Iesniegums par kriminālprocesu: ļoti iespējams, Vilnis Ķirsis ar nezināmu personu palīdzību no valsts izkrāpis vairāk nekā 40 000 eiro

Jurģis Liepnieks
15.02.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Atbilstoši valsts amatpersonas Viļņa Ķirša, kurš šobrīd ieņem Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu norādītajam Vilnis Ķirsis ir bijis ārlietu ministra padomnieks. Savukārt saskaņā ar Viļņa Ķirša valsts amatpersonas deklarāciju par 2020.gadu Vilnis Ķirsis ir ieņēmis padomnieka amatu Ārlietu ministrijā ārlietu jomā.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019.gadu norādīts, ka Vilnis Ķirsis no Ārlietu ministrijas kā algu saņēmis 20 870,53 EUR, bet valsts amatpersonas deklarācijā par 2020.gadu – ka saņēmis algu 19 988,12 EUR apmērā. Līdz ar to kopējie ienākumi, ko Vilnis Ķirsis saņēmis no Ārlietu ministrijas par 2019. un 2020.gadu, kopā sastāda 40 858,65 EUR.

Iepazīstoties ar Viļņa Ķirša dzīves aprakstu (curriculum vitae), kas publiskots partijas “Vienotība” oficiālajā mājas lapā https://vienotiba.lv/vilnis_kirsis, nav atrodamas nekādas ziņas, kas norādītu, ka Vilnim Ķirsim būtu jel kāda kompetence ārlietu jomā. Viņam nav nedz attiecīgas izglītības, nedz viņš jebkad ieņēmis kādu amatu Ārlietu ministrijā vai darbojies ārlietu jomā jelkādā veidā.

No Viļņa Ķirša dzīves gājuma neizriet, ka viņam būtu nepieciešamā kompetence un zināšanas ārlietu jautājumos, lai sniegtu padomus ārlietu jomā Latvijas Republikas ārlietu ministram un/vai Ārlietu ministrijai. Te jānorāda, ka Ārlietu ministrija ir institūcija, kura specifiski nodarbojas tikai un vienīgi ar ārlietu jautājumiem, ministrijā strādā Latvijas viskompetentākie ārlietu jomas eksperti, simtiem ārlietu jomas profesionāļu, kuru rīcībā ir gadu desmitiem krāta un veidota kompetence un zināšanas tieši ārlietu jomā, kas aptver vissīkākās nianses saistībā ar jebkuru jautājumu ārlietu jomā. Ministrija algo šos darbiniekus, un katra no tiem zināšanas, pieredze un kompetence ir ikdienā pieejama ministrijai un/vai ministram. 

Savukārt Vilnis Ķirsis 2020. gadā papildus amatam Ārlietu ministrijā ieņēma šādus amatus – Rīgas domes deputāts, Maksas stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas loceklis, Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas loceklis, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis un partijas Vienotība valdes loceklis. Visi šie amati prasa iedziļināšanos dokumentos un personas klātbūtni.

Pat, ja Vilnim Ķirsim būtu kompetence ārlietu jomā, kādas viņam nav,  arī tad nebūtu skaidrs, kad viņš būtu varējis izbrīvēt laiku starp saviem daudzajiem citiem pienākumiem un kurā brīdī viņš būtu varējis sniegt šīs konsultācijas par iepriekš minēto ievērojami lielo atlīdzības summu, un kad viņam fiziski būtu bijis laiks detalizēti iedziļināties specifiskos ārlietu jomas jautājumos tā, lai varētu tajos dot padomus Ārlietu ministrijai un/vai ministram tādā izpratnes līmenī, kāds Ārlietu ministrijai un ministram nav pieejams no pašiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem. 

Ārlietu ministrijai, kura ir Latvijā galvenā institūcija ārlietu jomā, kurā ir apvienota visa iespējamā kompetence šajā jomā, pirkt padomus ārlietu jomā no cilvēka, kurš ar šo jomu nekad nav bijis saistīts, kuram nav ne izglītības, ne zināšanu, ne pieredzes šajā jomā, nedz arī fiziski laiks ar ārlietu jomu nodarboties, norāda uz finanšu līdzekļu, iespējamu, nelietderīgu izmantošanu vai izšķērdēšanu.

No publiski pieejamās informācijas (https://jauns.lv/raksts /izklaide/383588-politikis-vilnis-kirsis-krizes-laika-bildinajis-miloto) ir zināms arī tas, ka tieši laikā, kad Vilnis Ķirsis ir it kā sniedzis padomus Ārlietu ministrijai/ministram ārlietu jomā, viņš ne tikai ir ieņēmis visus augstākminētos amatus un tajos veiksmīgi strādājis, bet pēc paša vārdiem ir arī sācis un jau gandrīz pabeidzis būvēt privātmāju, kas sapratīgi izslēdz iespēju, ka konsultācijas Ārlietu ministrijai/ārlietu ministram ārlietu jomā viņš varētu būt sniedzis brīvdienās vai vakaros. 

Viss iepriekš minētais dod pamatu izdarīt secinājumu, ka Vilnis Ķirsis, būdams persona, kurai nav nepieciešamās izglītības, zināšanu un kompetence ārlietu jautājumos, laika periodā no 2019. līdz 2020.gadam tika pieņemts darbā Ārlietu ministrijā par padomnieku ārlietu jomā un ārlietu ministra padomnieku, bet atbilstošos amata pienākumus ārlietu jomā, visticamāk, neveica un viņa nodarbināšana šajā amatā Ārlietu ministrijā bija fiktīva.

Tādā veidā minētajā laika posmā, iespējams, ar kādas personas/personu atbalstu Vilnis Ķirsis ar viltu prettiesiski ieguva naudas līdzekļus 40 858,65 EUR apmērā, radot mantisku zaudējumu Ārlietu ministrijai minētās naudas summas apmērā. Šādā veidā Vilnis Ķirsis izdarīja Krimināllikuma 177.pana trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšanu).

Papildus visam iepriekš minētajam vēršu uzmanību, ka saskaņā ar KNAB mājas lapā atrodamo informāciju par partiju ziedotājiem laika periodā, kurā Vilnis Ķirsis saņēma atalgojumu no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas par tās konsultēšanu ārlietu jomā, viņš ir partijas Vienotība ziedotāju sarakstā, kas visa iepriekšminētā kontekstā rada pamatotas aizdomas par to, ka no Ārlietu ministrijas saņemtie finanšu līdzekļi par konsultēšanu ārlietu jomā ir devuši iespēju ne tikai iegūt kredītu un uzbūvēt privātmāju, bet arī novirzīt daļu šo finanšu līdzekļu arī partijas finansēšanai. Šādi partijas finansēšanas modeļi līdz šim jau vairākkārt ir iepriekš tikuši saistīti ar dažādu politkonsultantu fiktīvu nodarbināšanu kādas partijas kontrolē esošās institūcijās un to likumība ir apšaubāma.

Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 370. panta pirmajai daļai kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, bet saskaņā ar minētā panta otro daļu kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. 

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 5.punktam informāciju par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var sniegt jebkura fiziskā persona.

Ievērojot augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmo daļu, 369. panta otrās daļas 5. punktu un 370. pantu,

lūdzu:

veikt pārbaudi par šajā iesniegumā ietverto informāciju attiecībā uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

uzsākt kriminālprocesu sakarā ar šajā iesniegumā ietverto informāciju, kas norāda uz iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā vai citā Krimināllikuma pantā.

Seko mums