sabiedrībā, ja darbs tiks liegts šīs politikas opozīcijai. Šāda pieeja ir klajā pretrunā parlamentārās demokrātijas principiem, proti, ka realizētā politika ir oponējošu viedokļu apmaiņas vai vismaz to uzklausīšanas rezultātā tapis izlīgums, kompromiss. Liedzot balsi politikas oponentiem, notiek vēršanās pret Satversmes 1. pantā noteikto par Latviju kā demokrātisku republiku.

Mērķtiecīgi izslēdzot no Saeimas darba vienu vai vairākus deputātus, koalīcijas deputāti pretēji Satversmes 5. pantam izmaina faktisko Saeimas locekļu skaitu, kas izmaina opozīcijas iespējas nodrošināt vairākos Satversmes pantos un Saeimas Kārtības rullī noteiktus deputātu skaitus, piemēram, trešo daļu Saeimas locekļu, kas nepieciešami, lai pieprasītu parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas iecelšanu.

Prettiesiski liedzot tautas ievēlētam deputātam darboties Saeimā, tiek pārkāpts Satversmes 2. pants, jo Saeimas deputāti ir tie, kuriem tauta caur 6. pantā noteiktajām proporcionālām vēlēšanām uztic realizēt suverēno varu. Tā daļa vēlētāju, kas ir balsojuši par izslēgtajiem deputātiem, ir zaudējuši delegātu, kuram viņi pirms trīs gadiem uzticēja savu proporcionālo daļu suverēnās varas. Sanāk, ka vēlēšanas nav bijušas vienlīdzīgas, jo par izslēgtajiem deputātiem atdotās balsis nav līdzvērtīgas balsīm, kas atdotas par neizslēgtajiem deputātiem.

Juris Rancāns un citi deputāti, kas apzināti ir pieņēmuši likumu Jūlijas Stepaņenko izslēgšanai no Saeimas darba uz laiku, ir mērķtiecīgi atņēmuši tiesības piedalīties Saeimas darbā viņu politiskai oponentei, aktīvai Covid-19 politikas opozicionārei. Nākamajās Saeimas komisiju sēdēs, Saeimas sēdēs un pārējā Saeimas darbā, kur Jūlija Stepaņenko būtu piedalījusies, Jurim Rancānam un citiem nebūs jāatbild uz viņas jautājumiem, nebūs jārēķinās ar viņas balsi un pat ne virtuālu klātbūtni, tādējādi būs mazināta vai atsevišķos gadījumos, iespējams, pilnībā iznīcināta reāla konkurence uz varu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.

Deputāti, kas savā darbā izmantos jaunradīto opozīcijas deputātes prombūtni, piemēram, izvairoties no nepieciešamības izskatīt deputātes priekšlikumus, kas būtu bijuši iesniegti, ja deputātei nebūtu liegts piedalīties darbā kaut vai attālināti, vēršas pret parlamentāro demokrātiju kā Latvijas valsts iekārtu, un saskaņā ar Satversmes 29. pantu ir apcietināmi nozieguma pastrādāšanas brīdī, tas ir, jebkuras sēdes, kurā būtu piedalījusies izslēgtā deputāte, laikā.

Uzskatu, ka ir notikusi Krimināllikuma 80. pantā minētā darbība pret valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, un tā prasa operatīvu darbību noziedznieku apcietināšanai nozieguma pastrādāšanas brīdī, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 23. pantu Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Pielikums Nr. 1

1.   Aldis Adamovičs        JV

2.   Arvils Ašeradens        JV

3.   Ainars Bašķis JK

4.   Krista Baumane          AP!

5.   Dagmāra Beitnere-Le Galla   JK

6.   Iveta Benhena-Bēkena           

7.   Aigars Bikše   AP!

8.   Mārtiņš Bondars         AP!

9.   Uldis Budriķis            JK

10. Jānis Butāns    JK

11. Jānis Cielēns   JK

12. Boriss Cilevičs            SASKAŅA

13. Anda Čakša    

14. Raivis Dzintars           NA

15. Ilmārs Dūrītis AP!

16. Krišjānis Feldmans     JK

17. Aivars Geidāns          

18. Inga Goldberga            SASKAŅA

19. Jānis Iesalnieks           NA

20. Ilze Indriksone            NA

21. Ritvars Jansons           NA

22. Andrejs Judins            JV

23. Juris Jurašs     JK

24. Nikolajs Kabanovs            SASKAŅA

25. Andrejs Klementjevs            SASKAŅA

26. Rihards Kols   NA

27. Rihards Kozlovskis    JV

28. Līva Kreituse  JK

29. Jānis Krišāns  SASKAŅA

30. Edgars Kucins SASKAŅA

31. Janīna Kursīte-Pakule            NA

32. Janīna Kursīte

33. Ainars Latkovskis      JV

34. Atis Lejiņš      JV

35. Inese Lībiņa-Egnere   JV

36. Eva Mārtuža   JK

37. Linda Medne  JK

38. Māris Mičerevskis    

39. Ināra Mūrniece           NA

40. Vitālijs Orlovs            SASKAŅA

41. Igors Pimenovs            SASKAŅA

42. Ivars Puga      

43. Juris Pūce       AP!

44. Juris Rancāns  JK

45. Ivans Ribakovs            SASKAŅA

46. Sandis Riekstiņš         JK

47. Artūrs Rubiks SASKAŅA

48. Dace Rukšāne-Ščipčinska            AP!

49. Andris Skride AP!

50. Kārlis Šadurskis         JV

51. Edvīns Šnore  NA

52. Mārtiņš Šteins            AP!

53. Edmunds Teirumnieks            NA

54. Vita Anda Tērauda     AP!

55. Jānis Tutins    SASKAŅA

56. Jānis Urbanovičs            SASKAŅA

57. Inese Voika     AP!

58. Atis Zakatistovs        

59. Gatis Zamurs  AP!

60. Evita Zālīte-Grosa      JK

61. Reinis Znotiņš            JK

62. Normunds Žunna        JK


[1] Demokrātija https://www.youtube.com/watch?v=xFBw0Hd4RBI

[2] Par likumu nobalsojušo deputātu saraksts ir atrodams https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/7150C210D93C626CC225878B0044C285?OpenDocument un ir pievienots Pielikumā Nr. 1.

[3] Sēdes ieraksts: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97CDE61BD4B77F35C225878B00513D79?OpenDocument

[4] TV3 raidījums “Nekā personīga” https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-14-novembra-tiesraide-seit skat. 5min30sek

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

21

Bezroku antiutopija

FotoLai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas globālu farmaceitisko uzņēmumu bioniskās rokas zilā ANO karoga krāsā ar čipu, kas signalizē par svešas mantas piesavināšanos.
Lasīt visu...

21

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

FotoEksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.
Lasīt visu...

21

Zahejs

FotoGarīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda. Viņš kļuva zināms un pat populārs tūkstošiem gadu. Viņu sauca Zahejs. Šodien par Zaheju teiktu, ka viņš bija korumpēts ierēdnis, ņēma kukuļus, vairoja savu labklājību uz citu rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...

Foto

Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?

Cilvēkiem piemīt indeve uzskatīt, ka, ja kas patīk viņiem, tad arī pārējiem tam jāpatīk. Ja...

Foto

Orvelisms

- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu? - Par zaļu, protams. - Kā tas ir? Kāpēc?...

Foto

Ko nevar celt, to nevar nest

Runa neiet, jo tai nav kāju un tāpēc tā nevar paiet. Runa nav arī par to, ka cilvēki būtu tendēti...

Foto

Nomērīta ES pseidobrīvības pavada

Kad ES iedzīvotāju vairākuma pretestības gars ir salauzts, tirāni palēnām atklāj kārtis. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja,...

Foto

Ziemassvētku liekuļi

“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja...

Foto

Par lūkošanos anālās atveres tumsā kā vēstures finālā

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam...

Foto

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad,...

Foto

Tie ir tie paši...

Tie paši, kas veic genocīdu ar piespiedu vakcināciju, kas uzspiež maskas, kas dala cilvēkus kastas......

Foto

Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs

Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk...

Foto

Vai mūsu veselais saprāts un dzīvotgriba uzvarēs?

Jums viss drošums tik tērauda bruņās, Bailes ņirgājas jūsu vispārdrošās runās. Jums prātus mierina asins un vīna tvaiks - Bet...

Foto

Tagad baidieties no omikrona!

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju,...

Foto

Psihiskās novirzes pēc potes

Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks...

Foto

Vēstule vakcinatoriem un sertificētājiem

Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja....

Foto

Daidžests: viņi ņirgājas par mums

Labklājības (jau pie šī vārda Dievzemītē var ierēkt) ministrs Gatis Eglītis, kurš ar īpašu apķērību neizceļas, publiski skaidri noformulē valdības politiku:...

Foto

Tas, kas nav dzīvojis, - tas taču nevar arī nomirt, vai ne?

Domāju, jābūt drosmīgiem un beidzot jāpasaka atklāti - ir pēdējais laiks nopietni izvērtēt tikšanās...

Foto

Šimbrīžam sazvērestības teorija

To, ka potēšanai pret kroņa vīrusu nav nekā kopēja ar rūpēm par veselību,  manuprāt, nesaprot vairs tikai pilnīgi naivuļi vai nelgas. Tomēr sociāli...

Foto

Dot vai ņemt?

Dzīves laikā mēs gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jūtamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?...

Foto

Kā pareizi īstenot savas konstitucionālās tiesības

Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un...

Foto

Kā saka, katrs saņem to, ko pelnījis

Kamēr Rīgā policijas uzraudzībā mēģina ziedēt rododendrs, Pavļutam jāsāk sist trauksmes bungas – Lielbritānijā jau VIENS cilvēks nomiris AR...

Foto

Valsts policija aicina iedzīvotājus pat nemēģināt īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības

Saistībā ar aicinājumiem pulcēties pasākumā “Rododendrs” Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd cilvēku pulcēšanās saskaņā...

Foto

Uzspiestā mirstības hronika

Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir...

Foto

Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc...

Foto

No kara uz aizsardzību - un atpakaļ uz karu?

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam...

Foto

Stutes potei būt

Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems...

Foto

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas...

Foto

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija...

Foto

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā...

Foto

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes...

Foto

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa...

Foto

Informatīvie tēli

Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis...

Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl...

Foto

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai...

Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...