Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar valsts amatpersonas Krišjāņa Feldmana kā Rīgas domes deputāta iesniegto amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) publiskajā datubāzē, tiek secināts, ka Krišjānis Feldmans nav ievērojis Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, turpmāk minēto apstākļu dēļ.

Pēc veiksmīgas startēšanas Rīgas pašvaldību vēlēšanās Krišjānis Feldmans, stājoties amatā – Rīgas domes deputāts – 2017.gada 30.jūnijā iesniedza VID valsts amatpersonu deklarāciju “Deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā”, kura tika publicēta tā paša gada 4.jūlijā.

Minētajā deklarācijā, konkrēti tās 2.punktā tiek norādīti amati, kurus Rīgas domes deputāts ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, tajā skaitā tiek norādīta arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības amatpersona pilda.

Iepazīstoties ar deklarāciju, secināms, ka Krišjānis Feldmans ir fiziskas personas komercdarbības konsultants, valdes priekšsēdētājs vairākos uzņēmumos un valdes loceklis politiskajā partijā – Jaunā konservatīvā partija.

Kārtējā gada deklarācijā – par 2017.gadu, kas tika iesniegta 2018.gada 7.martā, ir redzams, ka deklarācija ir papildināta ar amatiem - Rīgas domes stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komitejas loceklis un Rīgas domes personu dzīvesvietas reģistrācijas komitejas loceklis.

Abās minētajās deklarācijās neuzrādās nedz informācija par uzņēmuma līgumiem, nedz pārpilnvarojumiem, kuri izdoti Krišjānim Feldmanim.

Tomēr saskaņā ar likvidētās AS “Daugavpils dzirnavnieks” ierakstiem maksātnespējas datu bāzē un lietai pievienotajiem publiskajiem kreditoru sapulces protokoliem Feldmans kā kreditora pilnvarotā persona piedalījies AS “Daugavpils dzirnavnieka” kreditoru sapulcēs, kurās ir balsojis, izteicis viedokli pilnvardevēja vārda un interesēs, kā arī kā pilnvarnieks ir parakstījis sapulču protokolus.

Papildus tam norādams, ka minētās kreditoru sapulces saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datiem ir norisinājušas gan pirms, gan pēc amatpersonas deklarācijas iesniegšanas VID. Minēto kreditoru sapulču datumi un laiki:

21.04.2017., plkst. 12:00;

07.07.2017., plkst. 15:00;

03.01.2018., plkst. 16:00;

01.02.2018., plkst. 10:00.

Pēc protokolos norādītās informācijas, Feldmans pārstāvēja kreditoru AS “Tukuma straume”, pamatojoties uz 2017.gada 2.janvāra izdotās pilnvaras Nr.1-7/2. Iepazīstoties ar kreditoru sapulču protokoliem, secināms, ka protokolos ir minēts Feldmana personas kods, kas liecina, ka viņš ir bijis pilnvarots tieši kā fiziska persona, nevis pastarpināti caur pārpilnvarojumu. Diemžēl Uzņēmumu reģistra lietā pati pilnvara nav atrodama.

Pamatojoties uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un tajā ietverto, Feldmanam kā valsts amatpersonai nav noteikti ierobežojumi būt kāda uzņēmuma pilnvarotajai personai/pilnvarniekam. Tomēr būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.478, to 3.2.punkts nosaka, ka šāda pilnvarojuma esamība ir jādeklarē, neskatoties uz faktu, vai viņš šo pilnvarojumi ir vai nav faktiski izmantojis.

Arī VID metodiskajā materiālā, kur tiek sniegtas detalizētas atbildes un skaidrojums par valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktu un tajā iekļaujamo informāciju, tiek skaidrots: ”Pilnvarojumu, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, norāda valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) neatkarīgi no noteiktajām saistībām.”

Rezumējot visu iepriekš minēto, it īpaši ņemot vērā faktu, ka šāda pilnvarojuma nedeklarēšana var tikt uzskatīta par centienu slēpt iespējamu interešu konflikta fiksēšanas vai uzraudzības faktu no uzraugošo institūciju puses, lūdzu:

pieņemt iesniegumu un izvērtēt tajā minētos faktus;

nodrošināt, ka Krišjānis Feldmans tiek saukts pie likumā noteiktās atbildības par veikto prettiesisko darbību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...