Iesniegums tiesībsargājošo institūciju augstākajām amatpersonām: policija neslēpjoties nostājas krāpnieka un mahinatora pusē
Jānis Timma*10.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu spiests vērsties pie tiesībsargājošo institūciju augstākajām amatpersonām, jo ir radušās zināmas šaubas par objektīvu un saprātīgos termiņos veiktu izmeklēšanu saistībā ar pret pūļa finansēšanas platformu “Crowdestor” veiktu liela apjoma krāpšanu. Diemžēl šajā lietā kopumā ir apkrāpti 2674 investori no 26 pasaules valstīm un viņos šobrīd ir liela neizpratne par lietas gaitu. “Crowdestor” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Eiropā un pārstāv vairāk nekā 25 tūkstošus investoru no 70 pasaules valstīm. Realizēto projektu skaits sasniedz vairākus simtus, un to kopējais apjoms tuvojas 70 miljoniem eiro.
Lietas būtība ir šāda. 2019.gada beigās “Crowdestor” birojā ieradās “DP Partners” finansists Kārlis Babulis kopā ar nu jau skandalozu slavu iemantojušo uzņēmēju Ģirtu Cēlāju (attēlā), kura uzņēmumi SIA “Blendex” un “NPK Expert International LTD” nodarbojās ar minerālmēslu tirdzniecību un ražošanu. Uz ilgtermiņa līgumu pamata viņi vēlējās piesaistīt līdzekļus konkrēta darījuma īstenošanai – mēslojuma kravu piegādei Kamerūnā. Projekts izskatījās šķietami drošs ar stabilu produkcijas pircēju un bankas garantiju.
2020.gada 15.janvārī tika noslēgts Aizdevuma un sadarbības līgums, līdz 10. februārim investori veica investīcijas, un 1 539 462 eiro vairākos maksājumos tika pārskaitīti Cēlājam un viņa sadarbības partneriem. Pēc līguma nosacījumiem nauda bija jāatdod līdz 2020. gada 30. aprīlim, taču tas netika izdarīts, un termiņš tika uz vienu mēnesi pagarināts. Diemžēl nekas nemainījās, un turpmākie notikumi apliecina, ka šo aizņēmumu nemaz nebija plānots atdot. Tika izdomāti dažādi iemesli – sākot no tā, ka nauda it kā aizturēta bankā (tie izrādījās meli), un beidzot ar investoru saraksta apšaubīšanu. Vēl vairāk – 2020. gada 14. augustā pēdējās telefona sarunas laikā Cēlājs paziņoja, ka nauda esot pie viņa, taču atdot viņš to negrasās.
2020.gada 8.oktobrī “Crowdestor” vērsās policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu un lūgumu uzlikt arestu Ģirta Cēlāja īpašumiem, jo parāda summa ar soda procentiem bija jau pārsniegusi 2,2 miljonus eiro. Policijā ir iesniegts arī vairāk nekā 1000 ārvalstu investoru individuāli parakstītu iesniegumu.
2021.gada 26.janvārī no Valsts policijas tika saņemta atbilde, ka ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas “par piesavināšanos lielos apmēros”. Diemžēl šo nu jau vairāk nekā divu gadu laikā šajā šķietami vienkāršajā lietā nav nekāda progresa, un nav uzlikts arī arests Ģirta Cēlāja un viņa līdzdalībnieku īpašumiem, bet tas savukārt rada šaubas par iespējamo ārvalstu investoru līdzekļu atgūšanu.
Sākotnēji lietas izmeklētājs bija kāds Dmitrijs Preobraženskis, kura iepriekšējais uzvārds ir Maslovs (viņš ir izcēlies ar lietas izbeigšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistībā ar kriminālo autoritāti Vjačeslavu Šestakovu jeb “Sļivu’).Viņš ir visai skandalozās Maslovu policijas dinastijas pārstāvis. Publiski ir pieejama informācija par šīs ģimenes iesaisti dažādos skandalozos izmeklēšanas procesos, kuros ir pieņemti savdabīgi un apšaubāmi lēmumi. Viņš aptuveni pēc gada tika nomainīts, un nākamā lietas izmeklētāja bija spiesta konstatēt, ka lietā nekas nav darīts.
“Crowdestor” bažas par lietas objektīvu izmeklēšanu pastiprina arī fakts, ka Ģirta Cēlāja advokāts ir Didzis Vilemsons, kurš savulaik bijis Ventspils policijas priekšnieks, bet pēc tam vairākus gadus strādājis par prokuroru, tādēļ pastāv varbūtība, ka viņam ir bijušas iespējas izmantot savus sakarus tiesībsargājošajās institūcijās lietas izmeklēšanas ietekmēšanā. “Crowdestor” rīcībā arī ir materiāli un liecinieki par Didža Vilemsona dažādām aktivitātēm. Mērķis - sagraut “Crowdestor” darbību un sabojātu publiski uzņēmuma reputāciju.
Iepriekšminēto pastiprina fakts, ka, iepazīstoties ar civillietas Nr.C30563322 materiāliem, konstatēju, ka 2022.gada 13.septembrī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1 nodaļas vecēkā inspektore, izmeklētāja O.Apsīte ir pieņēmsi lēmumu izbeigt kriminālprocesu Nr. 11518000221.
CROWDESTOR OÜ šāds lēmums nav nosūtīts, un CROWDESTOR OÜ nav saņēmis 2022.gada 13.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu!
2023.gada 28.aprīlī es vērsos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieka M.Žilinska un informēju par minēto faktu.
2023.gada 28.aprīļa vēstulē es lūdzu nekavējoties nosūtīt CROWDESTOR OÜ 2022.gada 13.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, lai būtu iespējams ar minēto lēmumu iepazīsties un realizēt Kriminālprocesa likumā garantētās tiesības, proti, pārsūdzēt to.
2023.gada 02.maija tika saņemta atbilde no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes kurā tiek informēts, ka par labu CROWDESTOR OÜ lēmuma kopija par kriminālprocesa (kriminālprocess Nr.11518000221) izbeigšanu netiks izsniegta. Faktiski sanāk, ka uzņēmumam ir reāli nozagti 2 miljoni eiro, policija tur neko kriminālu nesaskata, bet uzņēmums pat nevar uzzināt, kādi iemesli policijas darbiniekiem ir likuši uzskatīt, ka šajā faktā nav nekā nosodāma.
Ņemot vērā minēto, CROWDESTOR OÜ tiek liegts realizēt tiesības, kas ir garantētas Kriminālprocesa likumā, jo nelikumīgi tiek liegts saņemt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11518000221 izbeigšanu, tādejādi nav iespējams pārsūdzēt nelikumīgi un slepenībā pieņemto lēmumu.
Ģirta Cēlāja personību raksturo arī fakts, ka ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu Ģ.Cēlājs atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas un 183. panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. No viņa par labu cietušajam – Šveices kompānijai ”Mekatrade Asia Pte. Ltd.” piedzīta kaitējuma kompensācija 140 742,59 eiro apmērā.
Savukārt tādas pašas problēmas ar aizņēmuma atdošanu ir starp “Crowdestor” un ar Ģirtu Cēlāju un Arti Daugiņu saistītā uzņēmuma SIA “Blue Shock Race” grupas uzņēmumiem, kur neatdotā aizņēmuma summa ir teju sasniegusi jau 200 000 eiro. Diemžēl tiesībsargājošo institūciju bezdarbības dēļ pret Ģirtu Cēlāju tā arī nav veiktas nekādas sankcijas, kaut arī viņam inkriminētais Krimināllikuma pants paredz līdz pat 10 gadiem ieslodzījumā. Rezultātā, tā arī nesagaidot nekādu progresu no tiesvedības Latvijā, esam bijuši spiesti vērsties pēc palīdzības Igaunijas tiesībsargājošajās institūcijās.
CROWDESTOR OÜ kā cietusī puse ļoti cer sagaidīt no Jums argumentētu atbildi par apstākļiem, kas kavēja šīs lietas izmeklēšanu un virzīšanu saprātīgos termiņos un kāpēc netiek izsniegts 2022.gada 13.septembra lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
Kā arī - kāpēc nekas netiek darīts, lai aizstāvētu 2674 ārvalstu investoru mantiskās intereses? Šādas lietas ātra neizskatīšana bojā Latvijas valsts tēlu, mazina investoru ticību Latvijai, kā drošai investīciju videi un drošai tiesu sistēmai.
“Crowdestor” ļoti negribētos, lai lieta par izmeklēšanas nesaprātīgi gariem termiņiem nonāktu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un rezultātā atbildība par mūsu investoriem nodarītajiem zaudējumiem būtu solidāri jāuzņemas Latvijas valstij.
* CROWDESTOR OÜ valdes loceklis
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
