Iespējams, atkal gaidāms deputātu - cigarešu aizstāvju jeb Ingas Bērziņas un viņas sabiedroto iznāciens
Pietiek lasītājs20.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimā nonākuši kārtējie priekšlikumi grozījumiem Tabakas aprites likumā – ierobežot karsējamās tabakas pieejamību. Izskatās, cirks ap šādu priekšlikumu apspriešanu turpināsies, un atkal mūsu brašo Saeimas deputātu rindās iezīmēsies cigarešu industrijas kvēli aizstāvji.
Iepriekš spilgts cigarešu aizstāvju iznāciens notika šā gada 7. februārī, kad Saeimā tika apspriesti grozījumu Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja bijusī ilggadējā Kuldīgas mēre, tagadējā Jaunās Vienotības Saeimas deputāte Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Viņas vadītajā 7. februāra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tiem deputātiem, kuri patiesi rūpējas par mūsu līdzcilvēku veselību, bija iespēja pieņemt vēsturisku lēmumu, kas ļautu mums līdzīgi kā Jaunzēlandē sākt veidot nesmēķētāju paaudzi. Nepieciešamā lēmuma būtība: visiem, kas dzimuši pēc 2009.gada, būtu aizliegts iegādāties (attiecīgi tirgotājiem – pārdot) tabakas produktus.
It kā jau tā vajadzēja notikt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.), kas atbilstu tam, ko pieņēmusi Jaunzēlandes valdība.
Tā kā bija zināms I. Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību, šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai.
Taču nekā! Brīdī, kad I.Bērziņas vadītajai komisijai bija jālemj par šo abu priekšlikumu atbalstīšanu, sākās neticamas lietas. Līdzšinējā veselības aizstāvētāja un smēķēšanas noliedzēja I. Bērziņa pēkšņi atsedza savu veselības aizstāvja balto pūkaino halātu, zem kura rēgojās parasto tabakas cigarešu ražotāju uniforma. Tā vietā, lai nobalsotu par tautas nākamības veselību, I.Bērziņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu.
Izrādījās, ka šādam parasto tabakas cigarešu ražotājiem tīkamam lēmumam ir vairāki kvēli atbalstītāji. “Es atbalstu šo (I.Bērziņas) priekšlikumu,” sauca deputāts Edmunds Cepurītis no Progresīvajiem. “Es tomēr nevaru piekrist, ka viena likuma izmaiņas ir tās, kas mūs noved pie mērķa, pie no tabakas brīvas paaudzes. Un arī Jaunzēlandē, un es neesmu šī modeļa eksperts, bet tur ir blakus vairāki pasākumi, kas ir gan informatīvi, gan kampaņa, gan citā līmenī…” piebilda E. Cepurītis.
Arī ārste un deputāte Līga Kozlovska no ZZS sāka slavēt I. Bērziņas priekšlikumu, lai gan vēl brīdi iepriekš viņa slavēja domu par nesmēķētāju paaudzes radīšanu. Deputāte Zane Skujiņa Rubene no Jaunās Vienotības paziņoja: “Es arī piekritīšu Edmundam un Līgai, mums tomēr vajag šo papētīt dziļāk… un atcerēsimies, ka Jaunzēlande ir sala un tur šo kontroli ir vienkāršāk veikt nekā Eiropā, jo mums tomēr ir brīvais tirgus un no Eiropas Savienības mēs tomēr varam pasūtīt, ko mēs vēlamies, un to muita nekontrolē. Jaunzēlandē visas pakas, kas ienāk, principā tiek caur muitu muitotas, līdz ar to var izkontrolēt, tāpēc es domāju, ka šis ir jautājums tomēr jāskata padziļinātāk…”
Sajūtot kolēģu atbalstošo plecu, I. Bērziņa nu jau pilnībā nometa veselības aizstāvja halātu un paziņoja: “Jā, es arī atbalstītu, es dzirdēju to no vairākiem deputātiem, tad mums ir jānobalso par šiem priekšlikumiem, es tad rosinātu šobrīd viņus NORAIDĪT un skatīt to atsevišķā darba grupā… kur organizēt diskusiju par šo tēmu un skatīt to padziļinātāk un tad arī vairāk datos balstītu.”
Ir vēl kāds zīmīgs apstāklis. "Kopš tabakas industrijai izdevās mani izspiest no Ārstu biedrības vadības, cīņa pret tabakas smēķēšanu Latvijā vairs nenotiek. Tiklīdz, tas bija pirms četriem gadiem, Ilze Aizsilniece kļuva par biedrības prezidenti, viņa kā pirmo darbu veica – atsauca mani no smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Kopš tā laika Ārstu biedrība ne ar pušplēstu vārdu nekritizē smēķēšanu. Bet tāda nu ir pasaules kārtība, ka smēķēšanas ierobežošana ir ārstu funkcija, jo neviens cits pa īstam smēķēšanas ļaunumu neapzinās.
Ja Latvijas Ārstu biedrības prezidente slēpti lobē industriju, to sajūt visa valsts. Nevar jau to pierādīt, ka viņa tieši cigaretes lobē; viņa mēdz īstajā brīdī teikt pareizas un skaistas frāzes par smēķēšanas kaitīgumu, bet realitātē tiek rosināts neauglīgs strīds par tematu – kas ir sliktāks: cigaretes vai elektroniskās cigaretes," publiski izteicies bijušais ilggadējais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Šā gada februāra sākumā uz I. Bērziņas vadīto sēdi spriest par cigarešu kaitīgumu bija ieradušies sabiedrisko organizāciju pārstāvji no Narkologu asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības un Beztabakas produktu asociācijas. Tā vietā, lai priecātos par sabiedrisko organizāciju iniciatīvu un viņu veltīto laiku likumu pilnveidošanai, I.Bērziņa paziņoja, ka viņai svarīgs ir tikai vienas sabiedriskās organizācijas viedoklis: "Mums ir arī šodien pieteikušies dažādu organizāciju pārstāvji, kas pārstāv pretēju viedokli ārstu viedoklim. Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim."
Ko lai domā? Bagāto un ietekmīgo intereses aizstāvēt īstajā laikā un vietā – tā ir prasme. Strādājot publiskajā sektorā, nemitīgi nākas kāda intereses aizstāvēt un kāda intereses ignorēt. Ielūkojoties I. Bērziņas amatpersonas 2009. gada deklarācijā, kad viņa sāka strādāt par Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētāju, viņas īpašumā bija četri dzīvokļi. Savukārt 2021 gada deklarācijā, beidzot pildīt novada pašvaldības deputāta pienākumus, viņas īpašumā bija jau septiņi dzīvokļi un vēl vairāki nekustamie kopīpašumi. It kā jau nekas sevišķs, bet tomēr. Šaubām, ka I. Bērziņai ir prasmes aizstāvēt konkētas intereses, šeit nav vietas.
Ne velti Latvijā ir augstākā mirstība Eiropā no plaušu vēža. Saslimstība ar vēzi Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), turklāt salīdzinoši īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Vislielākā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir plaušu vēža gadījumā, liecina Eiropas vēža reģistra datu 2023.gada izdevums.
Tiek norādīts, ka smēķēšanas izplatība Latvijā ir trešā augstākā ES un īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Statistiski ES vairāk nekā Latvijā smēķē Bulgārijā un Grieķijā, tad seko Latvija, Vācija un Horvātija. Vismazāk ES smēķē Zviedrijā, Islandē, Somijā, Norvēģijā un Luksemburgā. Dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā vīriešu saslimstības līmenis ar vēzi bija augstākais ES. Vīriešu saslimstības rādītājs bija par 24% augstāks nekā vidēji ES, bet sieviešu vidū – nedaudz augstāks nekā vidēji ES.
Dzimumu atšķirības plaušu vēža gadījumā bija ļoti lielas: saslimstības līmenis vīriešiem bija vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā sievietēm, kas atbilst lielai dzimumu atšķirībai smēķēšanas rādītājos. Kuņģa, nieru un kolorektālā vēža sastopamības biežums vīriešu vidū bija arī daudz augstāks nekā sieviešu. (https://www.oecd-ilibrary.org/sites/547f405e-en/index.html?itemId=/content/component/547f405e-en).
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
