Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna iesniegusi sūdzību policijā par kādu žurnālista Krišjāņa Kļaviņa izteikumu. Lai arī publiskajā telpā nav oficiālas informācijas par to, par ko tieši Brauna sūdzību iesniegusi, no lietā iesaistīto cilvēku izteikumiem var noprast, ka Braunai nepatikusi viņas nodēvēšana par “Kremļa aģenti”.

Ziņa par Kļaviņa izsaukšanu uz policiju un viņa pratināšanu izraisīja asas diskusijas tviterī, uz kurām reaģēja Latvijas Radio, turpat ievietojot savu paziņojumu: “Latvijas Radio nosoda vietnē X.com publicētos uzbrukumus Latvijas Radio galvenajai redaktorei Anitai Braunai. Mēs iestājamies par vārda brīvību, taču neslavas celšana nav pieņemama, un noziegumu piedēvēšana nav vārda brīvība.”

Var pievienoties Latvijas Radio paustajai atziņai, ka “neslavas celšana nav pieņemama un noziegumu piedēvēšana nav vārda brīvība”, tomēr šeit prasītos lielāka skaidrība un konkrētība, ko šis paziņojums diemžēl nedod. Ja viss “noziegums” ir Braunas nodēvēšana par Kremļa aģenti, tad Latvijas Radio galvenās redaktores rīcība ir, maigi sakot, visai dīvaina. Kāpēc?

Vispirms jāpasaka, ka šo Braunas/Kļaviņa juridisko konfliktu nevar skatīt atrauti no tā konteksta, kādā tas izcēlies, kādā turpina attīstīties un pie kādām sekām var novest.

Par “aģentu” var uzskatīt gandrīz ikvienu

Gandrīz katrs žurnālists, kurš raksta par sabiedrībā rezonējošām, pretrunīgi vērtētām tēmām, ir no pretējo uzskatu pārstāvju puses ne reizi vien nosaukts par kādas puses aģentu. Šis “aģentēšanas” pušu spektrs var būt visplašākais. No Kremļa līdz pašiem elles vārtiem. Ja ikreiz, kad kāds žurnālists vai jebkura cita persona tiks nosaukta par kādu netīkamu spēku aģentu, šī persona sūdzēsies policijai, tad tas varētu radīt pilnīgu haosu tiesībsargājošās struktūrās.

Tiesa, ja kāds “vienkāršais” cilvēks prasīs policijai ierosināt krimināllietu par to, ka kāds viņu publiski sociālajā tīklā nodēvējis par Kremļa, Sorosa, Švāba vai Bilderbergas kluba aģentu vai vienkārši nosaucis par muļķi, diez vai viņu policijā uzklausīs tikpat uzmanīgi kā Braunu. Visdrīzāk, kulturāli pasūtīs pāris mājas tālāk. Tāpēc konkrētajā gadījumā var pat teikt, ka Brauna ir izmantojusi savu dienesta stāvokli un tikai viņas amata dēļ policija ir aktivizējusies.

Lai gan negribētos apspriest šo “aģentu” tēmu pēc būtības, jāatzīst: ja lietai pieejam no juridiski formālās puses, tad pierādīt, ka kāds žurnālists, ietekmīga amatpersona vai jebkurš cits cilvēks patiešām būtu kādu spēku aģents, ir tikpat kā neiespējami. Arī gadījumos, kad viņš tāds, visticamāk, ir, jo, lai to izdarītu, jābūt tādai pierādījumu bāzei, kādu pat mūsu VDD un SAB ne vienmēr var iegūt pa saviem slepenajiem kanāliem. Atcerēsimies kaut vai mūsu pašu Tatjanu Ždanoku, par kuras “Kremļa aģentes” statusu bija vairāk nekā aizdomas, bet tas viņu netraucēja balotēties ne tikai mūsu Saeimā, bet arī Eiropas Savienības parlamentā.

Tas nozīmē, ka šī ir spēle “vienos vārtos”. Līdz ar to tiek radīts precedents, ka nevienu par Kremļa vai kādu citu aģentu nosaukt nedrīkst, nebaidoties no tiesu darbiem, pat tad, kad šīs personas darbošanās Kremļa vai cita interesenta labā ir nenoliedzama. Iespējams, tieši tāds arī ir šī Braunas iesnieguma galvenais mērķis - aizbāzt mutes īstu Kremļa aģentu atmaskotājiem.

Nostājoties pret valsts drošību, viegli nonākt Kremļa aģentos

Kā mēdz teikt, nav dūmu bez uguns. Ja reiz kāds ir kādu nosaucis par Kremļa aģentu, tātad tam ir kaut vai šķietams pamats. Tā kā šajā konkrētajā lietā visi (tajā skaitā vismaz divās sarunu festivāla LAMPA diskusijās, kurās šis gadījums tika skarts) operē ar neoficiālu, katram pašam vien zināmu informāciju, tad nevaram precīzi restaurēt, kurā brīdī un kāpēc Braunas vadzis lūzis un viņa izlēmusi vērsties policijā.

Toties ir labi zināma Latvijas Radio galvenās redaktores noraidošā attieksme pret krievu valodas izņemšanu no Latvijas sabiedriskā medija. Tā kā šī attieksme ir pretrunā Saeimas pieņemtajai Nacionālās drošības koncepcijai, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tie, kas pretojas šīs koncepcijas normu ieviešanai, ir pret mūsu valsts nacionālo drošību. No tā tikai viens solis līdz pieņēmumam: Kremļa aģents. Ne man teikt - īsts aģents vai tikai šķietams, bet ir jau arī vispārzināmais teiciens par pīli, kura peld kā pīle, staigā kā pīle un pēkšķ kā pīle.

Sabiedrisko mediju stūrgalvīgā ietiepība

Diemžēl šis nav tikai divu cilvēku - Anitas Braunas un Krišjāņa Kļaviņa - savstarpējs konflikts, kurš tagad klusi tiks izvērtēts juridiskā plāksnē, kā tas bija kādreizējā Latvijas PSR tiesneša, tagad varai pietuvinātā, turīgā advokāta Romualda Vonsoviča un žurnālista Lato Lapsas lietā. Braunas un Kļaviņa gadījums, atšķirībā no Vonsoviča/Lapsas lietas, ir ar plašu sabiedrisko rezonansi un ļoti nopietnām potenciālām sekām. Kaut vai tāpēc, ka: 1) lietā iesaistīta augsta valsts amatpersona, viena no sabiedrisko mediju vadītājām; 2) lieta saistīta ar valsts nacionālo drošību.

Jautājums pēc būtības ir pat ārkārtīgi nopietns: cik ilgi Latvijas sabiedriskie mediji stūrgalvīgi konfliktēs ar to sabiedrības daļu, kura prasa tikai vienu: ievērot Nacionālās drošības koncepcijā rakstīto? Kāpēc nenotiek mēģinājumi atrast kaut kādus kopsaucējus, bet gluži otrādi: tiek iets uz nemitīgu konflikta padziļināšanu, kā tas vērojams kaut vai ar šo pret Kļaviņu ierosināto tiesvedību. Arī uzaicinājums viņam piedalīties jau pieminētajā festivālā LAMPA izvērties par kārtējo konflikta eskalāciju.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka tieši šī LAMPA epizode izraisīja plašu sašutuma vilni aktīvajā nacionālkonservatīvās sabiedrības daļā, kas vēlāk citas politiskās orientācijas pārstāvjiem ļāva runāt par it kā pret visu pasākumu vērstu nepatiku. Lai gan ne pret vienu citu no daudzajām šajā festivālā notikušajām diskusijām nebija nekādu masveida pārmetumu. Drīzāk otrādi, cilvēki novērtēja kopumā cieņpilno sarunu gaitu.

Slogas uzvedība izraisa “nereālu kaunu”

Taču atgriezīsimies pie Kļaviņa, kuram LAMPA tika uz nepilnu minūti iedots mikrofons, lai viņš no skatītāju sēdvietām varētu izteikties. Kļaviņš savā uzrunā norādīja, ka, skatoties uz diskusijā uzaicināto personu sastāvu (tajā piedalījās pieci par apskatāmo jautājumu līdzīgi domājoši cilvēki), ir pilnīgi skaidrs, kāds būs tās vēstījums, jo “jūs nevienu oponentu, kurš gribētu iestāties par citu viedokli, ka līdz 2026. gadam būtu jāslēdz [sabiedriskie mediji krievu valodā], jūs vienkārši neuzaicināt.

Tas ir veids, kādā jūs “diskutējat” ar latviešiem; ar tiem, kuru senčus izsūtīja uz Sibīriju; ar tiem, kuri 50 gadus cīnījās, lai izdzīvotu un saglabātu latvisko vidi Latvijā. Un es uzskatu, ka līdz 2026. gada 1. janvārim ir Latvijas drošībai stratēģiski svarīgi noslēgt šo okupācijas palieku - sabiedrisko mediju krievu valodā. Latvija turpmāk publiskajā saziņā būs latviešu valodas valsts, kura tiks izmantota tālāk un nodota nākamajām paaudzēm. Paldies.”

Pēc šī, manuprāt, cieņpilnā, nosvērtā un mierīgā balsī izteiktā paziņojuma diskusijas vadītāja Gunta Sloga paskaidroja, “kāpēc diskusija ir tāda, kāda tā ir, un kāpēc tas tika šādi izvēlēts, jo diemžēl ir bijis ļoti daudz politizētu, jūsu domubiedru izbojātu diskusiju un tāpēc šeit bija iespēja runāt cieņpilni”.

Nekādi nav saprotams, kāpēc diskusija par nenoliedzami politisku jautājumu nedrīkstētu būt politizēta. It kā tā vispār varētu būt ne politizēta. Arī Slogas rīkotā diskusija (domubiedru saruna, kurā viens otru papildina) bija politizēta. Tikai politizēta, piedaloties Slogas domubiedriem. Bet ko nozīmē runāt cieņpilni, nodemonstrēja viens no vienprātīgās “diskusijas” dalībniekiem, cits žurnālists Aleksejs Dunda. Viņš, it kā apšaubot Kļaviņa tiesības saukties par žurnālistu, atļāvās viņam nekaunīgi norādīt: a kas tu tāds vispār esi?

Līmenis, kādu nodemonstrēja atsevišķi uz skatuves sēdošie personāži, bija vienkārši šokējošs. Kā tviterī norādīja Latvijā dzīvojošais lietuviešu izcelsmes sporta komentētājs Pauļus Jakelis: “Visu cieņu Krišjānim par jautājumu un nereāls kauns par atbildi. Vienkārši wow.”

Šo Jakeļa ierakstu šeit citēju tieši tāpēc, ka viņš nekad nav iejaucies latviešu žurnālistu iekšējos strīdos un vienmēr centies skatīties uz Latvijā notiekošām lietām it kā no malas, lai nepārkāptu kaut kādus pieklājības principus. Pieļauju, ka viņš pat nezina, kas ir Sloga, kuras atbilde viņam izsauca “nereālu kaunu”.

Mani neinteresē, kas notiek “tur”

Slogas atbilde uz Kļaviņa izteikumu, tāpat kā viņas nākamajā dienā paustais, ka viņa savus sociālos tīklus esot tā “limitējusi” (acīmredzot domāts - iztīrījusi), ka par pret sevi vērstajiem pārmetumiem neko neesot dzirdējusi, liecina par dziļām attieksmes problēmām lielai daļai tā dēvēto viedokļu līderu. “Lai tas “šitstorms” dzīvo citā pasaulē,” Sloga sludināja no “savas pasaules” augstumiem, demonstrējot, ka viņas pasaule ar “to tur” pasauli nekādi nesatiekas. Gluži kā sliktākajās aparteīda tradīcijās.

Arvien neslēptāk parādās tā dēvētās elites augstprātīga nodalīšanās no tiem, kas nedomā tāpat kā viņi. Sauksim lietas īstajos vārdos. Parādās arvien klajāka necieņas izrādīšana pret, viņuprāt, plebejiem, kas nesaprot mūsu [pašiedomāto] augsti attīstīto ētiku un estētiku. Esam mēs - brahmaņi (augsto gudrību priesteri) - un ir “pūlis”, kura pārstāvjus nav vērts uzklausīt, jo viņi ar savu “muļķību” jebkuru diskusiju izbojās.

Var, protams, turpināt barot savu iedomību un teikt: bet vai tad tā nav, tikai tad nevajadzētu aizmirst Lielās franču revolūcijas mācību. Tad garīdzniecības (izglītoto) kārtas augstprātība noveda tās pārstāvjus pie masveida giljotinēšanas, jo uzradās arī citi izglītotie, kas savu gudrību neietērpa augstprātības un vienīgās patiesības drānās, bet, uzrunājot “trešo kārtu”, veica plašas sociālās pārmaiņas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...