Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 9. oktobrī esam iesnieguši Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei iesniegumu par AS “West Kredit” iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Mūsu ģimenes īpašumā, kopš 2003.gada 28.marta līdz 2017.gada 14.novembrim bija nekustamais īpašums Garkalnes novadā (turpmāk tekstā – Nekustamais īpašums), kas mūsu īpašumā atradās šādā veidā:

- No 2003.gada 28.marta līdz 2014.gada 28.novembrim Nekustamā īpašuma īpašniece bija Agnija Osīte un šajā laikā Nekustamā īpašumā tika veikti dažāda veida ieguldījumi, būtiski palielinot īpašumā vērtību (bet tie vēl juridiski netika noformēti Nekustamā īpašuma sastāvā);

- 2014.gada 28.novembrī Nekustamais īpašums (tikai nekustamais īpašums, bez ieguldījumiem un uzlabojumiem, kā arī aprīkojuma) tika izsoles ceļā atsavināts par labu SIA “Auto Kredit”, bet no šī uzņēmuma, tādā sastāvā, kādā tas tika atsavināts izsolē, to iegādājās Agnijas Osītes māte Brigita Rudgalve.

- Agnijas Osītes mātes īpašumā Nekustamais īpašums bija līdz 2017.gada 14.novembrim, kad tas tika atsavināts AS “West Kredit”.

Iesnieguma būtība visvairāk attiecas tieši uz, mūsuprāt, rūpīgi izplānotu (kas atklājies tikai 2019.gada vasarā) noziedzīgu nodarījumu, kura ietvaros tika panākts, ka Brigita Rudgalve, Agnija Osīte un Igors Osītis uzticoties noslēdza darījumu ar AS “West Kredit”, par ko arī tiek izklāstīts sīkāk.

2014.gadā, pastāvot dažām mūsu ģimenes finansiālām grūtībām, pēc paziņu ieteikuma vērsāmies AS “West Kredit”, lai aizdevuma veidā saņemtu papildu finansējumu un pakāpeniski atrisinātu finanšu situāciju, patiesībā – ar mērķi pārdot mums piederošo Nekustamo īpašumu un norēķinātos par saņemto aizdevumu, kā arī gūtu papildu līdzekļus (īpašuma vērtība bija ap 300 000 EUR), bet plānotais kredīta apmērs bija 90 000 EUR līdz 115 000 EUR.

Rezultātā vienojāmies par aizdevuma saņemšanu 110 000 EUR apmērā no AS “West Kredit” un, lai nodrošinātu prasījumu, ieķīlājām mums piederošo Nekustamo īpašumu.

      Patiesībā vienošanās būtība bija minētā aizdevuma izsniegšana no AS “West Kredit” puses, kam sekotu Nekustamā īpašuma tirgošana, lai no saņemtajiem līdzekļiem segtu aizdevumu un samaksātu arī procentus par aizdoto līdzekļu lietošanu, bet atlikusī daļā paliktu mūsu ģimenei.

      Šādai vienošanās piekrita arī AS “West Kredit”, un to, ka aizdevuma izsniedzējs bija piekritis šādam konceptuālam risinājumam, apliecina, ka no kredīta izsniegšanas brīža 2014.gada 22.decembra līdz pat 2016.gada beigām netika uzsāktas nekādas piedziņas darbības.

      Visas vienošanās sākotnēji tika veiktas ar AS “West Kredit” valdes priekššēdētāju Sergeju Maļikovu, kurš personīgi veica visas vienošanās un bija pilnībā informēts par visu situāciju.

      Arī piedziņas darbības uzsākot, AS “West Kredit” turpināja komunikāciju, galvenokārt Sergeja Maļikova personā, norādot, ka visas vienošanās paliek spēkā, tikai viņiem nepieciešama drošība, lai kontrolētu situāciju, jo neizdodas pārdot, kā sākotnēji plānots.

      Mēs piekritām visiem AS “West Kredit” noteikumiem, jo, būsim godīgi, uzskatījām viņus par situācijas noteicējiem, kā arī pilnībā uzticējāmies Sergejam Maļikovam. Šajā brīdī mums nebija ne mazāko šaubu par to, ka varam uzticēties, ko papildus apliecināja arī tas, ka pēc izsolēm, kad AS “West Kredit” tika piedāvāta iespēja pārņemt savā īpašumā Nekustamo īpašumu par izsoles sākumcenu, tie to neizmantoja, attiecīgi – turpināja pildīt sākotnējo vienošanos par kopīgi saskaņotu Nekustamā īpašuma pārdošanu.

      Protams, ka šāda rīcība pamatoti palielināja mūsu uzticēšanās līmeni AS “West Kredit” un tā pārstāvjiem vēl vairāk.

      2017.gada vidū Sergejs Maļikovs norādīja, ka viss ir kārtībā, turpināsim pārdot īpašumu, bet drošības pēc vajadzētu noslēgt pirkuma līgumus, ar ko AS “West Kredit” kļūst par Nekustamā īpašuma īpašnieku – tas nepieciešams viņu drošībai, kā arī tika lūgts, lai mūsu ģimene izvācas no mājas un tā tiktu nodota AS “West Kredit” kontrolē, lai tā netiktu izvākta tukša un nemazinātos iespēja Nekustamo īpašumu pārdot.

      Sadarbība bija bijusi veiksmīga, uzticējāmies AS “West Kredit” un piekritām viņu noteikumiem, turklāt, arī pēc mājas atstāšanas, sadarbība norisinājās sekmīgi – tika turpināta kopīga Nekustamā īpašuma tirdzniecība, tirgoja gan AS “West Kredit”, gan mēs paši.

      Bija vienošanās, ka tirgošana notiek līdz 2017.gada 6.novembrim, tomēr pēc šī datuma notika tikšanās un sarunas ar Sergeju Maļikovu un vienojāmies, ka tirgošanu turpinām – to pierāda arī vēlāk noslēgtie sadarbības līgumi ar mākleriem; fakts, ka mēs paši veicām maksājumus attiecībā uz īpašumu; darbības būvvaldē; tikšanās ar potenciālajiem pircējiem Nekustamajā īpašumā, kas tika saskaņota ar AS “West Kredit”.

      2019.gada pavasarī no kaimiņiem un sievas darba kolēģiem uzzinājām par to, ka AS “West Kredit” Nekustamo īpašumu ir pārdevuši tālāk. Sazinājāmies ar Sergeju Maļikovu telefoniski, viņš atbildēja - atrodos ārzemēs, nauda man vēl nav pārskaitīta, tas bija maija mēnesī. No zemesgrāmatas noskaidrojām, ka Nekustamais īpašums saskaņā ar 2019.gada 18.aprīļa pirkuma līgumu ir pārdots Guntim Naglim.

      No šī brīža sākām saprast, ka kaut kas nav kārtībā. Tālāk sniedzam secīgu notikumu izklāstu un atšifrējumu.

Tikšanās 20.jūnijs 2019.gada A/S „West Kredit” telpās telpās, plkst. 17:00, audio ieraksts.

Sarakste SMS telefonā, par nākamo tikšanos otrdienu 2.jūliju 2019.gada plkst. 16:00, izrunājām un vienojāmies, ka sastādīs vienošanos uz nākamo reizi par naudas izmaksu starpību starp pirkšanu un pārdošanu divās daļās (EUR 25 000.00, VID nodokli EUR 11 861.74 un pie mantu saņemšanas EUR 25 000.00), kad visi punkti izpildīti, parakstām šo vienošanos, ka pretenziju nav, Brigitai Rudgalvei, Agnijai Osītei, Igoram Osītim ar A/S „West Kreditu”. Tika uzsvērts, lai mēs ierastos visi trīs.

8.jūlijā 2019.gada plkst. 16:00 tikšanās A/S „West Kredit” telpās: mēs ieradāmies noteiktā laikā, bet Sergejs Maļikovs kavējās, uzrakstīja SMS, ka ir bankā un būs plkst.17:30, lai mēs pagaidām. Satikāmies pārrunu telpā, viņš iedeva mums maksājuma uzdevumu par summu EUR 11 300.00 un atlika nākamo tikšanos uz 12.jūliju 2019.gada plkst.16:00, lai mēs ierastos kopā ar mammu Brigitu Rudgalvi, jo būs sagatavota rakstiska vienošanās par to, ka mums nav pretenziju pret „West Kredītu”

BET 11.jūlijā 2019.gada plkst. 8:30 saņēmām zvanu no Matīsa policijas iecirkņa inspektora Armanda Ozola, uzaicinājumu ierasties man, Igoram Osītim, š.g.12.jūlijā plkst.10:00 policijā par paskaidrojuma sniegšanu, draudu izteikšanu AS “West Kreditam”. Uzskatu, ka Sergejs Maļikovs īsteno iebiedēšanas taktiku pret, mani, Igoru Osīti un manu ģimeni, sniedzot policijā apmelojošus iesniegumus par izspiešanas mēģinājumiem un draudu izteikšanu pret „West Kreditu”. Es, kopā ar advokātu Aldi Liepiņu un sievu Agniju Osīti sniedzām paskaidrojumu par radušos situāciju.

Mēs uzstājam AS “West Kredit”, ka ir nepieciešams sastādīt vienošanos, tajā skaitā arī par 11 300 EUR maksājumu, jo pretējā gadījumā nav skaidrs, kas tas par maksājumu, var tikt atprasīts saskaņā ar Civillikumu, kā arī izmantots dažādām provokācijām.

12.jūlijā 2019.gadā, kā norunāts ar Sergeju Maļikovu, ieradāmies A/S „West Kredit” telpās plkst.16:00, pie mums pienāca Valērijs Andrejevs, uzsāka sarunu par mantu pārvešanu, lai mēs paši sarunājam transportu un krāvējus. Mēs teicām, ka runāsim ar Sergeju Maļikovu, jo jau bija skaidrs, ka notiek meli un maldināšana. Sergejs ilgi nenāca, mēs viņam piezvanījām. Sergejs teica, ka ir aizņemts un ierasties uz tikšanos nevar, es pateicu, ka neiešu prom, jo mums bija norunāts. Viņš negaidīja, ka pēc policijas izsaukuma mēs vēl pie viņa ieradīsimies, jo viņa mērķis bija mūs iebiedēt.

Pēc laika viņš atnāca, mēs iegājām pārrunu telpā un uzsākām sarunu, kas ir ierakstīta audio ierakstā. Pats Sergejs Maļikovs arī šo sarunu ierakstīja, jo žaketes kabatā viņam bija diktofons. Sarunā Sergejs Maļikovs izvairījās no saviem solījumiem ar mums nokārtot finansiālo jautājumu. Mana sieva Agnija Osīte viņam pateica, ka izmantos visas ar likumu noteiktās darbības, kas aktualizēs konflikta būtību publiskajā telpā, norādot uz „West Kredita” prettiesiskajām darbībām pret mūsu nekustamo un kustamo mantu.

Mēs sarunājām transportu un krāvējus, lai pārvestu kustamo mantu, lai precizētu dienu un laiku 17.jūlijā 2019.gadā plkst. 10:56 sazinājos telefoniski ar Sergeju Maļikovu, teicu, ka plānojam braukt pēc mantām, un viņš atbildēja, ka neko nezina, nevēlējās runāt.

Mūsu pēdējā tikšanās bija „West Kredita” telpās 2019.gada 26.jūlijā plkst. 16:20, pats Sergejs Maļikovs pie mums nepienāca, bet viņa darbinieks teica uzbrūkošā formā –kāpēc jūs nebraucat pēc savām mantām, jaunie saimnieki dzīvo uz „koferiem” nesaprašanā. Valērijs Andrejevs teica, ka nemelo, runā patiesību, ka esot goda cilvēks, lai mēs braucam pēc mantām, vēlreiz sekretāre nokopēja mantu sarakstu, un norunājām nākamajā dienā sazvanīties. No rīta, kad zvanīju Valērijam Andrejevam, viņš pateica –Sergejs Maļikovs viņu no šīs lietas ir atcēlis. Tā atkal viss palika gaisā karājoties, nekādas skaidrības.

Apkopojot visu iepriekš minēto un atskatoties atpakaļ uz notikušo, tagad saprotam, ka AS “West Kredit”, piedaloties Sergejam Maļikovam, Artūram Silatjevam un Valērijam Andrejevam, izplānoja un īstenoja rūpīgi izplānotu krāpniecības shēmu, lai mantkārīgā nolūkā, izmantojot mūsu uzticēšanos, iegūtu savā īpašumā mūsu Nekustamo īpašumu un vēlāk nopelnītu, to pārdodot, pēc tam neizpildot ar mums panākto vienošanos, ko pierāda sekojošais:

- Tika izsniegts kredīts, kas ir būtiski mazāks kā īpašuma vērtējums;

- Neskatoties uz pastāvošajām saistībām un noslēgtajiem kredīta līgumiem, visas attiecības tiek balstītas savstarpējā uzticībā – maksājumi netika veikti, bet AS “West Kredit”, lai iegūtu mūsu uzticību, neveic nekādas piedziņas darbības;

- Tad, pēc vairāk nekā gada, AS “West Kredit” veic šķietamas piedziņas darbības, bet izrāda pretimnākšanu, pat brīdī, kad varētu paturēt īpašumu par izsoles sākumcenu, to nedara;

- Tiek panākts, ka saglabājam īpašumu labi aprīkotu un ar visām ērtībām, lai to varētu pārdot par pēc iespējas lielāku cenu;

- Beigās tiek samazināta cena, bet vienalga labi aprīkots īpašums tiek pārdots izdevīgi un uz mūsu rēķina, izkrāpjot īpašumu, tiek gūts mantisks labums. Noruna par peļņas atdošanu mums tiek ignorēta;

- Un netiek atdota mūsu kustamā manta.

Balstoties uz visu iepriekš minēto, uzskatām, ka AS “West Kredit” pārstāvju darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 179.pantā minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, līdz ar to lūdzam ierosināt kriminālprocesu, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības, kuru ietvaros un kas ir nepieciešamais priekšnoteikums ir iespējams pilnvērtīgi izmeklēt notikušo.

Lūdzu atzīt mūs par cietušajām personām šajā kriminālprocesā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...